Iesaki rakstu:

Var domāt, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas padomnieka Andreja Vaivara darba diena sākas ar portāla pietiek.com publikāciju pētīšanu, jo tikai pēc tam, kad portālā parādījās informācija par disciplinārlietas sākšanu pret VID Muitas pārvaldes vadītājus Raimondu Zukulu, VID vadība bija spiesta par to paziņot oficiāli.

Realitāte ir tāda, ka disciplinārlieta tika uzsākta vismaz pirms divām nedēļām, taču I. Jaunzeme centās šo viņai neglaimojošo informāciju neizlaist ārpus VID sienām. Tikai tad, kad īlens izlīda no maisa caur pietiek.com publikāciju, nācās par to sniegt oficiālu informāciju.

Taču tas vēl nav viss, - vēl svarīgāks ir fakts, ka I.Jaunzeme centās pārbaudes komisijas lēmumu par disciplinārlietas sākšanu ignorēt un pēc tam lūdza to atcelt vai mainīt. Tikai pateicoties VID darbinieku principialitātei, disciplinārlietas pret R. Zukulu un pret VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni tomēr tika uzsāktas.

Kā jau ziņots, šā gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP) un VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Terehovas muitas punktā uz Latvijas - Krievijas robežas aizturēja 29 muitniekus. Vēlāk tiem pievienojās vēl viens aizdomās turamais, tādējādi tā kļuva par lielāko korupcijā aizdomās turamo aizturēšanu Latvijas muitas vēsturē.

Kaut arī gan VID vadītāja I.Jaunzeme, gan muitas vadītāji par plānoto operāciju iespējamas informācijas noplūdes dēļ tika informēti tikai pēc aizturēšanas operācijas sākuma, visi trīs nekaunējās stādīt sevi priekšā kā galvenos cīnītājus pret korupciju VID.

Tiesa, līdz šim viņu "cīņa" nekad netika vainagojusies ar rezultātiem, tādēļ I.Jaunzeme un viņas faktiskās labās rokas Sandras Kārkliņas-Ādmines irgošanās citu VID darbinieku priekšā par ideju nosūtīt uz muitas punktiem eksorcistu liecināja vai nu par nevēlēšanos, vai nespēju cīnīties ar korupciju. Savukārt R.Zukuls turpināja tēlot, ka muitā viss ir kārtībā.

Iespējams, tā tas būtu arī beidzies, ja neatrastos vismaz daži godprātīgi un neatlaidīgi VID darbinieki, kuri saskatīja trūkumus Muitas pārvaldes vadības darbā un neeksistējošo kontroli muitā un ziņoja par to I.Jaunzemei.

I.Jaunzeme ilgstoši centās ignorēt šo darbinieku ziņojumu par Muitas pārvaldes vadības atbildību un tikai pēc ziņojumu iesniegušo darbinieku uzstājības parakstīja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, jo saprata, ka tās neierosināšana nozīmēs disciplinārlietas uzsākšanu pret viņu pašu. Disciplinārlieta ierosināta arī.

Tomēr savā ierastajā manierē piesavināties laurus par citu VID darbinieku darbu, bet slēpt negodprātīgu VID darbinieku nedarbus, I.Jaunzeme arī šoreiz centās noslēpt no sabiedrības informāciju, ka kārtējo reizi augsta ranga VID amatpersona nav veikusi savus pienākumus.

Šajā sakarā rodas divi jautājumi:

1) Vai I.Jaunzemes cenšanās noslēpt informāciju par disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru ir sastāvdaļa plānam paklusām izbeigt šo lietu, jo tas tiešā veidā norādīs uz viņas pašas neizdarību?

2) Vai Finanšu ministrijai nevajadzētu sākt vērtēt arī pašas I.Jaunzemes atbildību, vairāk nekā divus gadus ilgušās darbības laikā ne tikai nespējot tikt galā ar korupcijas perēkļiem muitā, bet arī pieļaujot pilnīgu kontroles trūkumu pār tur notiekošo?