"Salacgrīvas ūdens" nav ņēmis vērā CFLA iebildumus par pretendentu vērtēšanu
PIETIEK09.07.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ingūns
02.08.2015. 19:23100% Otkats ir Krūmiņan pati viņa sieva to runā..Man nav nav saprotams kur patiešām ir KNAB.
Rafshud
26.07.2015. 11:15»
hmm
A par ko cepiens? Ja virsraksts būtu - uzņēmums izvēloties dārgāko piedāvājumu zaudē ES finasējumu, tad jā. Starp citu par virsrakstu - kādi CFLA var būt iebildumi par vērtēšanu , ja viņi nemaz vēl nav izvērtējuši iepirkuma procedūru ,kā var noprast no texta.Autors sapinies meistarībā...
Ko tad patiesībā CFLA un iepirkuma komitejas vērtē? Tikai un vienīgi to, vai nolikuma sacerējums atbilst piedāvājumu sacerējumu saturam. Neviens jau nepārbauda piedāvātāju faktiskās spējas realizēt šādus līgumus tā arī pašu ekonomisko piedāvājumu struktūru. Tik vien, kā spēt pārrēķināt piedāvājumu spēj 8.klases skolnieks.
Kauns par tiem, kuri izsaimnieko arī manu kā nodokļu maksātāja, pienesumu!
Rafshad
26.07.2015. 11:11»
Siltums mums
Ir zināma sistēma kā projektu kur ES finansējums bīdīt no a-Z. Tā pats sākums ir ne konkursa nolikuma izstrāde bet vêl agrāk. Ir konkrēti grupējumi, kas pie tā strādā un bīda. Bīda ar kārtīgu sadārdzinājumu utt. Drīz viena grupa būs jādod iestādēm, lai pārbauda darbību tiesiskumu, savādāk apetīte vińiem...
Kamēr neieviesīs faktiskā iepirkuma darba izpildītāja pienācīgu kontroli kā arī neizslēgs nekam nevajadzīgos starpniekus iepirkumos, kā arī būvspeciālistus- deputātus cieši nepiesies tiem pienākošos 3 objektu darbā, turpināsies šis fufels pilnā spozmē.
Un jūs, mauri, varēsiet maut ilgi un tālu....
Siltums mums
16.07.2015. 21:16Ir zināma sistēma kā projektu kur ES finansējums bīdīt no a-Z. Tā pats sākums ir ne konkursa nolikuma izstrāde bet vêl agrāk. Ir konkrēti grupējumi, kas pie tā strādā un bīda. Bīda ar kārtīgu sadārdzinājumu utt. Drīz viena grupa būs jādod iestādēm, lai pārbauda darbību tiesiskumu, savādāk apetīte vińiem pāri mākoñiem, ka pat apakšuzñēmējiem nolīgtās summas, kas ir vairākkārt mazākas par generalja ciparu negrib izmaksāt, lai arī paši mēneshiem ieprieksh jau sanjemushi.
Pietiekam būs jāpalīdz atklāt un pārbaudīt shēmu tiesiskumu.
hmm
10.07.2015. 17:00A par ko cepiens? Ja virsraksts būtu - uzņēmums izvēloties dārgāko piedāvājumu zaudē ES finasējumu, tad jā. Starp citu par virsrakstu - kādi CFLA var būt iebildumi par vērtēšanu , ja viņi nemaz vēl nav izvērtējuši iepirkuma procedūru ,kā var noprast no texta.Autors sapinies meistarībā
kk
10.07.2015. 14:41ar Latvijas likumdošanu saimnieciski izdevīgākais ir legāls veids kā bez strīdiem ielikt īsto uzvarētāju. Ideja laba, izpildījumam paveras neierobežotas iespējas...
RoKO
10.07.2015. 07:49Kurš tad no zaudētājiem te tagad maksā par šo rakstiņu???!!!
Sen jau vajadzēja ieviest iepirkumos saimnieciski izdevīgāko principu!
Lau uzvar tas - kas piedāvā izdevīgākos nosacījumus pasūtītājam - nevis džamšuti!
pumpišs
09.07.2015. 23:05Skumjākais tas, ka šos sadārdzinājumos savos rēķinos ieraudzīs un maksās Vecsalacas, Korģenes, Svētciema iedzīvotāji, kas nu tur vēl palikuši. Arī tā Krūmiņa foršā doma, ka sadardzinājumu varēs segt no Salacgrīvas ūdens ir tiešām ģeniāla, jo tas jau atkal tiks ielikts tarifos. Nupat taču tarifi tika pacelti.Pirmā iesildīšanās Straubergam un Krūmiņam jau bija ar ūdensvada un kanalizācijas projektu Salacgrīvā. Drosme un ķēriens rokā. Pat Auseklis neiepīkstejās. Ko domā, ja viņi vēl tiešām domā, Salacgrīvas deputāti? Jau šis projektu administrēšanas SIA Salacgrīvas ūdens pats par sevi ir izcils projekts.
runcis
09.07.2015. 20:49Interesanti gan, kāpēc būvnieki visu laiku sūdzas, ka pašvaldības izvēlas lētākos. Te dara pretēji, neizvēlas lētākos un atkal nav labi.
Būvnieki, opriģeļites beidzot, kādus kritērijus tad jums vajag?
PIETIEK
09.07.2015. 18:20»
kk
Salabojiet vienreiz gramatiku - Korģene nevis Korģeme
Ai, patiešām. Paldies!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
