Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Patriekt
18.01.2021. 20:06Šādus nekaunīgus pašlabuma meklētājus vispār vajadzētu patriekt no darba valsts pārvaldē. Derētu painteresēties, ko šis gultas karjerists dara Veselības inspekcijā?
Ko
18.01.2021. 14:10šūmējaties? Kurš trusītis ātrāk novakcinēsies, ātrāk nomirs no komplikācijām.
suņpoza
18.01.2021. 11:19Pastāsti vēl mums,kā viens pats bez caurlaides staigāji pa slimnīcu!
Kažak
18.01.2021. 11:05Uz šāda fona prezidenta kundzes un citu augststāvošu personu steidzamā vakcinācija izskaidro reāli apdraudēto pansionātu iemītnieku un citu parasto, riskam pakļauto ļaužu
vakcinācijas novilcināšanu un organizētu atlikšanu,tā apzināti pakļaujot letālam riskam.Labējā trakuma inficētā valstī tā ir saprotami apsveicama rīcībā.
tradicionālis
18.01.2021. 10:42»
piektais pie mazās pudelītes
Viņš tikai nedaudz pablēdījās,jo ļoti vajadzēja nočipēties
Tagad vēl lielās,cik apsviedīgs,lai vēl paņirgātos par mums.Būs deputāts!
jaajaa
18.01.2021. 10:21»
www.govlawyer.lv
В октябре 1827 года на рапорте о тайном переходе двух евреев через реку Прут в нарушение карантина, в котором отмечалось, что лишь смертная казнь за нарушения карантина способна их остановить...
...:D...labs...:)
Risinājums
18.01.2021. 09:47Varbūt tas ir dieva pirksts. Lai taču vakcinējas ar Pfizer vakcīnu. Nav žēl. Pie reizes varētu vakcinācijas fanus un propogandētājus ar Pfizer novakcinēt. Vakcinācijas birojs varētu rādīt priekšzīmi.
Harijs Poters
18.01.2021. 07:31No raksta sapratu, ka viens pefiņš novakcinē otru lai drošāk varētu drāties? Cik aizkustinoši geiropeiski!
www.govlawyer.lv
18.01.2021. 03:08В октябре 1827 года на рапорте о тайном переходе двух евреев через реку Прут в нарушение карантина, в котором отмечалось, что лишь смертная казнь за нарушения карантина способна их остановить,
Николай I написал:
«Виновных прогнать сквозь тысячу человек 12 раз. Слава Богу,
смертной казни у нас не бывало, и не мне её вводить»
atlase
18.01.2021. 01:09»
paardomas
Vai nav vienalga,sava veida atlase
https://www6.vid.gov.lv/VAD/VADData
Gejs
18.01.2021. 01:04Vienmēr ir interesējis jautājums, kas ir vista un kas ola, proti, kāq zilajiem tiek labi amati. Vai viņi kļūst par zilajiem sākot ieņemt labi apmaksātus darbus ar milzumu daudz brīva laika vai otrādi, viņi tiek pie labiem darbiem, jo jau sākumā sāk strādāt ar saviem platajiem galiem?
Pote
18.01.2021. 00:11»
Māsa
A kurš bildēja jauno farmaceitu
Nekavējoties izbeigt geju vajāšanu un diskrimināciju!
Desmit darbi
17.01.2021. 22:56Kā šis pilnas slodzes pseido "ierēdnis" darbam Veselības inspekcijā var paralēli vadīt studiju programmu un tirgot zāles? Labi iekārtojies, vai arī tiešām guļ ar pareizajiem, kuri nodrošina labus amatus.
jaajaa
17.01.2021. 21:49...šitas rakstiņš ir stipri vietā...galvenais, lai rinda uz vakcīnu nekļūst "par naudu"...tas kā reiz būtu 4.maija republikas garā...lai KNAB pieskata...
piektais pie mazās pudelītes
17.01.2021. 21:46Viņš tikai nedaudz pablēdījās,jo ļoti vajadzēja nočipēties.
Pētersons
17.01.2021. 20:54Es reizēm tādiem-tādām bezrindas līdējiem pajautāju vai šie arī bez rindas uz kapiem nevēlas! Nevajag atkārtot, saprot no pirmās reizes!
Par ko tirgus? Nav jau ārzemnieks ar mūsu vakcīnu savakcinēts? Lai piesakās tas, kuram arī pienācās, bet nedabūja. Vismaz publikācijā tāds personāžs nav minēts.
paardomas
17.01.2021. 20:28»
andreiko
Viens jautājums. Vai b.zilais putns strādā par farmaceitu vai par ierēdni? Diploma esamība nenozīmē arī praktisku darbu
Vai nav vienalga,sava veida atlase.
andreiko
17.01.2021. 20:24Viens jautājums. Vai b.zilais putns strādā par farmaceitu vai par ierēdni? Diploma esamība nenozīmē arī praktisku darbu.
I
Māsa
17.01.2021. 20:19A kurš bildēja jauno farmaceitu?!
PSKUS kardiologs Gustavs Latkovskis.
Ko mīlas dēļ neizdarīsi...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
