Iesaki rakstu:

Kamēr bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars tāpat kā viņa pārstāvētā partija Vienotība klusē saistībā ar viņa ministrēšanas laikā par sviestmaizi iztirgotajiem valsts degvielas rezervju atlikumiem, tagadējais ministrs Daniels Pavļuts gatavojas jau tuvākajās dienās saistībā ar atklātajiem faktiem vērsties Valsts kontrolē un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Abās šajās institūcijās ar iesniegumu jau ir vērsies arī Pietiek.

Kā Pietiek jau informējis, pirms diviem gadiem, kad Ekonomikas ministriju vadīja tagadējais Vienotības ģenerālsekretārs Kampars, tā vairāk nekā 630 tonnas 95E markas benzīna pārdevusi par smieklīgu cenu – aptuveni 24,7 santīmiem litrā.

Kaut gan ministrija norāda, ka šai cenai vēl klāt jāpieskaita degvielas akcīze, Latvijas valsts Kampara vadītās ministrijas personā no tai piederošā benzīna vienalga atbrīvojusies par ārkārtīgi lētu cenu – nepilniem 52 santīmiem litrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas oficiālo informāciju 2011. gadā 1.februārī notikušajā izsolē tā izsolīja iepriekšējā periodā uzkrātās valsts naftas rezerves - 630,989 tonnas 95E markas benzīna.

Pārdošanas pasākumā, ko pati ministrija dēvēja par izsoli, piedalījās divi dalībnieki, un, tā kā izsoles pirmais posms - atklāta mutiska izsole ar augšupejošu soli – saskaņā ar ministrijas formulējumu „nebija sekmīgs”, otrajā posmā notika izsole ar lejupejošu soli ar slepeno cenu.

Rezultātā „izsolīto” gandrīz 631 tonnu benzīna par 205 012 latiem nosolīja SIA Euro Energo Company – šis Daugavpils uzņēmums agrāk bija saucies SIA DINAS un bijis saistīts ar skandalozo Dinaz grupu.

Tā kā 630,989 tonnās benzīna ir aptuveni 830 tūkstoši litru benzīna, vienkārši aprēķini rāda, ka tolaik Kampara vadītā ministrija benzīnu pārdeva par aptuveni 24,7 santīmiem litrā.

Ekonomikas ministrija, tagad lūgta komentēt šos Pietiek atklātos divus gadus senos faktus, norāda – esot svarīgi atzīmēt, ka „pie samaksas, par kādu tika pārdoti naftas produkti, jāpieskaita vēl akcīzes nodokļa nomaksa, kuru pircējs veica valsts budžetā (degvielas rezerves tiek turētas bezakcīzes režīmā)”.

Taču benzīna akcīze tolaik bija 269 lati par 1000 litriem, līdz ar ko pat ar akcīzi Kampara ministrijas rīkotās „izsoles” benzīna cena bija tikai nepilni 52 santīmi litrā. Tolaik benzīna biržas cena (bez akcīzes, protams) pasaulē bija aptuveni 51,4 santīmi litrā, bet cena mazumtirdzniecībā Latvijā – 85 santīmi par litru.

Tātad starpība starp mazumtirdzniecības cenu un „Kampara cenu” bija aptuveni 32 santīmi par litru, kas nozīmē, ka valsts zaudējumi saistībā ar šo „izsoli” bijuši vairāk nekā 200 tūkstoši latu. (Jāņem vērā, ka mazumtirdzniecības cenā ietilpst arī tirdzniecības uzcenojums, tā ka par 85 santīmiem litrā valsts degvielu tomēr nebūtu varējusi pārdot.)

Kampars, kurš savas ministra karjeras laikā ieguva plašu vērību saistībā ar savu virtuālo finanšu avotu – „tumbočku”, nekādus komentārus Pietiek joprojām nav sniedzis. Par šiem faktiem klusēja arī visa Vienotības vadība.

Interesanti, ka Pavļuts, kā informē viņa preses sekretāre, tuvāko dienu laikā plānojis vērsties Valsts kontrolē un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu izvērtēt ne tikai šo, bet arī otru Ekonomikas ministrijas rīkoto izsoli, kas notika 2011.gada 9.martā.