Iesaki rakstu:

Kad janvāra beigās Pietiek, atsaucoties uz kriminālprocesa datiem, informēja, ka finanšu grūtībās nonākušajā un valdības palīdzību atkal lūgušā AS Liepājas metalurgs vadības pārstāvjiem fiksēts pat 170 000 latu liels mēneša atalgojums, uzņēmums nikni protestēja un solīja vērsties tiesībsargāšanas iestādēs. Taču nu pirmie dokumenti no valdības noslepenotā audita, kas nonākuši Pietiek rīcībā, rāda, kādu iemeslu dēļ Liepājas metalurga solījumi palikuši tikai apņemšanos līmenī, - jau pirms astoņiem gadiem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja un faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina gada atalgojums bijis gandrīz miljons latu vai aptuveni 81 000 latu mēnesī.

Kad janvāra beigās Pietiek publiskoja informāciju par uzņēmuma vadības atalgojumu, oficiāli tā tika noliegta, - Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi.

Savukārt pats Zaharjins medijiem vispirms atbildēja ar pretjautājumu - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēc ilgākas taujāšanas paziņoja, ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš "bijis augstāks".

Nu no pēc valdības pasūtījuma veiktā uzņēmuma audita noplūdušais dokuments rāda, ko Zaharjins noklusēja, - ka jau pirms astoņiem gadiem viņa mēnešalga bijusi sešpadsmit reizes lielāka par viņa nosauktajiem 5000 latiem.

Šis dokuments, ko šodien publicējam, ir Liepājas metalurga oficiāla, ar uzņēmuma zīmogu apzīmogota, ne tikai uzņēmuma Darba un darba algas organizācijas daļas vadītājas, bet arī jau pieminētā izpilddirektora Ptičkina parakstīta izziņa - "Paziņojums par algas nodokli" 2005. gadā.

Kā izriet no šī dokumenta, jau tālajā 2005. gadā Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus pirms nodokļu nomaksas - tātad vidēji 80 722 latus mēnesī.

Savukārt nākamajos gados, pēc drošas informācijas, uzņēmuma saimnieka atalgojums vēl palielinājies. Pietiek ir pamats domāt, ka tuvākajās dienās būs iespējams publiskot vēl citus dokumentus par Zaharjina atalgojuma patiesajiem apmēriem.

Ne Zaharjins, ne uzņēmuma preses pārstāve, kas vēl nupat izplatījusi optimistisku paziņojumu par labajiem audita rezultātiem, pirmdien Pietiek ne apstiprināja, ne noliedza šos datus.

Kā zināms, 2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše. Savukārt šā gada sākumā Zaharjins paziņoja, ka uzņēmumam vajagot jaunu valdības atbalstu.

Pietiek jau informējis, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par AS Liepājas metalurgs amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus.

Kriminālprocess sākts jau pagājušā gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.

Pietiek zināms, ka Ekonomikas policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Viens no līdzekļu „izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem, - šī informācija tagad sāk dokumentāli apliecināties.

Tāpat ievērojami līdzekļi „izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20-30 latu par tonnu) cenām.

Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.

Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.

Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Iļja Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem kompanjoniem.

Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Ptičkins, bet padomē, kā rāda Lursoft dati, - Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks.