Iesaki rakstu:

Nelijas Jezdakovas (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina turēties pie likuma burta un vēl joprojām nepiekrīt publiskot biedrību un nodibinājumu gada finanšu pārskatus vai atvieglot to pieejamību, elektroniski pārsūtot Uzņēmumu reģistram (UR). Lai rastu situācijas risinājumu, VID gatavo Tieslietu ministrijai (TM) vēstuli, kurā tiks lūgts sniegt oficiālu un pamatotu viedokli par biedrību un nodibinājumu gada pārskatu publiskošanu.

Pietiek jau rakstīja: par nevalstisko organizāciju finanšu noslepenošanu atbildīgā TM tagad skaidro, ka neredzot šķēršļus, kādēļ VID šos datus nevarētu publiskot jau tagad. Tieslietu ministrijas ieskatā VID biedrību iesniegtos gada pārskatus var pārsūtīt Uzņēmumu reģistram jau pašlaik, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības iepazīties ar gada pārskatiem, lai gan likums VID šādu pienākumu neuzliek. Gada pārskatu pieejamība jau pašlaik izrietot „no kopējas valdības politikas un normatīvajiem aktiem kopumā” un valsts pārvaldes iestāžu pienākuma sadarboties, savstarpēji apmainoties ar informāciju.

Savukārt VID vadās pēc principa: ko likums neliek darīt, to likums liedz. VID atbilstoši Gada pārskatu likuma 66. panta ceturtajai daļai ir deleģēts uzdevums Uzņēmumu reģistram elektroniskā formā pārsūtīt uzņēmumu iesniegtos gada pārskatus ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no to iesniegšanas brīža. UR pēc tam nodrošina šo saņemto dokumentu publisku pieejamību, jo VID uzskata, ka likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants tam liedz šo informāciju nepastarpināti nodot trešajām personām.

Analoģisku normu Biedrību un nodibinājumu likumā tā grozījumu saskaņošanas gaitā aicinājis iekļaut arī UR un Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr TM šos ierosinājumus nav ņēmusi vērā, tādēļ pašlaik izveidojusies situācija, ka nevalstisko organizāciju gada pārskati, tostarp ziņas par to finansētājiem, ir noslepenoti.

Tā kā biedrības un nodibinājumi nav Gada pārskatu likuma subjekts, tad minētais likums nav piemērojams biedrībām un nodibinājumiem, un pienākums par gada pārskatu pārsūtīšanu uz UR attiecas tikai uz komercsabiedrībām, uzskata VID. Attiecībā uz biedrību un nodibinājumu gada pārskatu iesniegšanu VID ieskatā piemērojams Biedrību un nodibinājumu likums un Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.808 Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. Tajos nav noteikta minētā prasība par biedrību un nodibinājumu gada pārskatu nodošanu Uzņēmumu reģistram un to publiskas pieejamības nodrošināšanu.

Pietiek jau rakstīja – izrādās, gandrīz gadu sabiedrībai vairs nav uzzināmas ne summas, ko slimnīcu atbalsta fondiem ziedojušas farmācijas firmas, ne „pelēkā” nauda, ko ar partijām netieši saistītām biedrībām vai nodibinājumiem iemaksājuši oligarhi, ne jebkāda cita finansiālā informācija par nevalstiskajām organizācijām. Tas noticis, pateicoties no pirmā acu uzmetiena nekaitīgiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, - kaut nav izslēgts, ka šīs izmaiņas izdarītas to personu interesēs, kuras 2006. gadā „iekrita” ar tā sauktajām pozitīvisma kampaņām. Kā noskaidrojis Pietiek, vistiešāk ar šiem grozījumiem saistīta Finanšu un Tieslietu ministrija laikā, kad tās vadīja attiecīgi Einars Repše un Mareks Segliņš.

Tā kā, argumentējot ar administratīvā sloga samazināšanu, no Biedrību un nodibinājumu likuma svītrota prasība nevalstiskajām organizācijām gada finanšu pārskatus iesniegt ne tikai VID, bet arī UR, tie kļuvuši nepieejami sabiedrībai, jo tieši UR līdz šim nodrošināja to pieejamību. Pamatojoties uz šo jauno likuma redakciju, VID atteicis Pietiek iespēju iepazīties ar nevalstisko organizāciju gada pārskatiem.

Ja šāda likuma redakcija būtu bijusi spēkā arī iepriekšējos gados, sabiedrība visticamāk nebūtu uzzinājusi detalizētu informāciju par naudas summām un ziedotājiem, kas stāvēja aiz 9. Saeimas skandalozās priekšvēlēšanu kampaņas, kad biedrības un nodibinājumus partiju finanšu ierobežojumu apiešanai dibināja ar Tautas partiju un Aināra Šlesera Latvijas Pirmo partiju saistīti cilvēki.