Iesaki rakstu:
Tas, ka atsevišķi zaļo zemnieku deputāti 2011. gada budžetā iesnieguši ar premjeru un finanšu ministru nesaskaņotus priekšlikumus, kas budžetā iecirstu vairāk nekā 15 miljonu latu robu, nenozīmē, ka kopumā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija Saeimā nobalsos par budžeta pieņemšanu, apgalvo tās vadītājs Augusts Brigmanis. Pašlaik dienaskārtībā arī neesot jautājuma par sankcijām pret nesaskaņoto priekšlikumu iesniedzējiem – Ivetu Griguli, Jāni Klaužu un bijušo Unibankas vadītāju Andri Bērziņu.
„Es stingri uzstāšu, lai frakcija tos neatbalsta,” par šiem priekšlikumiem saka Brigmanis, solot, ka līdz galīgajam balsojumam par budžetu vēl ir laiks un zaļie zemnieki par to nobalsos vienoti.
Koalīcijai Saeimā ir tikai 55 balsis. „Vispirms jāsaprot, vai tas ir viens gadījums, vai regulāra prakse,” jautāts par šo deputātu rīcības iespējamu izvērtējumu ZZS frakcijā, Pietiek teica Brigmanis. Viņš uzsver, ka zaļo zemnieku ministri „pats par sevi saprotams” neatbalstīs savu partijas biedru priekšlikumus valdības ārkārtas sēdē pirmdien, kad tiks skatīti priekšlikumi budžeta 2. lasījumam.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) uzsver, ka koalīcijā nesaskaņotie priekšlikumi, kuriem ir negatīva fiskālā ietekme uz 2011. gada budžetu, komisijā netiks atbalstīti. Valdības koalīcijai komisijā ir vienas balss vairākums, ja disciplīnu ievēros visi ZZS deputāti.
Strīdīgie priekšlikumi ir par 4 miljonu latu iedalīšanu Veselības ministrijai stacionārajai veselības aprūpei, 11 miljonu latu iedalīšanu Labklājības ministrijai 8 latu lielā ģimenes valsts pabalsta saglabāšanai un 500 000 latu iedalīšanu Veselības ministrijai kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai. Divus pēdējos iesniegusi Iveta Grigule, kura ir ZZS dalīborganizācijas - Latvijas Zaļās partijas valdes locekle. Tas, ka viņa nav vienkārši ierindas deputāte un vienam no saviem priekšlikumiem spējusi piesaistīt divus citus frakcijas kolēģus, pēc neoficiālas informācijas, Griguli pasargās no tūlītējām sankcijām, lai gan šādu nesaskaņotu priekšlikumu iesniegšana iedragā ZZS kā uzticama koalīcijas partnera tēlu.
Ar Griguli Pietiek nedēļas nogalē sazināties neizdevās, bet viņas atklātajā vēstulē, kas publicēta piektdien Latvijas Avīzē, teikts: „Pieļauju, ka nebalsosim par budžetu, ja priekšlikumus neņems vērā.”
Abi pārējie priekšlikuma iesniedzēji – no ZZS Vidzemes saraksta 10. Saeimā ievēlētais Andris Bērziņš un no ZZS saraksta ievēlētais, bet bezpartejiskais Jānis Klaužs Pietiek nevēlējās kategoriski teikt, ka šādā gadījumā balsos pret budžeta pieņemšanu. „Es nebūšu tas, kurš mēģinās gāzt vai torpedēt valdību,” Pietiek uzsvēra Klaužs. Viņš atgādināja, ka tieši Tautas partijas veselības ministra uzsāktā reģionu slimnīcu pārprofilēšana bija iemesls, kādēļ viņš nolēma saraut saites ar šo partiju.
Bērziņš uzskata, ka par 4 miljoniem stacionārajai veselības aprūpei vēl iespējams pacīnīties. Bērziņš ir norūpējies, ka pretējā gadījumā notiks deviņu reģionālo slimnīcu pārprofilēšana par dienas stacionāriem, samazinot medicīnas aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) svētdien teica, ka nevarēs atbalstīt partijas biedru priekšlikumu par 4 miljonu atvēlēšanu stacionārajai v veselības aprūpei, jo tie palielinātu budžeta deficītu. „Ja kāds pateiktu, kur tos 4 miljonus iegūt, nepalielinot budžeta deficītu, tad jau būtu labi. Es domāju, tas ir budžeta nepieņemšanas risks kopumā, tāpēc to gan es nevarēšu atbalstīt,” Pietiek atzina Bārzdiņš. Viņš arī uzskata, ka bez reģionu slimnīcu pārprofilēšanas neiztikt, jo valsts pašlaik nevar atļauties finansēt, piemēram, situāciju, kur uz trim vietējām slimnīcām ir četri anesteziologi.
Kopumā ZZS ievēro koalīcijas disciplīnu, un no tās budžeta otrajam lasījumam nākuši tikai divi jauni priekšlikumi, par kuriem Brigmanis ceturtdien Saeimas plenārsēdes laikā vairākas reizes plenārsēžu zālē saskaņoja viedokļus ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku (abi - Vienotība). Tie attiecas uz Labklājības ministrijas īstenoto Sociālās rehabilitācijas valsts programmu, kurai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ZZS rosina iedalīt 528 296 latus.
Otrs ZZS frakcijas kopīgi iesniegtais priekšlikums attiecas uz budžetu pavadošo likumprojektu – Transportlīdzekļu nodokļa likumu, paredzot atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Zaļie zemnieki rosina noteikt, ka ģimenes, kuras audzina trīs vai vairākus nepilngadīgus bērnus, ir tiesīgas maksāt par 50% samazinātu transportlīdzekļa nodokli par vienu no viņu īpašumā, valdījumā vai turējumā reģistrētu transportlīdzekli.
Tiesa, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē vēl pacīnīšoties par trim citiem koalīcijā nesaskaņotiem ZZS deputātu Aivara Dronkas, Gunta Rozīša un Didža Zemmera iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie ir par 483 879 latu iedalīšanu Zemkopības ministrijas apakšprogrammai Zivju fonds, 180 468 latu atvēlēšanu valsts atbalsta pasākumiem meža nozarē un 112 626 latu atvēlēšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Brigmanis apstiprināja, ka Dronka, Rozītis un Zemmers savus priekšlikumus iesnieguši pēc Dūklava iniciatīvas, pēc tam, kad zemkopības ministrs apliecinājis gatavību pats cīnīties par to atbalstīšanu valdībā.
Tāpat ZZS frakcija idejiski atbalstot divu savu deputātu no Liepājas partijas – Aijas Barčas un Oskara Zīda iesniegto priekšlikumu par 3,4 miljonu latu valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas Olimpiskā centra Liepājas Vieglatlētikas manēžas būvniecībai laikā no 2011. līdz 2013. gadam. Iepriekš ZZS jau panāca 3,2 miljonu latu valsts galvojuma izsniegšanu Olimpiskā centra Ventspils infrastruktūras attīstībai laikā no 2011. līdz 2013.gadam. Ja tiks atbalstīts arī Barčas un Zīda priekšlikums, tiks saglabāts līdzsvars starp abu ZZS reģionālo sadarbības partneru interesēm – gan Latvijai un Ventspilij, gan Liepājas partijas. Brigmanis gan saka – liepājniekiem pašiem sava iniciatīva būs jāaizstāv koalīcijā.