Iesaki rakstu:

Manai kaimiņienei ir viens tāds ļoti viltīgs, mazs sunītis - viņš, tēlaini izsakoties, baidās pat no savas ēnas, bet desmitkārt to kompensē brīžos, kad jūtas drošībā - vismilzīgākais suns tiks nikni apriets, ja vien tas atradīsies pie pavadiņas vai aiz sētas.

Šāds salīdzinājums šķiet ļoti precīzs, vērojot kāda deputāta (reizē arī - deputāta kandidāta uz nākamajām vēlēšanām) pēdējā laika izpildīšanos. Ārkārtīgi uzspēlēta, izteikti liekulīga bravūra brīžos, kad nekas īsti nopietns nedraud, un reizē visgļēvākā iespējamā rīcība tajā retajā reizē, kad patiešām jāizrāda drosme.

Būsim godīgi - tā kā šeit nav ne Krievija, ne Baltkrievija, ne Ķīna, mūsu valstī "cīnīties pret sistēmu" un skaļi kritizēt "varas kliķi" nav nekāda lielā māksla, un nekādu papildu drosmi tas patiesībā neprasa. Vēl jo vairāk, ja esi naudīgs advokāts vai maksātnespējas administrators ar lepniem īpašumiem, kuram nav jālauza galva par to, kā samaksāt administratīvos sodus.

Tāpat nekāda drosme nav vajadzīga, lai histēriski aizbļautu Delfu žurnālisti ar iepriekš sagatavotiem, uz publiku vērstiem, uzspēlēta patosa pilniem tekstiņiem par tēmu "neaiztieciet manus bērnus, dabūsiet pa muti" (šis teksts no šī politiķa ir dzirdēts jau vairākkārt, un dzirdēsiet vēl daudz - pat brīžos, kad tam nebūs absolūti nekāda sakara ar sarunas tematu vai uzdoto jautājumu. Jo izklausās ļoti efektīgi, drosmīgi, reizē parādot, ka ir ģimenes cilvēks - tāpēc jebkurš PR speciālists jums pateiks, ka šāds triks jāizmanto maksimāli bieži).

BET.

Kad sākās karš, šis drosminieks drīz vien bija prom no valsts, nogaidot no attāluma, kā lietas attīstīsies.

Kad bija jābalso par Pārdaugavas staba nojaukšanu, izrādījās, ka šim drosminiekam "balsošanas iekārta sit pa pirkstiem". Tādējādi mēģināts iet īsta glumekļa ceļu un nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu - pirmkārt, tālredzīgi neielikt sevi sarakstā starp deputātiem, kuriem ar fizisku izrēķināšanos šobrīd draud Krievijas amatpersonas. Otrkārt, arī skaidri nenoformulēt savu nostāju "pret" nojaukšanu, tādējādi mēģinot neparādīt sevi sliktā gaismā latviešu vēlētāju acīs. Un, kā jau būsiet pamanījuši, šis otrais punkts joprojām tiek izmantots katru reizi, kad tiek prasīta skaidra nostāja par Krieviju vai okupācijas stabu - atbildes vietā vienmēr būs kāda daiļskanīga, demagoģiska frāze par bērniem, bet atbildi uz konkrēto jautājumu tā arī nesagaidīsiet.

Pašpasludinātajam disidentam, "vienīgajam īstajam opozicionāram", "drosmīgajam cīnītājam pret sistēmu", cilvēkam, kurš "viens pats var apēst visu varas kliķi", dūša izrādījās papēžos patiešām izšķirošos, kritiskos brīžos. Citiem vārdiem - tukša muca tālu skan.