Iesaki rakstu:
Sertificēt brīnumu. Jā, jā - es esmu brīnums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šķetinu laika pavedienu, tas mani atved pie Radītāja. Un tas nav mans tēvs vai māte.
Kādreiz es biju sava tēva asinīs. Pēc tam tās kļuva par sēklu un nonāca pie manas mātes, kur es sāku veidoties par CILVĒKU. No niecīgās sēkliņas sāka augt ķermenis, galva, veidoties kauli. Man izveidojās acis, ausis, deguns. Es sāku dzirdēt un just, jau būdams mātes miesās. Un tad...es ierados pasaulē un pirmo reizi ieelpoju tās gaisu.
Paies daži gadu desmiti, un es izelpošu to pēdējo reizi un atstāšu šo pasauli. Es nenomiršu; es tikai atstāšu man Radītāja piešķirto miesu, kura uz mana Zemes ceļojuma beigām jau būs krietni nolietota. Kā pavalkāts mētelis...
Mans ceļojums uz Zemeslodi būs noslēdzies. Es atgriezīšos pie Tā, kurš mani radījis, vēl pirms bija Zeme. Es zinu, ka nenokritu šeit nejauši, "no gaisa". Pirms tēva es biju vectēvā, bet pirms vectēva - vecvectēvā. Un tā tālāk un tālāk pagātnē, kamēr būšu Radītājā un Viņš pateiks - lai top! Un taps cilvēks - mans tālais sencis.
Un Visvarenais jau zinās, kurā datumā un cikos es nākšu pasaulē, kāda būs mana matu krāsa un izskats, kādas būs manas spējas, kā es pelnīšu un ko ēdīšu. Es būšu unikāls; nav divu vienādu cilvēku. Tāpat kā tu...Tāpat kā nav divu vienādu ūdens piļu. Jo Radītājs visu rada unikālu; Viņam nav šablona.
Bet cilvēki... Nē - nožēlojamie cilvēciņi! Būtnes, kuras nezina pat savas nāves laiku, kuras nevar pielikt vai piepirkt savai dzīvei pat vienu minūti, kuras nav spējīgas radīt pat visvienkāršāko lauku puķi, kuras nespēj radīt pat mušu - iedomājušies viens otru... sertificēt!
Stulbais cilvēk, tu, kurš šodien ar degunu slienies mākoņos, bet rīt baltās čībās un uzvalkā bez kabatām tiec aprakts vai sadedzināts; tu gribi kādu sertificēt?! Tu kādam draudi?! Tu kādu gribi atstāt bez iztikas līdzekļiem?! Tikai tādēļ, ka tev gribas būt bagātam un tev ir vara?! Vai tu, muļķi, nesaproti, ka tā ir tava pārbaude, tavs eksāmens? Kas tu tāds esi? Vai tualetē pēc tevis smaržo pēc naktsvijolītēm?
Tu esi iedomājies sevi Dieva vietā? Tu gribi sertificēt būtnes, par kurām tu nezini gandrīz neko; kuras nav veidotas ar tavu palīdzību... Tu pat neizproti vienkāršas lietas, tu neraksti likteņus, tu neredzi domas, tu nezini, kas būs pēc mēneša, nedēļas, dienas vai pat minūtes... Tu nezini pat savas aiziešanas dienu. Tu nezini neko svarīgu! Bet - gribi būt sertificētājs un noteicējs pār cilvēku likteņiem. Šiem - pārdot, šiem - ne! Šiem - strādāt, šiem - ne! Nožēlojami...
Nedemonstrē savu stulbumu. Tā būs labāk tev pašam. Un taviem līdzzinātājiem arī...
Aizdomājies un nedari ļaunumu ne lielam, ne mazam. Tu saceri noteikumus, bet Visvarenais raksta LIKUMUS. Un viens no tiem - KO SĒSI, TO PĻAUSI!