Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Liana

03.11.2022. 11:52

Es par to vakcinēšanu kapu svētkos lasu jau nez kuro reizi, bet, ja jau, tad jau. Kā sertificēti ārsti profesionāļi varēja piekrist potēšanai pie kapiem un pludmales teltīs (2021.gada karstais jūlijs), zinot, ka nav iespējams izpildīt Lietošanas pamācības 6.3. punktu par vakcīnas uzglabāšanu, transportēšanu, atšķaidīšanu un izlietošanu. Neviens, pilnīgi neviens no Jums neiebilda. Danielam un Evai nav nekādas atbildības, jo viņi nav mediķi. Pavļuts atļāvās klāstīt, ka faktiski neesot zudumu. Kas tad notika pat kaut vai ar jau atvērtiem flakoniem? Izskanēja arī stāsts par likvidēšanu, izlejot izlietnē, ups, pēc tam gan skaidroja, ka tā bijusi alegorija.

Atbildēt

nubet

02.11.2022. 18:09

»

tikai viena lieta

Paša Pētera Apiņa ministrēšanas laikā sākas bardaks Veselības sistēma svētīts ar paša Pētera rokām. Ko nu, cienīts ex-ministr


pareizi saki-apinis ir bijis ves.min.,kādēļ tad nerīkojās tā,kā tagad šeit pats raksta?un esmu 100% pārliecināts,ja apini tagad ieceltu par ves.ministru,nekas no šeit viņa stāstītā netiktu pildīts vai izdarīts

Atbildēt

noskatījos

02.11.2022. 16:46

»

kgb

Vai tad Aivaru gaidot sacerēta un iestudēta 60. gados


Ja pats nevari noskaidrot,tad-neteikšu!

Atbildēt

un

02.11.2022. 16:45

klīst drapinis ar savu rakstu pa pasauli kā klaiņojošs sludinātājs

Atbildēt

Mildas tante, pensināre

02.11.2022. 15:38

»

Egils Levits

Piešķiru Triju Zvaigžņu ordeni Mildas tantei par patriotismu un gudrību


piegādā to bļembuku fiksi man! Piekāršu to savam pūdeļkrančelim Levitam pie kakla siksnas! Kraņčelis ir tikpat smuks kā Jūs, godātais Prezidenta kungs!

Atbildēt

autoram

02.11.2022. 14:16

Visvieglāk ir kādu kritizēt, lamaties un apsmiet. Pavļuts, protams bija neveiksmīgs ministrs. Šo nozari negrib neviens, jo ārsti ir pret reformām, valsts nauda tur ir kā caurā mucā. Circenes OBLIGĀTO AODROŠINĀŠANU noraka, kas tomēr ļautu izkļut no apburtā loka. Noraka,kaut tāda ir daudzās valstīs. Mašīnas ir jāapdrošina, bet cilvēks nē. Absurds.Tagad tiek tēlots, ka ārstē par valsts naudu, kas butībā ir fikcija.,
Taču vel trakak butu, ja par ministru kļūtu kāds apiņveidīgais muldoņa.

Atbildēt

tas gan tiesa

02.11.2022. 13:08

»

tikai viena lieta

Paša Pētera Apiņa ministrēšanas laikā sākas bardaks Veselības sistēma svētīts ar paša Pētera rokām. Ko nu, cienīts ex-ministr


tāds orientēšanās sacensības medicīnas vadībā, nekā nopietna...kas jau nu rukā prakstiskā darbā, tie rukā...kas ākstās tie ākstās

Atbildēt

Egils Levits

02.11.2022. 12:09

»

Mildas tante, pensionāre

Rūpīgi izlasīju, izanalizēju, novērtēju! Kāds mums ir izcili gudrs prezidents! Tauta lepojas ar viņu


Piešķiru Triju Zvaigžņu ordeni Mildas tantei par patriotismu un gudrību!

Atbildēt

tikai viena lieta

02.11.2022. 11:19

Paša Pētera Apiņa ministrēšanas laikā sākas bardaks Veselības sistēma svētīts ar paša Pētera rokām. Ko nu, cienīts ex-ministr????

Atbildēt

beidz

02.11.2022. 11:17

»

Egils Levits

Godātie 14. Saeimas deputāti...


romānus rakstīt!

Atbildēt

Mildas tante, pensionāre

02.11.2022. 10:33

»

Egils Levits

Godātie 14. Saeimas deputāti...


Rūpīgi izlasīju, izanalizēju, novērtēju! Kāds mums ir izcili gudrs prezidents! Tauta lepojas ar viņu!

Atbildēt

Egils Levits

02.11.2022. 10:26

Godātie 14. Saeimas deputāti!
Draugi! Dāmas un kungi! Strādnieki un zemnieki! Švābisti! Proletārieši! Nacisti un fašisti! Globālisti! Sociāldemokrāti un komūnisti! Etniskie “teroristi” - latvieši! Liberāldemokrāti! Huntisti! Miljonāri un plukatas!

Sveicu jūs plānotā četru gadu darba cēliena pirmajā dienā! Jūs sākat savu darbu krīžu laikā.

II

Tomēr vienlaikus krīžu pārvarēšanas laikam ir jābūt reformu laikam. Katra krīze rada jaunas iespējas. Latvijas zeme totāli atpaliek pilnīgi visā! Atpaliek Eiropā, pasaulē un atpaliek no Baltijas kaimiņiem.

14. Saeimai, manuprāt, ir jābūt Saeimai – reformētājai. Valdībai – reformu valdībai.  Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana tumsībā un atpalicībā, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos un padziļināti turpinājās K. Kariņa valdības laikā.

Jums tagad priekšā būs daudz darāmā veselības politikā, sociālajā politikā, kultūras politikā un citās svarīgās jomās.

Es šoreiz pievērsīšos tikai dažām 4. Maija valsts finanšu korporācijai stratēģiski svarīgākajām jomām.

III

Godātie deputāti!

Pirmā joma ir mūsu cilvēki, darbaspēks. Izglītots cilvēkkapitāls. Cilvēki, kuri ir konkurētspējīgi pasaulē un kuri izjūt savu piederību Latvijai, latviešu valodai un kultūrai. Visi citi ir sen pametuši mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas pārvaldīto Latvijas zemi.

Jo tikai latviskums un latviešu valoda padara mūsu korporāciju vienreizēju pasaules valstu vidū. Ar visu savu atpalicību mēs esam vienreizēji. Vienreizēji atpalikuši.

Jau 30 gadus izglītība un zinātne kā prioritāte pārceļo no vienām partiju priekšvēlēšanu programmām uz nākamajām. Bet vezums uz priekšu kust grīļīgi un lēni. Bez ķites, par ko runāšu vēlāk.

IV

No 2025. gada visiem bērniem jāmācās skolā vienotā valsts valodā. Vienā skolā draudzīgā internacionālismā un kosmopolītismā - šis lēmums pēc 30 gadu ilgas un gļēvas izvairīšanās tagad beidzot ir pieņemts.

Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijai trūkst latviešu valodas skolotāju. Tāpat trūkst STEM jeb dabaszinātņu priekšmetu skolotāju. Visi ir pametuši šo zemi, kurā dvako pēc pelējuma un komunistu un cionistu pārvaldes sistēmas dvingas.

V

Latvijas ilgtspējīga attīstība var balstīties vienīgi zinātnē, pētniecībā, tehnoloģijās, interaktīvās inovācijās un attiecīgi kvalitatīvā augstākajā izglītībā.

Taču skats uz šo jomu sagādā gaužu vilšanos. Patlaban Latvijas 4.. Maija valsts finanšu korporācija velta zinātnei un pētniecībai tikai 0.7 % no IKP, kamēr ES vidējais rādītājs ir 2.2 %. 

Taču galvenais – ir jābūt koncepcijai, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kas konkrēti tiks darīts, lai nākamajos četros gados panāktu būtisku izglītības un zinātnes sektora izrāvienu.


Par digitalizāciju. Kopumā sabiedrības digitālās prasmes ir zem ES vidējā līmeņa. Beidzot arī jāievieš programma “Dators ikvienam bērnam apmācībai un izklaidei un socializācijai”.


Valsts pārvalde ir diezgan labi digitalizēta un labi iekļauta globālo privāto korporāciju digitalizācijas laukā, palielinot VDD spējas, nodrošinot mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas drošību pret iespējamiem cilvēkkapitāla, es teiktu pūļa, sociālajiem protestiem un masu nekārtībām, naida runu.


Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācija stingri pieturas un pieturēsies arī turpmāk pie saskaņotas sadarbības ar “ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa” prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Kongresā galvenā uzmanība tiek pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos, veicinot:
* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.

To jāzin un jāizprot ikvienam 14. Saeimas deputātam.

VII

Otrā stratēģiskā joma ir ekonomika. Šeit galvenie uzdevumi ir skaidri un nākamajai koalīcijai ir tikai jāvienojas, kā tos vislabāk īstenot. 

Konferencē zem nosaukuma “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus” “Ekonomistu apvienība” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2022. gada 26. oktobrī Rīgas pilī kopīgoja atzinumus, ka jaunajai 4. Maija valsts finanšu korporācijas valdībai no trim varas koalīcijas partijām komerclīgumā (ko aizsargā komercnoslēpums) ar “Progresīvo” partiju ir jāizskatās stabilai, bet valdības deklarācijai pārliecinošai un visai ticamai. To atbilstoši valdības koalīcijas spējai varai uzticamo mediju vidū jātransformē par “sabiedrības memorandu”, atbildību visos neveiksmju gadījumos noveļot uz visas sabiedrības pleciem.

Tādēļ valdības deklarācija, no kuras atkarīga ekonomika, nedrīkst sastāvēt no jau bieži dzirdētiem tukšiem saukļiem ar labiem nodomiem. Tai ir jābūt kā labai ķitei, kas satur koalīciju kopā, jo visi trīs koalīcijas partneri grib šo deklarāciju īstenot. No manis ir atkarīga Ministru prezidenta kandidāta nosaukšana, taču es vispirms gribu redzēt pietiekami nopietnu šo visu “dekorāciju projektu”.


Pirmais aktuālais uzdevums, protams, ir enerģijas nodrošinājums. Šoreiz par jauno plānoto ministriju nerunāšu.


Šeit K. Kariņa valdība jau daudz un enerģiski ir darījusi. Bet šīs ziemas izaicinājumi vēl tikai priekšā – gan tas, kā fiziski nodrošināt nepieciešamo gāzes daudzumu, gan tas, kā palīdzēt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajām institūcijām tikt galā ar augstajām enerģijas cenām.


VIII

Gribu uzsvērt, ka laba ķite nepieciešama arī Eiropas Zaļā kursa mērķim Latvijā, samazinot līdzšinējās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformējot ekonomiku, kurai nākotnē jābalstās uz tīrām vai vēl tīrākām tehnoloģijām un labi apmācītu cilvēkkapitālu.


Tas nepieciešams, lai paaugstinātu eiropiešu labklājību.


Mūsu vitālās interesēs ir nevis līdz pēdējiem izmisīgiem spēkiem pretotos šai transformācijai, bet tieši otrādi, būt tās priekšgalā.


Priekšgalā Eiropai, jo patlaban visi ir vienādās starta pozīcijās. Un mēs varam būt priekšgalā, ja mēs to gribam un spējam mērķi pārvērst konkrētā politikā. Ar to mēs jau tagad varam lepoties, apsteidzot Igauniju un Lietuvu pie turpat vai pilnīgi iznīcinātas Latvijas zemes ekonomikas.


Tādā veidā mēs iegūsim mums nepieciešamo ekonomikas paātrinājumu un uzrāviena iespējas, ņemot vērā “Ekonomistu apvienības” biedra Valda Dombrovska atziņas.


Tādēļ būtu tikai saprātīgi, ka šī pirmā svarīguma līmeņa politika būtu koncentrēta atsevišķā ministrijā, kurā vienkopus tiktu apvienotas patlaban pa dažādām ministrijām izmētātās pārvaldes struktūrvienības, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.


IX

Tāpat arī cilvēkkapitāla darba prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas joma ir vāji pārvaldīta.


Imigrācija no trešajām valstīm vienmēr ir risinājums, lai ko neapgalvotu politiķi.

X

Godātie deputāti!
Tagad par drošību.

Aicinātu 14. Saeimu nekavēties ar Valsts drošības dienesta likumu.

XI

Mūsu valsts ārējā drošība ir atkarīga no Latvijas iesaistes NATO un Eiropas Savienībā.  Tādēļ ir svarīga Latvijas ārpolitiskā ietekme Eiropā un pasaulē.


Pateicoties arī 4. Maija valsts finanšu korporācijas mērķtiecīgajai ārpolitikai, kopš kara sākuma 2013. gadā, ko atzinis Vatikāns, Eiropas politikas gravitācijas centrs ir pārvirzījies uz Baltijas un Polijas pusi.


Šī ietekme ir jānostiprina.
2025. gadā Latvija kandidēs uz vietu ANO Drošības padomē. Par mums jānobalso 129 no 193 ANO dalībvalstīm. Par to ir jācīnās, ir jāstrādā nākamajos divos gados, lai mēs iegūtu 2/3 no šo valstu balsīm, no kurām ievērojama daļa vispār neko nezin par 4. Maija valsts finanšu korporāciju Latvijas zemē, kas tā tāda un kur tā atrodas.


Šeit ārpolitikai ir milzīgs uzdevums, un tādēļ ir nepieciešama diplomātiskā dienesta kapacitātes stiprināšana ar ievērojamiem 4. Maija valsts finanšu korporācijas finanšu līdzekļiem.


Arī jaunās valdības locekļiem un Saeimas deputātiem būs jābūt sakarīgiem un adekvātiem starptautiskos un Eiropas forumos.


Sakarīgi izteikt 4. Maija valsts finanšu korporācijas viedokli tā, lai otra un trešā puse saprot un lai mūsu ietekme palielinātos, nevis ar nejēdzīgiem izteicieniem un izgājieniem samazinātos. Provinciālisms un totālā atpalicība garantēs sekas mūsu nedrošībai.

XII

Mūsu aizsardzība pret ārējiem apdraudējumiem ir labais līmenis. Tas ir rezultāts konsekventai politikai un atbilstošam finansējumam.


Taču Latvijas drošība sākas jau pie valsts robežas. Bet tā joprojām atbilstoši nav nostiprināta. Policijā trūkst ceturtā daļa darbinieku un K. Kariņa valdības laikā Infrastruktūra ir dabiski nolaista.


Visiem iekšlietu dienestiem trūkst moderna aprīkojuma, atalgojums ir neadekvāti zems, izglītība ir atpalikusi.


Tādēļ nākamajai valdībai ir jāsagatavo skaidra programma ar mērķi, kas pārliecina un ļauj ticēt, ka iekšējās VDD drošības dienesti nākamajos gados sasniedz tādu pašu līmeni kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki.


XIII


Pavisam aizmirsts ir Latvijas drošības trešais pīlārs – civilā aizsardzība. Līdz šim neviens to neuzskatīja par kaut ko aktuālu, kam būtu jāpievērš uzmanība. Mums pastāv sistēma, kurā daudzi piedalās, bet nav skaidras atbildības.


XIV


Un tagad par aktuālo politisko situāciju.
2/3 no jums ir ievēlēti pirmo reizi. Arī 13. Saeimā 2/3 deputātu bija ievēlēti pirmo reizi. Deputātu vētīšana mums ir sava veida tradīcija. Tādēļ varam droši pieņemt, ka arī nākamajā, 15. Saeimā, 2/3 būs jauni deputāti, kas nomainīs jūs.
To ir labi sev atgādināt, lai liktu šos jums dotos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi..


Patlaban izskatās, ka koalīciju veidos trīs frakcijas – Jaunā Vienotība, Apvienotais Saraksts un Nacionālā apvienība. Vienlaikus joprojām pastāv konfidenciāla noruna ar Progresīvo partiju par balsojumu Saeimā manam otram prezidentūras termiņam, lai neteiktu vairāk..

Starp iepriekš nosauktām četrām partijām pastāv pietiekoši daudz kopēju programmas elementu, lai veidotu stabilu koalīciju, kas darbotos četrus gadus.


Esmu uzdevis Krišjānim Kariņam veikt konsultācijas par nākamās valdības izveidi. Tās notiek četros soļos. (angļu val. It happens in four steps).

XV

Pirmais solis ir sadarbības memorands, kurā būtu iezīmēti koalīcijas politikas galvenie virzieni. Patlaban sarunas par to vēl turpinās, taču, ļoti iespējams, ka tas varētu tikt parakstīts nākamajās dienās, jo ir pietiekoši daudz jomu un uzskatu, kas pārklājās un kas ir jānoformulē kopējā programmā kā pamats nākamajai koalīcijai.

XVI

Loģiski otrais solis ir vienošanās par valdības struktūru.
Uzskatu, ka līdzšinējā sklerotiskā K. Kariņa valdības struktūra, kur katra ministrija izolēti kā viduslaiku feodāls lēnis īsteno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecīgas koordinācijas, ir jāreformē. Reforma paredz sodīt koalīcijas partnerus, izslēdzot no koalīcijas, tajā iesaistot citas partijas, piemēram, Progresīvos, centralizējot varu Valsts prezidenta un Ministru prezidenta rokās. Tam piekrīt arī U. Pīlēna kungs, aicinot paplašināt MP pilnvaras. Lai gan jau tagad ar 13. Saeimas atbalstīto likumdošanu valdība var izdot MK noteikumus, kas nav jāapstiprina Saeimas balsojumā.

Pūlī runā, ka vara esot hunta, kas nostiprinās noteiktās politiskajās aprindās. Neticiet tam!


Es vēlreiz uzsveru, ka šai koalīcijai un valdībai ir jāpanāk izrāviens, lai jūs pēdējā Saeimas sēdē 2026. gadā varētu ar labu sirdsapziņu teikt: “Jā, mēs esam to sasnieguši!”

“Jā, mēs esam īstenojuši Pasaules valdības sammita prasības ar ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā, kur Kongresa galvenā uzmanība pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos veicinot:

* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.”!

XVII

Un visbeidzot, kā ceturtais solis, nāk valdības deklarācijas sastādīšana.  


Valdības deklarācijai ir jābūt visām politikas jomām nosegtām ar ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Ceru, ka Saeimas kanceleja jūs visus, kas vēl nezin, iepazīstinās visai drīz ar šiem dokumentiem!

Es runāšu par svarīgākajām lietām, bet ir jābūt nosegtām visām – sociālajai politikai, labklājībai, veselības politikai, kultūras politikai. Visām, ko paredzu.

Tad, kad es gūšu pamatotu pārliecību, ka iespējamā koalīcija tiek galā ar savu pirmo lielo darba uzdevumu – konkrētas, saturiski jēdzīgas valdības deklarācijas sagatavošanu – es aicināšu Ministru prezidenta kandidātu sastādīt jauno valdību, un pēc tam jūs, dārgie deputāti, varēsiet lemt par uzticību tai.

XVIII

Godātie deputāti!

Es novēlu nākamajai 4. Maija valsts finanšu korporācijas varas koalīcijai darboties kā komandai, radoši izpausties viedokļu dažādībā, brīvi konkurējot savā starpā ar iniciatīvu un progresīvām idejām, atbalstot Pasaules valdības sammita programmu, Davosas ekonomikas foruma jaunākās koncepcijas ebreju impērijas trīs standartu ekonomikā garā!


Bet ar savām idejām jūs Saeimas zālē no tribīnes nevarēsit vienmēr radoši izcelties uz jūsu kolēģu rēķina! Ar to jārēķinās, jo pielaide 4. Maija valsts finanašu korporācijas “valsts noslēpumiem” nevienam netiks piešķirta automātiski. Tā būs jānopelna ar savuem balsojumiem Saeimas sēžu zālē un labu reputāciju! Ievērojot koalīcijas disciplīnu.


Es novēlu opozīcijai darboties opozicionāri!


Es aicinu jūs visus kopā nākamajos četros gados pēc labākās sirdsapziņas pildīt Satversmē, kuru kā dokumentu, neviens nav redzējis savām acīm, ierakstīto valsts uzdevumu: garantēt Latvijas nācijas, tās valsts valodas un kultūras pastāvēšanu!

Aicinu nodrošināt Latvijas tautas pilsoņu kopuma politisko vienotību, 4. Maija valsts finanšu korporācijas drošību un ikviena cilvēkkapitāla vienības labklājību. Atgādinu, ka cilvēktiesības, kas Latvijas zemes iedzīvotājiem tika liegtas ar K. Kariņa valdības lēmumu, 13.03.2020 gadā paziņojot ANO, nav atjaunotas. Kā jau esmu publiski izteicies konferencē par tiesisko paļāvību uz valsti, visi cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar to, ka apzinās savas cilvēktiesības!

Paldies!

Atbildēt

HT

02.11.2022. 10:16

»

Bet

kāpēc šajā rakstā Pēteris Apinis nav izteicis aicinājumu visus kārtējo reizi sašpricēties ar nezināmas izcelsmes un sastāva žļurgu


Ari to pamanīju. Apinim vairāk interese par paša veselību un literāro darbību. Var jau saprast viņu - daudz līķu redzējis pēc ārstu darbības. Redz arī dzīvus politiskos līķus, kas klīst Saeimas namā un ministrijās. Rīgas pilī.

Atbildēt

progresists

02.11.2022. 10:15

»

rezumē

Kariņs un Pavļuts ir pastrādājuši kā iedzīvotāju slepkavas! Un ko tad šie ir pelnījuši


Sazepētus striķus ap kaklu! Un Levitam to pašu!

Atbildēt

Bet

02.11.2022. 09:48

kāpēc šajā rakstā Pēteris Apinis nav izteicis aicinājumu visus kārtējo reizi sašpricēties ar nezināmas izcelsmes un sastāva žļurgu?

Secinājums - Pēteris nav konsekvents savās darbībās.

Atbildēt

gudrs nezags

02.11.2022. 09:48

kam tāds der???????????????????????????????????apsmiešanai

Atbildēt

...

02.11.2022. 06:39

Jauno nāves ministru gaidot.

Atbildēt

HT

01.11.2022. 21:52

Veselību piesmēja Egils Levits un Ināra Mūrniece. Mūrnuece panāca Saeimas balsojumu likumam par mediķu algu celšanu. Kolīdz E. Levits kļuva par VP, viņš uzspļāva šim likumam un izsauca mediķu protestus. Tomēr abi sāka iestrādes 13. Saeimā, lai 13. Saeima “ar labas gribas žestu” 40 miljonus € iedod žīdu kopienai. Faktiski Ebreju kongresam un Mossad.

Atbildēt

Bailes, ka

01.11.2022. 21:46

jaunais ministrs paprasīs atskaiti no Ārstu biedrības par dakteru sertificēšanu.

Atbildēt

JV

01.11.2022. 21:44

Veselības ministre būs Anda Čakša.

Atbildēt

Gunārs Priede

01.11.2022. 21:43

“Aivaru gaidot”. Luga.

Atbildēt

rezumē

01.11.2022. 20:44

Kariņs un Pavļuts ir pastrādājuši kā iedzīvotāju slepkavas! Un ko tad šie ir pelnījuši?

Atbildēt

Prātiņš

01.11.2022. 20:28

Izskatās, ka Pēteris arī gaidīja Aivaru. Aivars premjers un Pēteris Veselības aizsardzības ministrs. Sapnis vasaras naktī! Antiņ pūt stabulīti, prātriņ nāc mājās!

Atbildēt

kgb

01.11.2022. 19:27

Vai tad Aivaru gaidot sacerēta un iestudēta 60. gados???

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...