Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
hmm
24.07.2014. 10:33drusku padzeltens jau viss stasts, bet nu jasaka, ka reinika uzvediba tiesham trakaak neka sarkstosham skolas skukjim...
Kantoris
18.07.2014. 13:04»
jibiorio
Kad krievi 1940.gadā okupēja Latviju, atskanēja tikai viens šāviens - nošāvās mūsu ģenerālis Bolšteins, nespēdams pārdzīvot, ka dota pavēle nepretoties. KAM TAGAD DOD ĢENERĀĻU PAKĀPES
Tādiem pašiem, kādiem dod visu parējo - grādus, amata nosaukumus, ordeņus. Ir tikai viens kritērijs - pelēcība; masu cilvēka pelēcība. Masu cilvēku pārvaldītā teritorijā var būt tikai viena pieeja visos jautājumos, kas saistīti ar cilvēcisko kvalitāti. Bet vai 1940.g.nebija vairāku virsnieku pašnāvības, redzot latviešu amatvīru nacionālo nodevību? Mana lasītāja atmiņa liecina, ka bija vairāki Latvijas armijas virsnieki, kuri aiz kauna par latviešu politiķu nodevību nošāvās. Taču varbūt bija tikai viens, un Jums ir taisnība.
jibiorio
18.07.2014. 12:45»
Kantoris
Žēl par nosaukuma kompromitēšanu. De Golls, Mannerheims arī bija ģenerāļi. Latvieši kompromitē šo aristokrātisko dienesta pakāpi. Jā, tā kā milicis ir apmazgāts, tagad viņu var tāpat kā somu kolēģi paaugstināt par Latvijas maršalu. Bet vispār jau kliķe varēja veļas mazgātuvi iekārtot Briņinieku namā...
Kad krievi 1940.gadā okupēja Latviju, atskanēja tikai viens šāviens - nošāvās mūsu ģenerālis Bolšteins, nespēdams pārdzīvot, ka dota pavēle nepretoties. KAM TAGAD DOD ĢENERĀĻU PAKĀPES?
dežawju
17.07.2014. 17:11Šitais jau bija delfos. Izrādās ka šajā portālā bezvārda mobilais reportieris ir neviens cits kā pats Lato Lapsa. Interesanti, vai savas vešiņas izmazgāt atdeva, vai ķerstot objektīvā ģenerāli tas pavisam aizmirsās?
~~~~~~~
17.07.2014. 17:10Alvas zaldātiņi
Spožums -
Tā kā zivij zelta zvīņas
Slava -
Tā kā zvaigznes krīt un dziest!
Paņem savus alvas zaldātiņus,
Nāc uz manām trepēm spēlēties!
Kur ir tavi ģenerāļi,
Kur ir viņi?
Ja vēl dzīvi,
Kādus ceļus iet?
Paņem savus alvas zaldātiņus,
Nāc uz manām trepēm spēlēties! .
~~~~~~~
17.07.2014. 17:09Alvas zaldātiņi
Spožums -
Tā kā zivij zelta zvīņas
Slava -
Tā kā zvaigznes krīt un dziest!
Paņem savus alvas zaldātiņus,
Nāc uz manām trepēm spēlēties!
Kur ir tavi ģenerāļi,
Kur ir viņi?
Ja vēl dzīvi,
Kādus ceļus iet?
Paņem savus alvas zaldātiņus,
Nāc uz manām trepēm spēlēties!
Kantoris
17.07.2014. 16:53Žēl par nosaukuma kompromitēšanu. De Golls, Mannerheims arī bija ģenerāļi. Latvieši kompromitē šo aristokrātisko dienesta pakāpi. Jā, tā kā milicis ir apmazgāts, tagad viņu var tāpat kā somu kolēģi paaugstināt par Latvijas maršalu. Bet vispār jau kliķe varēja veļas mazgātuvi iekārtot Briņinieku namā vai Rīgas pilī. Tur varētu būt arī specveikali un viss pārējais, kas mirstīgajiem laimīgās tautas kalpiem ir vajadzīgs.
Elmārs
17.07.2014. 16:53»
Praporščiks
Ģenerāļi NEKAD nedrīkst skriet: miera laikā tas izraisa smieklus, bet kara laikā - paniku
Ģenerāļi ne tikai skrien, bet pat biksēs čurā. UN, skumji, bet mūsdienās par TO neviens nesmejas,un neraud ar.
Yes
17.07.2014. 16:21»
Es
neticu, ka viņš aiz kauna nošausies! Es neticu, ka tas blēdis visaugstākajā krēsla aiz kauna par tādu ģenerāli viņu atlaidīs no amata! Es neticu, ka priekš 99,99% tautiešiem ir kauns par tādu valsti ar tādu ģenerāli, jo tas ir savējais brālis un ne labāks ne sliktāks par 99,99% pārējiem tautas brāļiem...
un tie 99,99% saka visi kā viens: nekas taču nav noticis, vai tad cilvēkam ir jāstaigā ar netīru veļu! Ko tas Lapsa piekasās visiem!
Es
17.07.2014. 16:14neticu, ka viņš aiz kauna nošausies! Es neticu, ka tas blēdis visaugstākajā krēsla aiz kauna par tādu ģenerāli viņu atlaidīs no amata! Es neticu, ka priekš 99,99% tautiešiem ir kauns par tādu valsti ar tādu ģenerāli, jo tas ir savējais brālis un ne labāks ne sliktāks par 99,99% pārējiem tautas brāļiem! Baisi ir tāpēc, ka ir šis skaitlis -99,99%.
Praporščiks
17.07.2014. 15:56Ģenerāļi NEKAD nedrīkst skriet: miera laikā tas izraisa smieklus, bet kara laikā - paniku.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
