Iesaki rakstu:

Jumurdas pagasta zemnieki jau vairākus gadus cīnās ar viņu īpašumā saimniekojošo elitāro medību klubu Driāda, kas īpaši piebaro mežacūkas, kuras izrakņā blakus esošās lauksaimniecības platības, padarot zemi saimniekošanai teju nederīgu. Mēģinājumi lauzt līgumu ar medniekiem cietuši fiasko, jo medniekus atbalsta Valsts meža dienests (VMD), ļaujot turpināt medības, jo uzskata, ka deviņdesmitajos gados slēgtos zemes nomas bezatlīdzības līgumus var lauzt tikai tiesas ceļā.

Postījumi zemnieku platībās sasnieguši jau desmitus hektāru, turklāt mežacūkas tos „apciemo” līdz pat simt cūkām vienā barā, izrakņājot un nopostot sējumus. Zemnieki mežacūku dēļ faktiski nevar audzēt kultūraugus, jo iespaidīgie mežacūku bari tos ik gadu noposta.

Zemnieki ir pārliecināti, ka medības uz viņu zemes notiek nelikumīgi, jo medību licences saskaņā ar likumu var saņemt tikai zemes īpašnieks vai valdītājs, bet saskaņā ar Civillikumu bezatlīdzības nomas līgums dod patapinājuma tiesības, bet ne valdījuma.

Līdz ar to medību licences pēc likuma varētu saņemt tikai paši zemnieki kā zemes īpašnieki un pēc tam tās nodot tālāk medniekiem ar nosacījumu, ka tie izturētos civilizēti pret blakus esošajām lauksaimniecības platībām.

Taču Valsts mežu dienests medību licences izsniedzis medību kolektīvam Driāda, kurā, kā stāsta zemnieki, noteicēji ir miljonāre Gunta Cunska un viņas dzīvesbiedrs, Raimonda Gerkena uzņēmumu vadošs darbinieks Agris Klimanovs, regulārs medību dalībnieks esot arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Turklāt šajā teritorijā tiekot rīkotas arī komercmedības, prasot 2100 eiro par mežacūku, 5500 eiro par briedi un 6000 eiro par alni.

„Mednieki jūtas neapdraudēti, jo Valsts meža dienests jau desmit gadus atsaka zemniekiem pašiem izvēlēties, kas viņu zemē medīs, rezultātā viņu zeme ir cūkaudzētava biezajiem,” pauž zemnieks Sergejs Balanovs.

Zemnieki vērsušies administratīvajā tiesā pret Valsts mežu dienestu, vēloties panākt, lai medību licences turpmāk tiktu izsniegtas pašiem zemes īpašniekiem un viņi paši varētu noteikt, kas medīs viņiem piederošajos mežos, kā arī tiktu piedzīti zaudējumi, ko zemnieki cietuši no mežacūku „uzbrukumiem”.

„VMD rīcība, atļaujot medības vietās, kur tās nav atļāvis šo tiesību valdītājs vai īpašnieks (kas patapinājuma gadījumā ir zemes īpašnieks), ir pretlikumīga, tātad konstatējams, ka VMD atļauj medības vietās, kur tās nav atļautas,” pauž zemnieks.

Valsts meža dienests savukārt atzīst, ka situācija esot gana sarežģīta un nepavisam neesot viennozīmīga. Kā norāda VMD sabiedrisko attiecību speciāliste Selva Šulce, šajā konfliktā esot skaidri saskatāmas konkrētās vietas cilvēku savstarpējās nesaskaņas, kas ir pāraugušas neremdināmā konfliktā, izskatās, ka to varēs atrisināt tikai tiesa.

Konkrēto gadījumu VMD nekādi nevarot komentēt, jo šajā lietā tiesā vēl  nekāds lēmums  nav pieņemts un Valsts meža dienesta turpmākā rīcība būs atkarīga no tā, kāds būs pieņemtais lēmums.

„Konkrētajā gadījumā Valsts meža dienests ir iesaistīts tikai administratīvā procesa ietvaros, kas saistīts ar medību iecirkņu reģistrēšanu. Valsts meža dienestam nav tiesības vērtēt  divu pušu civiltiesiskās attiecības. Veicot medību iecirkņu reģistrēšanu, Valsts meža dienests vērtē medību iecirkņu reģistrācijas, aktualizācijas vai izmaiņu izdarīšanas pamatojumu atbilstoši administratīvi procesuālajai lietvedībai,” skaidro VMD pārstāve.

Vienlaikus viņa norāda, ka zemniekiem satraukums ir nevis par medībām, bet gan par mežacūku piebarošanu, ko neregulējot neviens normatīvais akts.