Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no LNT iekšas
06.09.2012. 22:55Tas nu gan nav nekāds noslēpums,jo mīkstais ēķis trīsreiz dienā vilkās uz šķēles biroju saņemt kārtējo drāzienu,savukārt ziņu dienesta vadītāja-katru pēcpusdienu,saskaņot ziņu saturu(un varbūt to dara vēl šodien).
vobla
06.09.2012. 13:22Kad pienāks tādi laiki ka tauta lūgs par tādiem kuri ir gudri,izglītoti,kuri neprasa no valsts bet dot darba vietas.Lai viņiem veselība!Es arī tāds gribētu būt.Mūsu tautai jākoncentrējas uz veiksminiekiem tad varbūt arī pašiem ies labāk!
LLA
06.09.2012. 09:59Šķēle nosprāgs lielās mokās , jo dieva sods par savas tautas apzagšanu ir nenovēršams. Šķēli ir nolādējusi visa tauta un tautas lāsts nav noņemams
heiza
06.09.2012. 09:55Drīz, pavisam drīz visi Latvijā vēl palikušie pie dzīvības uzņēmumi, tiks sadalīt starp dažiem miljonāriem un viņu ģimenes locekļiem. Sākot no miskastēm, jūras krastiem līdz pat televīzijas studijām.
Un pareizi jau vien ir, no valsts izbrauc visi, kas var kustēties, kam vajadzīgi līdzekļi dzīvošanai nevis eksistēšanai, paliek veci pensionāri un miljonāri.
Penšiem ir tik cik ir, bet miljonāri sagrābj , kas vēl nav sagrābts vai atpērk par sviestmaizi, kura ,starp citu, nemaz nav pliekana, ja salīdzina ar algu.
Fēlis
06.09.2012. 06:50Nevaru skatīties uz to dzīvnieka purnu bez domām par tā cūkas ačeļu izduršanu.
Mazais akcionārs
05.09.2012. 22:41Grūti uztverams materiāls, līdz ar to nerodas skaidri secinājumi. Mošk var kādu shēmu pielikt klāt…?
Miervaldis
05.09.2012. 19:29Negribu ticēt, ka ap LNT būtu redzamas šķēles firma!Ja tomēr ir, tad kādi ir viņu nodomi?
W
05.09.2012. 17:03Nu, ko jūs skaužiet un murgojiet, melojiet, baumojiet? Apriebies lasīt: laba ir liela pakaļa, labi ir kaķi, labi ir baumot...
saki ko gribi
05.09.2012. 10:39Šī informācija rakstā pasniegtā satur jēgu; Bet kas būtu,ja tā būtu?''un nekas ,ja arī nebūtu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
