Iesaki rakstu:

Skaidrojoties par to, kādas demisionējušā premjera Valda Dombrovska valdībai vispār bijušas morālas tiesības apstiprināt komisiju Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanai, radītās valdības "kabatas komisijas" locekle Inese Voika otrdien netīšām izpļāpājās par līdz šim publiski nezināmu faktu - izrādās, sākotnēji valdība bija ieplānojusi pilnīgi cita sastāva komisiju un tikai pēc tam pagaidām nezināmu iemeslu dēļ pārdomājusi.

Līdz šim bija zināms, ka valdība 10. decembrī pieņēma rīkojumu par Zolitūdes  traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās" komisijas izveidošanu, uzdevumu noteikšanu un sastāva apstiprināšanu, pēc kā komisija jau nākamajā dienā devās uz Valsts kanceleju apspriest savas finansiālās vajadzības. Taču, kā otrdien sociālajā tīklā Twitter paziņoja Voika, valdība patiesībā lēmumu par komisiju esot pieņēmusi jau 26. novembrī.

Tā gan izrādījās puspatiesība, jo 26. novembrī valdība bija tikai izskatījusi informatīvo ziņojumu "Par veiktajām darbībām traģēdijas tirdzniecības centrā Rīgā, Priedaines ielā 20, seku likvidēšanā" un uzdevusi Valsts kancelejai sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta 2013.gada 3.decembra sēdē Ministru kabineta rīkojuma projektu par traģēdijas Rīgā, Priedaines ielā 20, apstākļu un seku izvērtēšanas sabiedrisko komisiju.

Taču, kā izrādās, tobrīd Dombrovska valdība vēl nebija nolēmusi imitēt "sabiedriskas" komisijas radīšanu un bija plānojusi veidot parastu valdības starpministriju komisiju, kurā piedalītos arī Saeimas, Rīgas domes un arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Valdības sēdes protokolā teikts:

"Komisijas sastāvā iekļaut pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts kancelejas, sabiedriskā labuma biedrības Delna, kā arī pieaicināt citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Ņemot vērā, ka resursu koncentrēšanai un efektīvam darbam būtu lietderīgi veidot vienu šādu sabiedrisko komisiju, Valsts kancelejai darbam komisijas sastāvā aicināt deleģēt pārstāvjus arī no Saeimas un Rīgas Domes."

Tāpat izrādās, ka sākotnēji valdība citādi bija redzējusi arī komisijas darbības rezultātu: "Rīkojumā paredzēt komisijas darbības organizācijas pamatprincipus, izvirzāmos uzdevumus, kā arī paredzēt, ka komisijas darbības rezultāti (secinājumi) tiek iesniegti traģēdijas izmeklēšanas procesa virzītājam."

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kuru tieši personu ietekme bijusi tā, kas likusi pēc tam būtiski mainīt valdības plānus un izšķirties par "sabiedriskas" komisijas imitāciju, atsakoties no valsts un pašvaldību pārstāvju līdzdalības tajā.