Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas kredītu reģistrā vēl nav visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, - tad nu valdība kopā ar Komercbanku asociāciju ir izdomājuši kredītu lamatas tiem, kas nav iekrituši iepriekšējā kredītu burbuļa gūstā.

Nav taču noslēpums, ka tūkstošiem ģimeņu pēc iepriekšējā kredītu burbuļa ir zaudējušas jumtu virs galvas un palikušas kredītu verdzībā, tāpat vēl aizvien ir daudz tādu cilvēku, kuri savulaik pirkuši mājokļus kredītā, bet tagad nav spējīgi nomaksāt ikmēneša maksājumus, un tā vietā, lai domātu par jaunām darba vietām, finanšu ministrs Andris Vilks saka, ka valsts no savas puses varētu atbalstīt jaunās ģimenes, veicot daļu no pirmās iemaksas, iegādājoties pirmo mājokli.

Vilks laikam nezina, ka ir jau tādi 03.11.2009. MK noteikumi Nr.1253 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"("LV", 177 (4163), 06.11.2009.) [stājas spēkā 07.11.2009.], kas ir spēkā arī pašlaik, tikai kredītu izsniedz tikai tām ģimenēm, kurām ienākumi atļauj aizņemties, t.i. kurām pēc kredīta maksājumiem paliek iztikas minimums uz katru ģimenes locekli.

Ja šī sistēma vāji darbojās 2005.gadā, kad iztikas minimums bija ~100 Ls mēnesī, tad kādiem ir jābūt ģimenes ienākumiem, lai kredītu saņemtu pašlaik, kad iztikas minimums ir 175 Ls mēnesī? (16.08.2005. MK noteikumi Nr.608 "Kārtība, kādā ģimenēm ar bērniem sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas (mājokļa) iegādei vai būvniecībai"līdz 07.11.2009.)

Laikam jau komercbankām neiet īpaši spīdoši, ja tās mēģina piesaistīt līdzekļus ar valsts palīdzību, maskējot šo valsts atbalstu bankām ar nosaukumu „Atbalsts jaunajām ģimenēm”. Ja paanalizējam Vilka sacīto: "Hipotekārās kreditēšanas tirgus pagaidām attīstās diezgan lēni, jo gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji vēl ir piesardzīgi, nogaida, kā attīstīsies situācija eirozonā un Latvijā, un viens no risinājumiem, ko valsts varētu piedāvāt gan demogrāfijas politikas atbalstam, gan arī hipotekārās kreditēšanas veicināšanai, būtu dalīta valsts un iedzīvotāju līdzdalība pirmajā iemaksā, jaunajām ģimenēm iegādājoties pirmo mājokli...", tad jāsecina, ka vai nu finanšu ministrs atklāti lobē komercbankas, vai pats nesaprot, ko runā, jo valsts nav pat mazo pirkstiņu pakustinājusi, lai aizsargātu no iepriekšējā nekustamo īpašumu burbuļa cietušos iedzīvotājus.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā parādu piedziņa pēc izpildījuma atgādina nāves sodu, kas ir necivilizēti, turklāt diez vai no mirušajiem vai aizbraukušajiem parādniekiem varēs ko piedzīt. Turpinot līdzšinējo parādu piedziņas praksi, tiesu izpildītāju atlīdzības katru gadu sasniedz jaunus rekordus, piemēram, zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Stepanovam ienākumi no saimnieciskās darbības 2011.gadā ir 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī). Tajā pašā laikā Ungārijā, kad aizņēmējs vairs nespēj maksāt, valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, uzpērk parādniekiem atņemtos mājokļus, parādnieki var palikt un īrēt šos mājokļus.

Vilka piedāvājums ir absurds arī tāpēc, ka ģimenes pabalsts vienam bērnam ir Ls 8 mēnesī un tiek apspriestas iespējas šo pabalstu visiem bērniem neizmaksāt.

Ja reāli domā par demogrāfiju, tad valstij svarīgi ir veicināt ģimenēm otrā un trešā, ceturtā bērna piedzimšanu, nevis cīnīties par jauno ģimeņu iedzīšanu parādu verdzībā. Tikai tā var iegūt kvalitatīvu pozitīvu dzimstības pieaugumu. Lai ģimenes varētu atļauties un būtu ieinteresētas attiecīgi trešā un ceturtā bērna radīšanā, ir jābūt taustāmam valsts atbalstam - tikai un vienīgi nodokļu atlaižu veidā, lai lielāka ienākuma daļa paliek pašas ģimenes rīcībā.

Velti cerēt, ka valsts būs pietiekami drosmīga, lai uzliktu nodokli par tukšu telpu turēšanu bankām, kas būtu pietiekams stimuls tirgus attīstībai bez papildus valsts naudas.

Ja par iepriekšējo kredītu burbuli varēja domāt, ka tas izveidojās pieredzes trūkuma dēļ, tad atkārtota burbuļa pieļaušana no valdības puses ir noziegums pret tautu, par kuru pienākas bargs sods!

Novērtē šo rakstu:

0
0