Iesaki rakstu:

Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija ne tikai paklusām atbalstījusi abas Pietiek aprakstītās "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņas", kas no nodokļu maksātāju naudas prasīs vairāk nekā 830 tūkstošus eiro, bet arī šos "starplēmumus" noslepenojusi, nosakot tiem ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Ministrija vakar nespēja paskaidrot, kāpēc šie lēmumi tiek slēpti no sabiedrības, kurai abu kampaņu ietvaros plānots stāstīt par pienu, piena produktiem un aitas gaļu.

Iepriekš no ministrijas sniegtajām atbildēm izrietēja, ka tā cenšas norobežoties no jebkādas atbildības par abām kampaņām. Pietiek jau publicējis ministrijas sagatavotās atbildes par šo tēmu, no kurām skaidri izrietēja - Dūklava vadītā ministrija tomēr paklusām ir pieņēmusi "starplēmumus" par abu projektu atbalstīšanu.

Tikai pēc ilgākas sarakstes ar ministriju tā Pietiek otrdien beidzot atzina: "Jā, šai  informācijai ir ierobežota pieejamība līdz Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu. To nosaka ZM rīkojums Nr. 224  par  Zemkopības ministrijas rīcībā esošās ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu."

Taču, daļēji apstiprinot Pietiek rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka ministrijas līmenī atbalstu kampaņām palīdzējis nodrošināt Andris Šķēle (viņa znota uzņēmums "uzvarējis" iepirkumā par tiesībām rīkot vienu no šīm kampaņām) vai kāda ar viņu saistīta persona, Zemkopības ministrija otrdien nevēlējās atklāt ne to, kas konkrēti šos "starplēmumus" ir noslepenojis, ne to, kad tieši tas noticis un kāds bijis noslepenošanas pamatojums.

Viss, ko ministrija vēlējās atklāt, attiecās tikai uz kopējo Zemkopības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kāds tiek sastādīts un publiskots katru gadu. "Kura konkrētā ministrijas amatpersona pieņēma lēmumu, ka šie divi konkrētie lēmumi ir iekļaujami ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā, un kad tieši (datums) tas notika?" - uz šo Pietiek jautājumu ne Dūklavs, ne viņa vadītā ministrija otrdien nevēlējās atbildēt.

Kā zināms, ja Eiropas Komisija atbalstīs Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā sagatavotos piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri norāda uz Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Aināra Ščipčinska iesaisti, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būs tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tiek plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredz sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media. Savukārt otrs ir bijis iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņai par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu, ko ieguvusi SIA Jazz Communications par 1,318 miljoniem eiro.

SIA Jazz Communications vadītājs un 40% kapitāldaļu īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir Šķēles znots Juris Pētersons, un tās 2013. gada apgrozījums ir bijis 225 tūkstoši eiro - gandrīz sešreiz mazāks par iecerētās "piena produktu kampaņas" apjomu. Savukārt aiz "aitu kampaņas" uzvarētājiem SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga un SIA Inspired slēpjas Ainārs Ščipčinskis, bet HansaMedia oficiālā īpašniece ir kāda 21 gadu veca Madara Skukovska - pēc visa spriežot, formāla kapitāldaļu turētāja.

Pirmo iepirkumu sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet otru - kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzīst, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums. Pusi nepieciešamā finansējuma plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki un aitu audzētāji esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptēs, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām ir devusi Zemkopības ministrija, kas tagad nevēlas izpaust nekādu informāciju par tās pieņemtajiem "starplēmumiem".

Pēc tam, kad Pietiek publicēja abu iepirkumu nolikumus, kuru failu dati rādīja, ka abi ārkārtīgi līdzīgie dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte", Aitu audzētāju asociācijas vadītājs Arnis Ginters uz jautājumu, kā gan tik precīzi aprēķināta kampaņai nepieciešamā summa - tieši 1 470 859,50 eiro, paziņoja, ka "īstenībā tur tika ņemti konsultanti, mēs skatījāmies, kādas būtu kopējās izmaksas, skatījāmies, kādu summu mēs kopumā varētu apgūt, kādi ir maksimālie griesti, kas pieejami šiem projektiem, un tad cik mēs paši varam ieguldīt".

Taču pēc tam izrādījās, ka dažu mēnešu laikā Ginters un līdz ar viņu arī visa asociācijas vadība ir pilnīgi un galīgi aizmirsusi, kas gan ir bijuši šie pieaicinātie eksperti. "Rakstiet pieprasījumu, mēs to izskatīsim," iepriekš norādīja Ginters, taču nu izrādījies, ka tas neko nav līdzējis:

"Iepirkuma dokumentu sagatavošana notika biedru domu apmaiņu un apspriežu rezultātā, pieaicinot lietpratējus (konsultantus), kuriem ir pieredze ES finansēto projektu pieteikumu izstrādāšanā. Šīs sanāksmes netika protokolētas, tādēļ nav iespējams sniegt jūsu pieprasīto informāciju par konsultantu vārdiem, uzvārdiem, amatiem un organizācijām," anonīmā, nevienas konkrētas amatpersonas neparakstītā atbildē paziņoja aitu audzētāju asociācijas vadība. Nekādus sīkākus paskaidrojumus par šo pēkšņo atmiņas zudumu asociācija sniegt nevēlējās.

Kā zināms, Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī bija brīdinājusi Lauku atbalsta dienestu par "vairākiem problemātiskiem aspektiem" saistībā ar "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem. Galvenais secinājums bijis: abu kampaņu īstenotāji uzrādījuši cenas, kas par 30-40% pārsniegušas reālās, attiecīgi uz valsts rēķina cenšoties sev nodrošināt izcilu peļņu.