Kā apdrošinātājam „Gjensidige” ar ciniskiem argumentiem izdevās samazināt kompensāciju vīram par trolejbusa nobraukto sievu un bērnu: pilns spriedums
PIETIEK13.02.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jurčiks
28.02.2019. 12:57Tiesa visu pareizi izdarīja. Pelnīt uz tuvinieku nāvi ir amorāli. Jā, sapratīga kompensācija par MORĀLAJĀM ciešanām ir OK. Bet ne jau nu miljoni, kā te viens otrs iedomājas. Tā arī ir bagatajās Eiropas valstīs, max 50-60 000. Mums kā nabagiem - uz pusi mazāk. Citādi sāks uzrasties tādi, kuri paši savus tuviniekus peļņas nolūkā grūdīs zem vilciena...
ko gan viņa tādu pateica
28.02.2019. 09:58varbūt ne par šo cilvēku, bet kopumā 100% taisnība. Un kā nu māte tā var iet pāri ielai AR BĒRNU, neredzot, transports apstājAs vAi nē, varbūt tieši šobrīd noplīsa bremzes....mātes ir tādas čammas..........
Domā līdzi
14.02.2019. 09:42Izbāziet taču galvas no tās vietas kur saule neiespīd.
1) Neviens apdrošinātājs nebrauc nost cilvēkus- to dara viņu klienti. Piemēram Rīgas Satiksme.
2) Apdrošināšana nav labdarības irganizācija, bet privāts bizness. Ar ko es gribu teikt - tā nedāvina atlīdzības, bet izmaksā tās balstoties uz līgumu un uz likumu. Likums (sk. MK noteikumi) noteica ka morālās kompensācijas apmērs ir 150eur par cilvēku. OCTA likums nestāv pāri MK noteikumiem. Varbūt tomēr likumi mums tādi?
3) Kurš te ir gatavs maksāt tādu cenu par OCTA, lai apdrošinātāji varētu nosegt zaudējumus kas rastos katram cilvēkam izmaksājot miljonus par tuvinieku nāvi? Es nesaku ka tas būtu neparwizi, bet tas rezultēsies nenormālā cenu kāpumā. Jebkurš bizness grib pelnīt - arī Pietiek,com
Gatis
14.02.2019. 08:57»
opā
šitā vispār ir pērle...
Tā nav tikai Latvijā, bet visās valstīs, kurās darbojas romāņu-ģermāņu tiesību sistēma. Tiesu prakse / judikatūra ir viens no tiesību avotiem.
Sd
14.02.2019. 07:40Sprieduma nav nemts vera ka piemeram armijnieku un ugunsdzeseju boja ejas gadijuma kompensacija ir 50 t eur. No si spriezot tad csdd ir japarskata cilveka dzivibas vertiba ko sie proklame 500 t. Eur.
TDif
14.02.2019. 00:17Raksta virsraksts neatbilst spriedumam. Atlīdzību samazināja, jo apgabaltiesa to bez nekāda pamatojuma bija noteikusi ievērojami lielāku nekā salīdzināmos gadījumos, kad gāja bojā tuvinieki. Taisnīga tiesa nozīmē arī to, ka līdzīgi gadījumi tiek izspriesti līdzīgi. Apdrošinātājas advokātes neētiskie izteikumi saņēma pelnītu tiesas kritiku un lietas iznākumu neietekmēja (sk. sprieduma 11.punktu). Pietiek.com jau otrā rakstā pilnīgi sagroza lietas būtību. Jautājums tikai ar kādu mērķi - lētu sensāciju meklējumi vai citi mērķi...
Tieši tā
13.02.2019. 22:49»
Mjā
Nez ko tie tiesneši lemtu ja paši būtu šādā veidā pazaudējuši visu ģimeni. Tad droši vien viss kļūtu x10 nozīmīgāks un svarīgāks
Vajag to kropļu atvases pamest zem vilciena !
Tiesu mauku māja
13.02.2019. 22:48Bezjēdzīgā tiesu sistēma ar izdzimteņiem, kuri raksta spriedumus. VDK stukačs un smirdoņas tēvs bučkovičs var būt gandarīts !
lapsa atkal irš!
13.02.2019. 20:34Advokātes ciniskie argumenti nekādi neietekmēja kompensācijas apjomu, bet tika novērtēti kā zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstoši, kas konkrēti lasāms arī tiesas spriedumā!
"Kasācijas sūdzībā norādītie zvērinātas advokātes subjektīvie pārspriedumi par hipotētiski iespējamiem dzīves gadījumiem, kad prasītājs jūt atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem būtu iespaids uz nosakāmās atlīdzības lielumu izskatāmajā strīdā. Otrkārt, šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem."
Mjā
13.02.2019. 17:12Nez ko tie tiesneši lemtu ja paši būtu šādā veidā pazaudējuši visu ģimeni. Tad droši vien viss kļūtu x10 nozīmīgāks un svarīgāks.
Aizmirstu visu veco tiesu praksi un sāktu jaunu. Kauns un negods par šiem iznākumiem, kur cilvēka dzīvība nav nekā vērta.
Tauriņa kungs
13.02.2019. 17:10Beztiesiskums lietās par morālo kaitējumu pārsniedz visu to kas notiek maksātnespējas ķēķi pa 100%.
Piemēri no tiesu prakses. Ja kāds tiek apcietināts pirmstiesas izmeklēšanā un nosēž cietumā aptuveni gadu, bet tad tiesas laikā tiek attaisnots. Personai tad pienākas kompensācija par sēdēšanu cietumā. Un kā jūs domājiet - cik liela ir šī taisnīgā kompensācija mūsu tiesu ieskatā? Vidēji samaksātais kompensācijas apmērs šādos gadījumos ir viena minimālā mēnešalga par katru mēnesi. Urrrāā! Taisnīgums gavilē.
Tos kam ir kaut kādi uzkrājumi - piedāvājiet tiesnešiem pasēdēt cietumā un jūs viņiem samaksājat kompensācijā vienu minimālo algu mēnesī. Nez cik tad tie tiesas kalpi pieteiksies. Varētu jau viņi arī tā savus atvaļinājumus pavadīt - nebūtu uz Spānijām jābrauc, bet tur vēl baro un siltumā, bet beigās veļ samaksā par to minimālo algu.
???
13.02.2019. 15:49Kāda var būt judikatūra kaitējuma apmēra aprēķināšanā. Tiesneši galvu saspieduši vai? Inflācija, procenti, IKP pieaugums, kur tas paliek aprēķina formulā. Deputātiem alga pieaug koeficientos no minimālās, TIESNEŠIEM ŠOGAD algas pieaugums. Varbūt nevajag algas pieaugumu ko? Nav taču nozīmes, ne inflācijai, ne tiesas prestižam. Beidzot jāizbeidz tā BIČKOVŠČINA.
schaderers
13.02.2019. 15:31»
lauķis
Atslēgas vārds ir judikatūra , no vārda jūda
Tiesu prakse,precedents-vai saproti šos vārdus,pērļu zvejniek?Prasti sakot,tā tiek piesegta pakaļa.Atkal lieto avīzes,nevis Zewa Softis.
Prognoze
13.02.2019. 14:32Augstākā tiesa darbojas kā mehāniskie prognozētāji.
Iepriekšējās trīs dienas spīdēja saule un bija 20C silts. Dievs tā bija lēmis. Tātad arī šodien spīdēs saule un būs 20C silts. Voila - esam iedibinājuši likumīgu prognozēšanas praksi.
opā
13.02.2019. 14:18šitā vispār ir pērle!
[9.3] Pārbaudāmajā spriedumā attiecībā uz prasības noraidīto daļu tiesa pamatoti norādījusi, ka /pers. C/ pieprasītā atlīdzība 5 000 000 EUR nepārsniegtu likumā pieļauto apmēru un būtu samērojama arī ar pārdzīvotās traģēdijas smagumu, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei, kurā morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (sk. šā sprieduma 4.2. punktu).
Latvijā tiesu praksei ir augstāks spēks pār likumu! Kam Latvijā likumi, ja judikatūrai vai tiesu praksei ir lielāks spēks par likumu? Pretlikumīgi tiesu spriedumi kļūst par pamatu nākamajiem spriedumiem. Nonsenss! Kad beigsies Latvijas PSR tieslietu sistēmas pārņemtais bardaks un haoss? Kam vispār augstākā tiesa, kas lielākoties atsaka ierosināt lietu pasakot, ka tam neūs nozīmes judikatūrai?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
