Iesaki rakstu:

Kaut gan valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība mēģina visu atbildību par jūnijā notikušo Rīgas pilī notikušo ugunsgrēku novelt uz Valsts prezidenta kanceleju, būvniekiem vai nezināmiem spēkiem, Pietiek rīcībā nonākušajā Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪ iepriekšējais nosaukums) un prezidenta kancelejas līgumā par pils telpu nomu, kā izrādās, noteikts, ka VNĪapņēmusies veikt virkni darbību pils ugunsdrošības uzlabošanai. Taču tās veiktas tikai daļēji vai vispār nav veiktas.

Pietiek jau informēja, ka VNĪ vadība sākotnēji kategoriski nevēlējās nodot atklātībai 2009. gada novembrī, trīsarpus gadus pirms Rīgas pils ugunsgrēka veiktās kompleksās ugunsdrošības pārbaudes slēdzienu, kurā, kā izrādījās, Valsts ugunsdzēsības dienests (VUGD) bija konstatējis virkni ļoti nopietnu pārkāpumu, par kuriem atbildība lielā mērā jāuzņemas tieši VNĪ. Šo slēdzienu Pietiek jau ir publiskojis.

Taču VNĪ vadība ar tās valdes priekšsēdētāju Baibu Strautmani (attēlā) priekšgalā komunikācijā ar Pietiek darīja visu iespējamo, lai radītu iespaidu, ka visai atbildībai par pils telpu ugunsdrošības stāvokli jāgulstas tikai un vienīgi uz Valsts prezidenta kancelejas pleciem.

"Vispirms svarīgi pasvītrot, ka ugunsdrošības kompleksā pārbaude notika tikai tajās Rīgas pils telpās, kuras izmanto Valsts prezidenta kanceleja (VPK). Saskaņā ar VNĪ un VPK 2002. gada 2. aprīlī noslēgto nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, telpu nomas līgumu VPK ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības normatīvo aktu izpildi, tāpat VPK ir pienākums ievērot vispārējos namīpašuma ekspluatācijas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības prasības. VNĪ nav atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu konkrētajās telpās," - ar šādu skaidrojumu VNĪ atteicās publiskot VUGD slēdzienu un aicināja to pieprasīt prezidenta kancelejai.

Arī pilnu pils telpu nomas līgumu VNĪ nevēlējās nodot Pietiek rīcībā, tā vietā publiskojot atsevišķus līguma fragmentus, kas radīja iespaidu, ka pilna atbildība par ugunsdrošības situāciju iznomātajās pils telpās jāuzņemas tikai un vienīgi Valsts prezidenta kancelejai:

"VNĪ un VPK noslēgtā līguma 5.punkts paredz iznomātāja tiesības un pienākumus, kur citu starpā ir paredzēti šādi iznomātāja pienākumi:

 „5.3.11. Iznomātājs nav atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu telpās, materiālo vērtību apsardzi, ugunsdrošības signalizāciju, video novērošanas sistēmu, iebrukuma signalizāciju, sakaru sistēmām, datoru tīkliem, TV tīkliem, antenām u.c. telpās atrodošos aprīkojumu.”

VNĪ un VPK noslēgtā līguma 6.punkts nosaka nomnieka tiesības un pienākumus, kur citu starpā ir paredzēti  šādi nomnieka pienākumi:

„6.2.1.veikt Telpu apsaimniekošanu, nodrošinot nepieciešamo darbību, kas saistīta ar to uzturēšanu, uzraudzību, ekspluatāciju, kā arī uzturēt nomātās Telpas labā kārtībā visu Līguma darbības laiku un nepasliktināt to stāvokli;

6.2.2.ievērot vispārējos namīpašuma ekspluatācijas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības prasības;

6.2.4.nodrošināt elektroietaišu tehnisko ekspluatāciju atbilstoši LR MK 1996.gada 22.oktobra Noteikumu Nr.413 „Elektroenerģijas un piegādes un lietošanas noteikumi” prasībām;

6.2.5. ievērot un nodrošināt LR MK 1997. gada 30. decembra noteikumu nr. 440 „Ugunsdrošības noteikumi” izpildi.”"

Taču, kad Pietiek rīcībā nonāca pilns līguma teksts, izrādījās, ka VNĪ vadība "aizmirsusi" pieminēt tā 5.3.7. punktu, kurā būtiska atbildības daļa par pils telpu ugunsdrošību palikusi VNĪ kā telpu iznomātāja pārziņā:

"Iznomātājs apņemas uzturēt kārtībā un paplašināt (remontu laikā) kopējo pils ugunsdrošības hidrantu sistēmu, nodrošināt kopējās pils bēniņu telpas ar nepieciešamo ugunsdzēšanas inventāru un darba rīkiem atbilstoši LR MK 1997.gada 30.decembra Noteikumu Nr.440 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām."

Kā zināms, tieši problēmas ar ugunsdrošības hidrantiem bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ pils ugunsgrēks izplatījās tik apjomīgi, ugunsdzēsējiem nespējo tikt pie pietiekamiem ūdens resursiem no hidrantiem.

Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja VNĪ vadībai uz konkrētu nomas līguma punktu, tā atzina šāda punkta esamību. Jaunais VNĪ vadības skaidrojums par tās atbildību nu ir šāds:

"Atbilstoši MK noteikumiem „Ugunsdrošības noteikumi” un VNĪ un VPK 2002. gada 2. aprīlī noslēgtajam nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, telpu nomas līgumam bēniņu telpas bija nodrošinātas ar nepieciešamo inventāru un darba rīkiem.

Pasvītrojam, ka iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma Rīgas pils telpās tika uzturēta atbilstošā kārtībā, VUGD pārbaudes aktā norādītās nepilnības un bojājumi tika novērsti, par ko sastādīts akts un veikto darbu izpildshēmas. Pēc Rīgas pils nodošanas rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmējam pilnsabiedrībai SBRE šī sistēma tiek izbūvēta no jauna."

Tuvākajās dienās Pietiek publicēs patieso ainu par to, kuri no VUGD slēdzienā minētajiem trūkumiem Rīgas pils ugunsdrošībā bija VNĪ pārziņā, kā arī pašas VNĪ skaidrojumu par šiem faktiem.