Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

CENZĒTS

18.04.2016. 14:35

»

derdz

piekrītu tam, ka tiesas gaitu nedrīkst uzreiz publicēt masu medijos līdz vaina ir pierādīta, utml., tad varētu, kam it kā būtu nepieciešama grupa,kura izvērtētu ko drīkst, kādu informāciju, utml., publicēt masu medijos. Bet ne liegt fiksēt tiesas gaitu ... tikai kuri būtu tie kas fiksētu tiesas gaitas...


1. LIKUMS (t.sk. arī LIKUMA zināšanas, konsekventas respektēšanas un pastāvīgas pildīšanas OBLIGĀTS pienākums) NAV atkarīgs no JEBKURU fiz. / jur. personāžu "piekrišanas".

2. Lai pienācīgi pilnvērtīgi zinātu, konsekventi respektētu un pildītu LIKUMU, nebūt NAV "it kā būtu nepieciešama grupa,kura izvērtētu ko drīkst, kādu informāciju, utml., publicēt masu medijos". To (arī, t.sk., tieši tāpat kā VISU citu) tiesiskā valstī reglamentē TIKAI un VIENĪGI spēkā esošs LIKUMS.

3. Attiecībā uz šo: "bet ne liegt fiksēt tiesas gaitu ... tikai kuri būtu tie kas fiksētu tiesas gaitas procesus...valsts iestāde, utt., tālāk pārdod izvērtētu informāciju masu medijiem" - totāli juridiski analfabētiski murgi. Šajā sakarībā (arī, t.sk.) - skat. katrai konkrētai situācijai atbilstošo procesuālo reglamentāciju (t.sk. CPL, KPL, APL), attiecīgajā aspektā.

Atbildēt

maniakss

18.04.2016. 10:35

»

Nikolajs Buivids

domaju, ka formali - kā valsts dienesta sastāvdaļa


Nez, zem galda arī drīkst palīst un pafilmēt?

Atbildēt

Nikolajs Buivids

18.04.2016. 10:04

»

jautājums

Vai valsts dienestā esoša persona tiesas sēdes laikā kasot degunu uzstājas kā valsts dienesta sastāvdaļa vai kā privātpersona


Viņai tiesā bija arī valsts iestādes pilnvara.
Bez tam viņa ir deklarēta, ka valsts amatpersona šeit https://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad

Atbildēt

jautājums

18.04.2016. 09:28

»

Nikolajs Buivids

Starp citu...


Vai valsts dienestā esoša persona tiesas sēdes laikā kasot degunu uzstājas kā valsts dienesta sastāvdaļa vai kā privātpersona?

Atbildēt

Nikolajs Buivids

17.04.2016. 21:54

Precizējums
2016.gada 5.aprīli es piedalījos citā administratīva tiesā, nevis tiesā par Zolitūdes.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

17.04.2016. 20:48

Starp citu
2016. gada 5.aprīli notika tiesas sēde, kurā, man bija atļauts, ka klausītajam, veikt dotās tiesu sēdes videoierakstu, ar ierobežojumu, lai netiktu filmēta atbildētājas - Iekšlietu ministrijas pārstāve: Linda Gersone, (turpmāk tekstā - atbildētais), jo viņa nedeva savu piekrišanu. Savus argumentus, nepiekrītot filmēšanai, atbildētais cenšas pamatot ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (turpmāk tekstā - FPDAL).

Respektējot tiesai un lai nekavēt tiesas sēdes gaitu, es neatļāvu sev sniegt visus argumentus pret atbildētājas argumentiem tiesas sēdēs laikā. Tāpēc es atļaušos izteikt tos šeit.

1. Pēc FPDAL 3.panta trešās daļas - šis likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām. Tādēļ aizliegt veikt pašu videoierakstu atklātā tiesas sēdē pamatojoties uz FPDAL nedrīkst.

2. FPDAL mērķis nav aizsargāt Valsts amatpersonas, kad tas realizē valsts varu. Likuma izpratnē datu subjekts ir fiziskā persona, nevis Valsts amatpersona. Tādējādi likuma normas jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 96.p. un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī - ECK) 8.p., kas aizsargā cilvēktiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, nevis Valsts amatpersona datus. Persona situācijās, kad tā ir valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.

3. Nav strīda, ka atbildētājas ir Valsts amatpersona. Nav strīda, ka atbildētais pakļaujas likumam un tiesībām, savā darbībā ievēro cilvēktiesības, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, tai nav savu interešu, tai jāievēro labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību. (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants)

4. Saskaņā ar ECK 8.p. tiesības uz aizsardzību pret personas datu vākšanu un lietošanu ir daļa no tiesībām uz personas privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Tāpēc ar FPDAL likumdevējs aizsarga vienīgi Fizisko personu pamattiesības uz privātu dzīvi, kuri ir nostiprināti, gan Satversmes 96.p, gan ECK 8.p.. FPDAL nedrīkst attiecināt uz amatpersonu personas datus, kamēr tas neskar viņus privātu dzīvi, kas nevar rasties laikā, kad viņi pilda valsts pienākumu. Citādi tas būtu pretrunā un pārkāptu amatpersonu darbības atklātuma principu.

5. Latvijas Republikā, 2008.gada 26.septembra, Lietā Nr. A42480306, SKA-525/2008 ir izveidota judikatūra, ar kuru ir atzīst, ka – „Jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks vienlaikus kļūst arī par valsts pārvaldes subjektu. Proti, valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Piemēram, ierēdnis administratīvo aktu izdod nevis kā privātpersona, bet kā iestāde. Tiesnesis tiesu spriež nevis kā privātpersona, bet kā valsts varas orgāns. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.”

6. Minētā judikatūrā ir izmantota arī lietā Nr.A42881209 AA43-1074-12/18 2012.gada 5.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa spriedumā kur atzīst, ka – „[…] jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus atbilstoši likuma „Par policiju” 1.pantam un 22.panta pirmajai daļai policija ir valsts institūcija, savukārt policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis. Valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām (sk. arī Senāta 2008.gada 26.septembra lēmuma Nr.SKA- 525/2008 13.punktu).[…]”

7. Tiesiska pamata videomateriāla uzņemšanas un publiskošanas ir garantēta ar Starptautiskais pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantu, kura ir teikts - Katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles, tā var būt saistīta ar zināmiem ierobežojumiem, taču tie jānoteic likumā, nevis ar to, ka atbildētais nedeva savu piekrišanu.

8. Tiesiska pamata videomateriāla uzņemšanas un publiskošanas ir garantēta ar ECK 10.p., kura ir teikts - Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā, nevis ar to, ka atbildētais nedeva savu piekrišanu.

9. Tiesiska pamata videomateriāla uzņemšanas un publiskošanas ir garantēta ar Satversmes 100.pantu, kura ir teikts - Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta, bet to var ierobežot, pamatojoties uz Satversmes 116 pantu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, nevis ar to, ka atbildētais nedeva savu piekrišanu.

10. Faktiski juridisko ierobežojumu uz vārda brīvību attiecas tikai uz trīs informācijas izplatīšanas jomām – informāciju, kas:
grauj valsts drošību vispārējo kārtību;
ir valsts noslēpums;
skar personu privāto komunikāciju.

11. Interpretējot Informācijas atklātības likuma noteikumus Satversmes tiesa jau 1999.gadā atzinusi, ka tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo (sk.Latvijas Republikas Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.04 – 02 (99)). Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu, Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Domāju, ka tas attiecas arī uz Iekšlietu ministriju.

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

17.04.2016. 18:30

»

labi, pajautāšu

Vai tu gadījumā neesi tas kurš izvaroja savu meitu


Labs intelekta līmenis.
Ļoti sakarīgs jautājums.

Atbildēt

labi, pajautāšu

17.04.2016. 17:15

»

Neiedziļinoties detaļās

Kas nedrīkst vairs jautāt? Jūs būsiet tas kungs kas noteiks ko drīkst un ko nedrīkst jautāt


Vai tu gadījumā neesi tas kurš izvaroja savu meitu?

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

17.04.2016. 16:30

»

varēji gan paklusēt

Vai tad Treija ir ļoti rets uzvārds, ja beztēmā vij intrigas


Kas nedrīkst vairs jautāt? Jūs būsiet tas kungs kas noteiks ko drīkst un ko nedrīkst jautāt?

Atbildēt

varēji gan paklusēt

17.04.2016. 14:59

»

Neiedziļinoties detaļās

Interesanti vai advokāti pēteris un edmunds treijs kundzei ir radinieki


Vai tad Treija ir ļoti rets uzvārds, ja beztēmā vij intrigas?
PS. būtu gan vispirms noskaidrojis, ka E.T. pirms vairāk kā 3 gadiem ir miris.

Atbildēt

derdz

17.04.2016. 11:47

piekrītu tam, ka tiesas gaitu nedrīkst uzreiz publicēt masu medijos līdz vaina ir pierādīta, utml., tad varētu, kam it kā būtu nepieciešama grupa,kura izvērtētu ko drīkst, kādu informāciju, utml., publicēt masu medijos. Bet ne liegt fiksēt tiesas gaitu ... tikai kuri būtu tie kas fiksētu tiesas gaitas procesus...valsts iestāde, utt., tālāk pārdod izvērtētu informāciju masu medijiem :)

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

16.04.2016. 21:02

Interesanti vai advokāti pēteris un edmunds treijs kundzei ir radinieki?
Tā jau tas tiesiskuma un demokrātijas ķēķis tiek pīts

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...