Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamo advokātu Romualdu Vonsoviču tik ļoti satraukuši viņa amata brāļa Aloiza Važņa publiskie izteikumi, ka viņš oficiāli lūdzis tos izskaidrot Zvērinātu advokātu padomei. „Var gadīties, ka advokāti plašsaziņas līdzekļos sāks izteikties par saviem kolēģiem, kuri ne tikai „paguļas apakšā”, uzguļas virsū kādai personai, bet arī par advokātiem, kas, piemēram, nedaudz paliecas uz priekšu,” – tik daudznozīmīgā formā Vonsovičs turpinājis Važņa intervijā izteikto domu, ka, „tikko [Aleksejs] Loskutovs pagūlās apakšā Jutai Strīķei, viņš kļuva labs, un visi sāka viņu lielīt”.

Vaznis šo savu izteikumu bija atļāvies, presei stāstot par kādreizējiem notikumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un ap to, sākumā virknei mediju un politiķu asi iebilstot pret Loskutovu kā biroja priekšnieku, bet pēc tam savas domas kardināli mainot.

Taču Vonsovičs ir vēlējies šo interviju uztvert citādi – kā Važņa izteikšanos par „citu mūsu kolēģi, zvērinātu advokātu Alekseju Loskutovu, kurš ir ievēlēts augstajā Latvijas Saeimas deputāta amatā”, līdz ar ko oficiālā vēstulē Zvērinātu advokātu padomei norādījis, ka „savā ne pārāk ilgajā 18 gadu advokāta prakses laikā ar līdzīgiem publiskiem kolēģu apzīmējumiem līdz šim saskāries neesmu, taču nebūt neuzskatu savas zināšanas par advokatūras jautājumiem par absolūti pilnīgām. Iespējams, ka šādi izteikumi ir vārda brīvības sastāvdaļa un nekas advokāta ētikas normu pārkāpumi tajos nav saskatāmi”.

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs tikpat oficiālā vēstulē Vonsovičam apliecinājis – sūdzētāja zināšanas par advokatūras jautājumiem tiešām nav īsti pilnīgas, turklāt vēl sniedzis iesnieguma autoram arī nelielu lekciju kā ironijas un ētikas, tā arī uzskatu paušanas brīvības jautājumos.

„Padome atzina, ka Jūsu iesniegumā noradītajos advokāta izteikumos, ja tādi bijuši, nav saskatāms advokāta ētikas pārkāpums. Pie tam padome ņēma vērā, ka šie izteikumi attiecas nevis uz cita kolēģa darbību advokatūrā, bet gan uz viņa agrāko darbību valsts amatpersonas statusā. No publikācijas teksta tā kopumā saprotams, ka intervijā izteikta kritika tieši par valsts amatpersonas darbību un tās ironiskais atspoguļojums nav jāuztver burtiski,” Vonsovičam norādījis Grīnbergs.

Tāpat Grīnbergs kolēģim minējis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā norādīts, ka tiesības brīvi paust uzskatus „attiecas ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par nevainīgām vai vienaldzīgām, bet arī uz tādām, kas ir pretrunīgas, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu, jo tā to paredz plurālisms, tolerance un atvērtības gars, bez kuriem nepastāv demokrātiska sabiedrība”.

Pagaidām nav zināms, vai Vonsovičs savas rūpes par advokātiem, kuri varētu tikt turēti aizdomās par to, ka ir nedaudz paliekušies uz priekšu, kolēģu vidē ir paudis vēl kādās citās formās.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

1
0