„Bespreģels” ārstu sertificēšanā

11:30................. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde

1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" pirms iesniegšanas Saeimā.

2. Papildināt 23. pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
“(5) Šā likuma 4. panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas iesniedz šajā nodaļā noteiktās deklarācijas, ja publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona lēmumā par personas iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā ir noteikusi, ka attiecīgajai valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt deklarācijas. Publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nosaka pienākumu iesniegt deklarācijas, ja attiecīgajā amatā var būt augsti korupcijas riski, un deklarāciju iesniegšana, ņemot vērā attiecīgā amata pienākumu nozīmību, pildīšanas regularitāti, iekšējās kontroles mehānismus korupcijas novēršanai un privātās dzīves aizsardzību, var palīdzēt tos novērst.
(6) Šās nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām.”

Lai nodrošinātu samērīgus ierobežojumus valsts amatpersonām, likumprojekts paredz:

2) turpmāk atbrīvot no pienākuma iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas tās privātpersonas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu pildīšana (likuma 4. panta trešajā daļā minētie subjekti). Šo institūciju (Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zvērinātu Revidentu Asociācija, Latvijas Arhitektu biedrība u.c.) pārstāvji ir pauduši viedokli, ka jau šobrīd ir ievērojamas grūtības atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi ieņemt amatus šajās organizācijās, kuru ietvaros ir pildāmi valsts deleģētie uzdevumi. Valsts amatpersonu deklarācijās norādāmie un publiski pieejamie dati par radiniekiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem ir ļoti būtisks privātās dzīves ierobežojums, un cilvēki šo informāciju, ņemot vērā tās izteikti privāto raksturu, nevēlas izpaust, un labprātāk atsakās no iespējas pildīt maz atalgoto valsts amatpersonas amatu, nekā paciest ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu saistītās neērtības un savas privātās dzīves ierobežojumus;

3) noteikt, ka šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas tikai tad, ja to ir noteicis publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, ņemot vērā attiecīgā amatā iespējamos korupcijas riskus. Šis risinājums paredz iespēju nošķirt tos amatus, kuri ir saistīti ar būtiskiem korupcijas riskiem, no tiem amatiem, kuru pildītājiem nav samērīgi noteikt pienākumu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, jo sevišķi ņemot vērā jau pastāvošos mehānismus interešu konflikta un korupcijas novēršanā. Tā kā publiskas personas institūcijas vadītāja lēmums noteikt amatus, kuru iesniedzējiem ir pienākums iesniegt deklarācijas, attiecas uz amatu (nevis konkrētu personu), šis lēmums ir uzskatāms par iestādes iekšēju lēmumu. Līdz ar to konkrētai amatpersonai nav subjektīvo tiesību prasīt, lai amatam, kuram iestādes vadītājs ir noteicis pienākumu iesniegt deklarāciju, šāds pienākums tiek atcelts. Lai nodrošinātu paredzamu praksi, detalizētākus kritērijus šo amatu noteikšanā var noteikt iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai ietvaros (Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”).

Atbildēt

»

Nu, piemēram, arī augstskolu Senāta locekļi tikai 2-3 stundas mēnesī, turklāt, bez samaksas ir nodarbināti sēdēs, bet tik un tā amatpersonas deklarācija ir obligāta. Ar ko visi šie krūmu janči ir savādāki, ka grib turpināt slēpties? Dalība biedrībā nav obligāta, lai iet bekot, ja drēbi nesaprot!

Atbildēt

»

Jā, latviešu valoda arvien mazāk tiek cienīta un godāta publiskajā telpā..

Atbildēt

PIETIEK negrib painteresēties, vai un cik amatpersonas VID ir saucis pie atbildības no šīm profesionālās sertifikācijas institūcijām par valsts amatpersonu saraksta neiesniegšanu/deklarāciju neiesniegšanu? Ir aizdomas, ka varētu tas skaits būt tuvu nullei.

Atbildēt

Dalība Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē 30.01.2018.

Pirmdiena, 05 Februāris 2018 14:19

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbilstoši š.g. 16.janvāra sēdē lemtajam, 30.janvārī plkst. 11:30 atkārtoti uzaicināja pārstāvjus no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zvērinātu advokātu biedrības, Arhitektu sertificēšanas centra, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un citām nevalstiskajām organizācijām uz jautājuma apspriešanu par valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz profesionālo organizāciju pārstāvjiem. LZRA pārstāvēja S.Vilcāne un A.Mihejeva. Kā jau tika diskutēts iepriekšējā sēdē 16.janvārī, nevalstiskās organizācijas turpina lūgt Saeimas komisiju atbalstīt grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā" izsludināšanu un noteikt, ka minētais likums neattiecas attiecībā uz šo organizāciju valdes un komiteju locekļiem.

Sēde bija saspringta, jo pēc visu nevalstisko organizāciju uzstāšanām, kurās argumentēti un pārliecinoši izskanēja iemesli, kādēļ valsts amatpersonas statutu nebūtu jāattiecina uz profesionālo organizāciju pārstāvjiem, kuri tikai fragmentāri pilda valsts deleģētās funkcijas, KNAB vadītāja vietniece I.Jurča turpināja paust savu kategorisko nostāju minētā jautājuma risināšanā. Faktiski šajā sēdē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nebija iespējams pieņemt lēmumu dēļ tā, ka nebija kopsaucēju starp KNAB un VID pārstāvju viedoklim pretējo nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokli.

Šī iemesla dēļ tika nolemts, ka komisija šo jautājumu vispirms izdiskutēs ar KNAB un VID, un tikai pēc tam aicinās uz sarunām nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Dalība Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē 16.01.2018.

Ceturtdiena, 18 Janvāris 2018 07:24

2018.gada 16.janvārī LZRA valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne un LZRA juriste Inga Krūmiņa piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē, kurā tika izskatīts profesionālo biedrību (Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Arhitektu savienības) iesniegums, kurā tika lūgts izdarīt grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā" un noteikt, ka minētais likums neattiecas attiecībā uz LZRA valdes un komiteju locekļiem.

Neskatoties uz KNAB kategorisko apgalvojumu, ka attiecīgi visi LZRA valdes un komiteju locekļi ir valsts amatpersonas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, uzklausot visu pušu viedokļus, secināja, ka attiecībā uz profesionālajām organizācijām ir nepieciešams speciāls regulējums, kura izstrādē tiks pieaicinātas visas ieinteresētās puses.

Atbildēt

MR pieraksts uz oktobri , Čakša , vai nav kauns par savu darbu !

Atbildēt

Oskar, vai tu to tikai tagad uzzināji?

Atbildēt

pofig

Atbildēt

Operatīvi! Tomēr izdevās Apinim pamīdīties pa Čakšas kājām. Ja ar tādu entuziasmu un operativitāti VM gatavotos MK sēdēm! Kā kārtējā MK sēdē, tā VM mute ciet vai kaut kas mazsvarīgs. Atpazīstams cien.ministres stils, kad ir jāstrādā, tad var slinkot, kad ir uzkāpts uz mīļotās varžacs, tad gan aktivitātes un entuziasms debesīs.

Atbildēt

Smiekli. LĀB ir tādi juristi/es, kam nav pat juridiskā izglītība, tāpēc nav ko bēdāties.

Atbildēt

Kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija (VM) ir valsts kapitāla daļu turētāja, vadītāju atalgojums svārstās no 2000 līdz 8000 eiro, liecina valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijās paustais un publiski pieejamā informācija.
Lielāko Latvijas slimnīcu - Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu - patlaban vada Imants Paeglītis, kurš iepriekš bija valdes loceklis VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Viņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegta jau marta beigās, bet tās dati joprojām nav iekļauti VID datu bāzē. Vienlaikus publiski tapis zināms, ka Paeglītis par darbu Austrumu slimnīcā saņem 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

www.delfi.lv/news/national/politics/vm-kapitalsabiedribu-vaditaju-atalgojums-svarstas-no-2000-lidz-pat-8000-eiro-menesi.d?id 50131826

Atbildēt

Oskars Bundža ir ārsts vai jurists?

Atbildēt

Ārsti no Vidzemes bīda Čakšu uz Ārstu biedrības Prezidenta amatu.

Atbildēt

Nav ko kaunēties par absurdo valsts tiesisko, pārvaldes un ierēdniecības sistēmu ! Ja paši izliekas ka problēmu nav tad nekas cits neatliek, kā meklēt palīdzību no ārpuses !
Daži piemēri taču uzrāda apbrīnojamu efektivitāti (skat FINCEN ziņojumu) !

Atbildēt

Slinkums Tevi lasīt , bet būtu labi ja Apinim atņemtu sertificēšanas starpnieka funkciju

Atbildēt

Va vellos! Artusa Kaimiņa partijas premjerministramatkandidāts Gobzems jau paspīdēja gan ar vārdu "bespreģels", gan "pizģīt"... Kaunīgie latvieši...

Atbildēt