Kāpēc Valsts meža dienestam jāķeras pie meliem par lūšiem?

Lengvi pažintys meet365.club

Atbildēt

Kādus pētījumus vajag, lai pierādītu, ka lūšu galvenā barības bāze ir stirnas :D :D

Atbildēt

»

ak mežs tev ir vistu kūts? pilna ar kaujamiem lopiņiem? priekš tādiem Vīnes namiņu "zaļās klases" krāpniekiem, melu seskiem buškeviciem, tauriņiem, un viņu zagšanas shēmu apkalpotājiem valsts iestādēs, papīrīšu piekārtotājiem vmd lūšu valteriem un zihmaņiem, varam referentiem bernardiem un zm ozoliem? tāda tā tava LV kūts ar seskiem?

Atbildēt

»

Teteris un rubenis!
Tas anonīmais gudrinieks iebridis jomā, kur apmaldījies. Rubenis- latīniski Lyrurus tetrix - manos mežos un laukos apklusis pirms ~10 gadiem.
Rubenim patīk cirsmas,lauces, bērzu birzis un jauktie meži. Tādu pat mozaīkas vidi apdzīvo citi vistveidīgie un zaķi. Tikai mednis ir diženu iemītnieks.
Jūs visi lūšmīļi un citu plēsēju pārmēra pavairotāji mēģiniet vistu kūtī turēt sesku. Vēlu sekmes!

Atbildēt

»

'Vienlaikus ģenerālprokurors apgalvojis, ka "īsti nezina, kurš precīzi" ir to organizators, ne arī kurš apmaksā šīs dzīres muižā.'

Kas ir šis organizators?

Atbildēt

kāpēc nepieprasi pētīt, cik tad ir palikušas dzīvotnes tiem pašiem zaķiem, irbēm, teteriem, rubeņiem, griezēm? Pļavās, ko 2 x vasarā pļauj ar traktoriem, labības laukos, ko miglo un pļauj ar 8 m platiem kombainiem? Teteriem, rubeņiem meža, silu nostūri? Kur Lv ir kāds sils, vecs, īsts sils? Priežu, egļu, vienalga kāds? Tiem pašiem lūšiem jau nav kur īsti paslēpties.Tās nav medības, ko te piekopj.Tā ir prasta, asinskāra, primitīva slepkavošana ar visjaunākajiem tehnikas sasniegumiem.nUn fotogrāfēšanās ar nogalinātām dzīvām būtnēm jeb līķiem, ir ne vairāk, ne mazāk kā nekrofīlija.Kas ir roku rokā ar jūsu piekoptajām sadistiskajām izpriecām.

Atbildēt

»

hecklerist, tev doķi jālasa vairāk. Konvencijas, regulas, direktīvas, utml. Ja ir tāda tieksme lekt uz ecešām dabas aizsardzības jomā, jāpapēta vispirms, kur LV pilda savas starptautiskās saistības, kur apzināti nepilda, kur savu nacionālo regulējumu nav spējusi sakārtot teju 20 gadus. Kas tam bijis par iemeslu. Kas ir tie, kas to uzturējuši. Ja pašam par sarežģītu to visu lasīt un saprast (par ko nav brīnums), ir šobrīd labs saīsisnātais variants - Valsts kontroles revīzijas ziņojums -
2019.gada 14.maija revīzija Nr.2.4.1-16/2019) Atbilstības, lietderības revīzija “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?
Un ir arī otrs iepriekšējās revīzijas dokuments, 2013.gada Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Valsts meža dienestu, tur ārprāta lietas par nolaisto medību sistēmu. Sukā tik vaļā lasīt!

Atbildēt

»

esi banālais, emocionālais killeru sargs, kuram kādreiz dikti interesēja Rīgas brīvosta?

Atbildēt

»

šitie ir puikas, kam ir interese slaktēšanas businesu uzturēt! Savicky, Ravis, Muller, Uļman, Berzin ..
Trofejas, gaļa, ārvalstnieku izklaidēšana, viesu nami, pirtis. Pakalpojumu pakete.
Un piķo politgrupņikiem par biznesa netramdīšanu.

Atbildēt

Pseidozaļie, kas ir šīs iniciatīvas autori vadās pēc banāli emocionāliem un PR motīviem, nevis zinātniskiem un vides aizsardzības motīviem. Paskaidrošu kāpēc. Lynx Lynx, kā suga, salīdzinot ar citā aizsargājamām, vai apdraudētām sugām, nav ne tuvu pašu apdraudētāko sugu sarakstā. Gluži otrādi, dati parāda sugas aizardzības plāna realizācijas veiksmi. Mani vairāk interesē, kāpēc nav iniciatīvu par citu sugu aizsardzības pastiprināšanu? Tāpēc ka tās nav smukas un pūkainas? Visdrīzāk tas arī ir īstais iemesls. Diemžēl... Pārdomas par šo variet palasīt Zaļajā Barometrā https://www.facebook.com/Za%C4%BCais-Barometrs-295383485249040

Atbildēt

Vilnis Skuja, zoologs, par Dzīvotņu direktīvas pārkāpumu Latvijā, izkrāpjot lūšu medības:

“…lūsis faktiski nav iekļaujams medījamo dzīvnieku sarakstā, kā tas izdarīts Latvijā. Pēc Eiropas Padomes dzīvnieku direktīvas lūša statuss ir atšķirīgs no vilka, jo to var medīt tikai izņēmuma gadījumos, kas Latvijā ir padarīti par standarta gadījumiem,” saka Skuja.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka lūsis nerada reālus draudus ne cilvēkiem, ne mājlopiem, savvaļas kaķa medību galvenais iemesls ir trofejas. Un, pēc dabas pētnieka vārdiem, pat tas neesot nekāds mednieka izveicības vai prāta spēju pierādījums: “Tas visbiežāk ir gadījuma pēc. Tāpat kā vilku, lūsi parasti nomedī, medījot ko citu. Jaunos lūšus var nomedīt ar suņiem, kuri, pa svaigām pēdām ejot, uzdzen lūsi kokā, un mednieki izlozē, kurš būs tas šāvējs. Nekāda bioloģiska pamata šādai medīšanai nav.”

..Stirnu skaits iet tikai uz augšu, un mēs varētu ļaut, lai lūši stirnas ēd, jo Latvijā to ir daudz,” Skuja aicina ļaut dabai pašregulēties.

Ziemā lūši pārsvarā barojas no stirnām, kuru skaits samērā strauji aug, jo mednieki to medīšanā esot diezgan gausi. Zoologs pieļauj, ka lūši un mednieki varētu cits citam palīdzēt ierobežot stirnu augošo populāciju, kas nodara reālu postu lauksaimniekiem. .."

jauns.lv

Atbildēt

»

daudzus tu pazīsti?

Atbildēt

»

Anonīmais drosminiek!
Tātad zinātne ir visu izpētījusi? Vides zinātne stagnē?
No likuma...19) vides informācija — informācija par:

a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzvei­dības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību,....
Tātad vairs nav jāvāc informāciju par bioloģiskās daudzvei­dības un tās komponentu stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību?
Pārmērīgs plēsēju daudzums Latvijas vidē samazina dabas daudzveidību.
Ja esi kaut cik saprātīgs,ak anonīmiķi, tad tev skaļi jāpieprasa pētīt vistveidīgo putnu, arī citu putnu, un zaķu aizsardzība no pārlieku lielā plēsēju skaita (arī lūšu).
Zinātniekiem jāpilda likums un jāvāc informācija par vides sastāvdaļu mijiedarbību.

Atbildēt

2015.gads, Delfi

Līdz ar eksprezidentu Gunti Ulmani, ietekmīgo gāzes nozares uzņēmēju Juri Savicki, ekspremjeru Aigaru Kalvīti un citiem viesiem "Skonto būves" īpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera rīkotajās ikgadējās medībās piedalījies arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir".
Pasākums ik gadu notiek novembra pirmajā sestdienā. Pēdējā laikā tās parasti notiek Kandavas apkaimes mežos, bet vakariņas un atpūta - pieczvaigžņu viesnīcas "Hotel Bergs" lauku rezidencē Rūmenes muižā.
"Gadu gaitā ir izveidojusies tāda tradīcija," žurnālam stāsta šo medību regulārais viesis Guntis Ulmanis. Uz medībām tiekot aicināti noteikta cilvēku loka draugi un labi paziņas.

Žurnāls, atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju, raksta, ka 2012.gadā šajā īpašajā pasākumā piedalījies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, savukārt 2011.gadā - tobrīd vēl amatā esošais Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols. Togad aicināto viesu skaitā bija arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, Ventspils ostas uzņēmuma "Baltic Coal terminal" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Starikovs, bijušais "Linstow" finanšu direktors Jaokims Blankings, bijušais "Casino Latvia" un "Casino Joker" līdzīpašnieks Vladimirs Taurēns un citi.

Pēc kļūšanas par ģenerālprokuroru šajā ekskluzīvajā medību grupā uzaicināts un vismaz 2011. un 2012.gadā piedalījies arī Ēriks Kalnmeiers. Ģenerālprokurors pats intervijā žurnālam apstiprinājis, ka piedalījies šajā medību pasākumā "divus, varbūt trīs [gadus]".

Vienlaikus ģenerālprokurors apgalvojis, ka "īsti nezina, kurš precīzi" ir to organizators, ne arī kurš apmaksā šīs dzīres muižā.

Pēc tam, kad 2013.gadā remontdarbu laikā nodega Rīgas pils un prokuratūra virzīja apsūdzību šajā lietā, Kalnmeiers vairs nav pasākumā piedalījies.
"Nē, neviena jautājuma ne par vienu tiesvedību, ne par vienu krimināllietu, un uzreiz arī pasaku - tiklīdz bija ugunsgrēks, tā cauri, es nekur vairs nepiedalījos nevienā pasākumā," uzsver prokurors.
Tomēr ielūgumu no eksprezidenta Ulmaņa uz šīm medībām Kalnmeiers sācis saņemt tikai pēc tam, kad ievēlēts ģenerālprokurora amatā, lai arī mednieks esot jau daudzus gadus. "Protams, pirms tam mani neaicināja. Kas es tāds biju, kurš mani pazina?"

Atbildēt

Zaļie pseido dabas draugi ir daudz asinskārāki par medniekiem, pietiek palasīt komentārus un skaidrs, ka nevienam no viņiem nav pilns rublis.

Atbildēt

Jānis Bārs, ZM Meža departamenta, Meža resursu un medību nodaļas referents:

"Tagad nav atļautas plēsēju dzinējmedības, jo Eiropas Savienībā vilks un lūsis ir gluži vai svēto kārtā. Tomēr mums ir Silavas zinātnieka Jāņa Ozoliņa pētījums, kas ar zinātniskiem datiem pierāda, ka meža dzīvnieku populācija valstī ir pārmērīga, un tas palīdz argumentēt medību prasības."
Latvijas Avīze,3.08.2015

Atbildēt

ka ZM un VARAM ierēdņi, kas regulāri ir ražojusi visvisādus murgudatus, nav spējusi saražot zinātniski aprobētu metodiku zinātniski pamatotu, neinvazīvas metodes ceļā iegūtu (kvantitatīvo un kvalitatīvo) datu izmantošanai Baltijas lūšu populācijas vērtējumam Latvijas teritorijā pirms domāt par pieļāvumu sugas ieguvei - medīšanai jebkādā apjomā. Būtiskākais ir nodrošonāt derogācijas mērķa atbilstību direktīvai.
Ņemot vērā to izšķirošo apstākli, ka Latvijā jau ilgstoši ir vienīgā valsts, kaimiņvalstu vidū, kas medību ceļā nogalina visā Eiropas Kopienā apdraudētu un augstākajā aizsardzības statusā esošu sugu - lūsi. Ir tikai loģiski pieprasīt pētījumus ar konkrētu un pārbaudāmu metodoloģiju, nevis uzticēties viena zinātnieka personīgajam viedoklim.

Atsaucoties uz Lato Lapsas publikācijā teikto par Krīzes vadības padomes sēdēm, kas notiek aiz slēgtām durvīm -
Iemesls ir viens – pietiktu vienam šādam ZM vai VMD darba grupas apspriedes ierakstam nonākt sabiedrības rokās, lai visiem būtu skaidrs, kādi likumpārkāpēji (bezatbildīgi parazīti) un manipulatori vada šo procesu, kā process tiek vadīts un manipulēts.
Rezultāts krāpniecībai, protams, ir likumsakarīgs.

Atbildēt

»

Lūši, vilki nav mednieku īpašums. Tās ir aizsargājamas sugas visā Eiropas kopienā. Par šiem plēsējiem, to positīvo ietekmi uz faunu, ir daudz straptautiski atzītu pētījumu. To jau zinātne ir pierādījusi, un nekādi mikosa atklājumi vairs zinātnisko sabiedrību nesatricinās un neiespaidos.

Atbildēt

»

Lasu un brīnos! Cik slimai jābūt šai un pārējiem domrovskveidīgajiem.....

Atbildēt

Šai assins kārai mātītei degt ellē

Atbildēt

Nabaga asinskārais sievišķis! Pateicoties, jau nez kuro reizi ieliktajai bildei, saņems kārtējo naida devu! Viņa un pārējā slakteru banda pelnījusi vēl ne to... Esot "dabas draugi"!!! Ko tik vēl neizdomās, lai attaisnotos pārējās sabiedrības acīs!

Atbildēt

»

Oskars Treilihs, piebaurotāju kluba vadītājs un šautuves īpašnieks komentēja, ka mednieki Latvijā dzīvo šokolādē

Atbildēt

»

tāds ir VMD darbinieks. Amats mežkopis.

Atbildēt

Dombrovska plintnieku sarunu šovā ar Surmoviču 12

Surmovičs – Jāsaprot, vai mums ir medību saimniecība, un līdz ar to saimnieciskais pakalpojums, vai mēs ar to nodarbojamies hobija līmenī.
Ja mēs ar to nodarbojamies hobija līmenī, tad ko no mums var prastī?!
Ja mēs esam profesionāli dabas resursa apsaimniekotāji, tad līdz ar šo statusu un privilēģijām nāk zināmi pienākumi.

Dombrovska – Nē, es tā neuzskatu. Es drīzāk uzskatu, ka tas ir kaut kas tāds.. mēs esam starpstāvoklī, nu, tā kā hobijs ir hobijs – brauc slēpot, tad, kad tu vari, - pielāgojies, nevari, – tad degvielas nav, - nebrauc, utt..Savukārt nevien neslēdz līgumu ar slēpotājiem par to, ka viņiem ir jāslēpo! Viņi brauc tad, kad viņi grib!! Mednieki it kā to dara savā brīvajā laikā, bet vienlaicīgi, lai mēs varētu izmantot medību tiesības, mums ir saistības. Mēs maksājam par to naudu. Tā ir viena puse. Mēs maskājam par kau kādu konkrētu pakalpojumu paši, un atkal no otas puses mums ir saistības..Tāpēc, ja no vienas puses mums ir līgumsaistības – neviens mums nemaksā algu, mēs maksājam par to, lai varētu medīt, no otras puses to uzskata tā kā vaļasprieku. Ja to vaļasprieku neīsteno, tad ir patiesībā sekas, par kurām tu esi atbildīgs.

Surmovičs – Patiesībā tu labi pateici, visu ieskicēji, nu, tā salīdzinājumā. Bet atkal jautājums, vai mums ir medību saimniecība, vai ir hobijs?

Dombrovska – Mums ir hobijs medību saimniecībā. Daudzviet.

Atbildēt

Arī mednieks, ka neļaujiet pievienot komentāru?

Atbildēt

»

ne, attaisnot savu asinskāri un noslieces...šī bilde ir vien ko vērta. Freids vai Eriksons teiktu tieksme uz sadismu ar slēptas nekrofilijas iezīmēm, šo radību pat īsti par cilvēku nevar nosaukt, jo nav attīstīts psiho emocionālais intelekts tālāk par primitīvāko, dzīvnieciskāko instinktu apmierināšanu. Pat ne dzīvniecisko, jo dzīvnieks nogalina iztikai.

Atbildēt

LATMA valdes locekle, starptautiskās mednieku federācijas FACE amatpersona Dombrovska plintnieku podkāsta 39.epizodē

"Tas ir pavisam vienkārši. Tāpēc, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kaut vai tepat Lietuvā, salīdzinot ar Lietuvu, mums Latvijā nav noteikumos vai likumā – valstiskā līmenī noteikts, ka selektīvas pārnadžu medības mums būtu svarīgas.
Mums nav noteikts noteikumos, ka mums būtu medībās jāievēro kaut kādi selekcijas principi. Lietuvā turpretī ir ļoti stingri. Ja tu gribi medīt ragainos, ir speciāli kursi, reizi gadā savas trofejas ir jāaiznes un jāparāda komisijai, kas novērtē, vai ir pareizi nomedīts, vai nav pareizi. Ja ir nepareizi nomedīts – jauns, perspektīvs – ir tādas nepatikšanas, ka var uz gadu vai diviem zaudēt savas tiesības medīt ragainos lopus!
Piemēram Skandināvijā liels uzsvars tiek likts uz gaļu, tāpēc, ka viņiem ir bijuši vēsturiski tādi laika apstākļi, ka izdzīvošanai ir vajadzīga gaļa. Zviedrijā, piemēram. Tur, jā, ja tu nemedī skaistu aļņa bulli ar skaistiem ragiem, visi ir priecīgi. Bet viņi neliek uzsvaru uz selekciju.
Tādēļ, manuprāt, tas ir tāds brīvprātīgs pasākums! Ja ir kolektīvi, kas ir vienojušies, un kuriem ir iekšējie noteikumi, ka viņi medī selektīvi, viņi to var darīt, bet nav nekādu tiesību pārmest tiem, kuriem uzsvars ir tieši nevis uz trofeju kvalitāti, bet uz gaļu!

Atbildēt

Linda Dombrovska (LATMA valdes locekle) par to kā izdevies apmānīt Ministru kabinetu attiecībā uz dzinējmedību aizliegumu. Plintnieku podkāstā.

"RISKI, PAR KO MINISTRU KABINETS, PIEŅEMOT LĒMUMU, NEMAZ NEPADOMĀ, JO.. VIŅI NESAPROT PAR KO IR RUNA, ir tas, ka mēs varam trijatā – mēs varam iet uz mežu bez dzinējiem.
Jūs atrodaties katrs savā kvartāla galā, un tās būs - individuāli medījot, es iešu ar savu suni pa stigu otrā pusē, kas arī ir atļauts individuālajās medībās. Es varu ar savu suni, piemēram, iet un aļņus medīt, nu, piemēra pēc, vai briežus (vai lūšus, vai vilkus), un mans suns man dzen reāli virsū! ..Tās nav dzinējmedības! Tās ir individuālās medības, bet mēs esam sapulcējušies – trīs uz INDIVIDUĀLAJĀM MEDĪBĀM! MUMS VAIRS NAV JĀLIEK ORANŽAIS(!), MUMS NAV JĀPARAKSTA PĀRSKATS(!) (informācijai:izņemot gadījumā, ja nu kāds izdomājis legalizēt nošautos lūšus, vilkus, vienīgi tad kādā brīvā brīdī jāuzzīmē papīrelis, un līdz vasaras vidum jāaizklabina mežniecībai), un MUMS NAV DROŠĪBAS INSTRUKTĀŽA(!)"
(URRĀ! Vienkārši maļina!)

..Mēs individuāli varam medīt, t.i., nepārkāpjot, tas ir - tīri pēc normatīvajiem aktiem, jo likumīgi!!!!!!!
..Indulis (domāts Indulis Burka) ir mežā vienā stūrī tornī, Oskars (domāts Oskars Treilihs) ir meža otrā stūrī, un es medīju ar pieiešanu.

Oskars Treilihs: Tās ir tādas sava veida individuālās – koleltīvās medības!
(URRĀ! Vienkārši maļina!)

Dombrovska izsaucas: Mēs visi varam būt mežā! Talkas jau nav atceltas, piemēram. Mēs varam braukt un talkot!

Dombrovska: Vajag tikai gribu, saproti?! Un Ministru kabinetā, manuprāt, ir divi mednieki, kuri nav profesonāli mednieki, bet kuri zin, kā tas notiek, un viņiem noteikti varētu būt rasties iespaids par to, kā mednieki - nu, kā, nu, viņi tur tusē, tā viņi tur tusē.."

Atbildēt

žurnālists Vīksne savā rakstā 2020.gadā kādā medijā precīzi atklājis, kā Latavijā notiek ES aizsargājamu sugu medības-vulgaris vai izšaušana.

Kāds mežsaimnieks, kā zināms, Gvido Andžs, mežsaimniecības uzņēmuma SIA „GA Mežs” valdes loceklis un Rugāju mednieku kluba „Mieriņi” amatpersona, slēgtā mednieku sarunu grupā ierakstījis pastāstu, kā abi ar švāģeri lūšiem atriebušies.

„Eduards zvana un saka, ka četri lūši mūs izsmējuši – apsmidzinājuši harvestera traktoram visas riepas un nostaigājuši pa motora pārsegu. Eduards teica, mēs to tā nevaram atstāt. Viņi ir jāsoda!” Tālāk tika sasaukti vēl deviņi mednieki, divi dzinēji un trīs lūši tika „sodīti”. Protams ar nāves sodu.

Tik vienkārši, bezcermoniāli un līksmi notiek visā ES īpaši aizsargājamas sugas nogalināšanas izpriecu pasākumi Latvijā.

Atbildēt

Sekoju tracim sakarā ar lūša aizsardzības plānu.
Daudzkārt esmu norādījis, ka nav ņemts vērā vides daudzveidības krass samazinājums Latvijā. Tas pat netiek analizēts. Runā tikai par briežveidīgajiem un konstatē, ka lūsim ir vēl ko galināt un tātad to skaits varētu būt pat lielāks. Tāds secinājums tiek izteikts Latvijā, kur lūšu blīvums ir lielākais Eirāzijā! Ko tas nodarītu vides daudzveidībai?
Analīze ir balstīta uz ziemas periodu, kad putniem un zaķiem nav jaunās paaudzes.
Kādas sekas plēsēji ir nodarījuši vistveidīgajiem putniem un zaķiem to var redzēt VMD tabulās. To mums vajag?
Lielākā kļūda ir vides daudzveidības jēdzienu lietot ES sakarā attiecībā uz lūšiem, nepieminot lūša veikumu vides daudzveidības samazināšanā Latvijā. Kvēlajiem dīvāna zaļajiem to jāsaprot un jāmetas pāri robežām un tur citās ES valstīs jāpieprasa atjaunot un nosargāt to lūšu mazumiņu!

Atbildēt

Revīzijā veiktais apkopojums par dažādos datu avotos norādīto lielo plēsēju populācijas skaita novērtējumu norāda uz būtiskām datu atšķirībām. Piemēram, saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem 2018.gadā[105] Latvijā bija 1578 lūši, kas ir trīs reizes lielāks nekā ziņojumā norādītais eksperta novērtētais vidējais skaits un astoņas reizes lielāks, nekā liecina zinātniskā institūta “Silava” speciālā monitoringa aprēķini (dažādie novērtējumi pēc medību sezonas norādīti 6.tabulā). Jāmin, ka kopumā datu salīdzināšanu apgrūtina to norādīšana uz dažādiem periodiem vai informācijas trūkums par to, uz kuru brīdi dati ir aprēķināti.

Lai arī iepriekšējos gadus, darba grupās un sākotnējās intervijās revidentiem Valsts meža dienests datu atšķirību pamatoja ar dažādu novērtēšanas metožu piemērošanu, revīzijas laikā dienests sniedza skaidrojumu[109], ka dati faktiski neatšķiras, bet atšķiras periods uz kuru dati norādīti – Valsts meža dienesta dati ir pēc medību sezonas 1.aprīlī (kad, kā norāda Valsts meža dienests, ir vislielākais dzīvnieku skaits (ar visiem mazuļiem)), savukārt ekspertu norādītais skaits uz periodu pirms medību sezonas. [109 Valsts meža dienesta 2019.gada 15.oktobra e-pasta vēstule.]

Atbildēt

»

No VK revīzijas ziņojuma:

Pieņemot, ka šāda mērķa populācija noteikta, pamatojoties uz tā laika Valsts meža dienesta populācijas vērtējuma datiem, attiecībā pret šī brīža Valsts meža dienesta datiem lūšu populācija ir krietni virs sugas “mērķa populācijas”.

Vienlaikus, attiecībā pret eksperta novērtēto vidējo dzīvnieku skaitu populācija vērtējumu, populācija ir zem “mērķa populācijas”, tādējādi saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās[117] noteikto algoritmu, kopējais aizsardzības statuss būtu vērtējams kā nepietiekoši labvēlīgs.(!!!) Minētais attiecināmas arī uz vilku populāciju. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai. [117 Informācija Eiropas Vides aģentūras mājaslapā: http://cdr.eionet.europa.eu/help/habitats_art17, “Favourable Reference Values”, https://circabc.europa.eu/sd/a/d3721f6a-a790-4789-92d0-]

Vēršam uzmanību uz Igaunijas pieeju “mērķa populācijas” noteikšanā – neskatoties uz kopējo novērtēto lūšu skaitu no 300 līdz 420, lūšu populācija novērtēta kā nelabvēlīga, jo saskaņā ar nacionālo sugas aizsardzības plānu mērķa populācija ir noteikta no 100 līdz 130 vairojošām mātītēm, taču faktiskais to skaits ir no 46 līdz 64.

Izprotot, ka “mērķa populācija” ir sarežģīts komplekss vērtējums, un vienlaikus ņemot vērā, cik liela nozīme ir skaidri noteiktam īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības statusam, aicinām atbildīgās iestādes, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, noteikt populācijas novērtēšanas kritērijus un attiecīgi populācijas aizsardzības statusu vērtēt, pamatojoties uz strikti zinātniskiem datiem un Eiropas Savienībā izveidoto sugu aizsardzības stāvokļa novērtēšanas pieeju...

Atbildēt

Ir interesanti, ka parakstu vākšanai, viedokļu paušanai no autora puses nav vajadzīgi zinātniski, citi pierādījumi. Bet VMD par viņu viedokļu paušanu tādi tiek pieprasīti.

Atbildēt

"Revīzijā secinājām, ka Valsts meža dienesta novērtētais lūšu skaits 2018.gadā5 pēc medību sezonas ir trīs reizes lielāks nekā eksperta vidējais novērtētais un astoņas reizes lielāks, salīdzinot ar zinātniskā institūta veiktā speciālā monitoringa datiem. Līdzīga situācija vērojama arī attiecībā uz vilku populācijas novērtējumu. Ir kritiski vērtējami Valsts meža dienesta revīzijā sniegtie apsvērumi, ka faktiski dienesta dati neatšķiras no ekspertu novērtējuma, jo minēto neapstiprina zinātnisks vērtējums par sugas bioloģisko pieaugumu6. Norādāms, ka zinātnieku veiktie aprēķini neapstiprina Valsts meža dienesta novērtēto lielo plēsēju būtisku populācijas pieaugumu 15 gadu laikā.

Būtiski atšķirīgie novērtējumi tiek norādīti Latvijas ziņojumos Eiropas Komisijai, tādējādi ne vien apšaubot oficiālos datus, bet arī apgrūtinot gūt skaidru priekšstatu par populāciju stāvokli Latvijā. Valsts kontroles ieskatā šāda prakse nav turpināma. Tāpat nav turpināma nekonsekventā pieeja, nosakot sugas aizsardzības stāvokli, par pamatu ņemt Valsts meža dienesta datus, savukārt medību limitus aprēķināt, pamatojoties uz eksperta novērtētajiem populācijas datiem."

No VK revīzijas ziņojuma

Atbildēt

»

Pretīgi! Slepkavot dzīvniekus savu sadistisko ambīciju dēļ un mazvērtības kompleksu nomākšanai. Un vēl pretīgāk ir pozēt pie tikai "izklaides" dēļ noslepkavota dzīvnieka līķa!

Atbildēt

Super. Turpiniet tik tālāk. Rubeņu riestu praktiski nav. Engures, Kaņiera un daudzos citos ezeros pīlu nav. Sakarā ar mazajiem ērgļiem,sikspārņiem un vēl veselu rindu sugām tagad no saimnieciskās aprites izslēgs rindu ar mežiem. Bērni lai ēd ar ķīmiju piestampātas vistas. Zaļā pseidoleiputrija.Par Ozoliņu jāsaka, ka Silaviešiem biežāk savas pakaļas jāizceļ no kabinetiem uz meža pusi.

Atbildēt

"Viens no sugas aizsardzības stāvokļa izvērtēšanas kritērijiem[115] ir “populācija”, kas ietver sevī kritēriju “mērķa populācija” – populācijas skaits noteiktā bioģeogrāfiskajā reģionā, kas tiek uzskatīts par minimālo, kas nepieciešams sugas ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai
[115 Populācijas aizsardzības stāvokli vērtē, ņemot vērā četrus kritērijus - sugas izplatība, populācija, dzīvotņu izmēri, nākotnes izredzes. “Reporting under Article 17 of the Habitats Directive”, http://cdr.eionet.europa.eu/help/habitats_art17"
no VK revīzijas ziņojuma.

Taču mēs nerunājam par sugas dzīvotspējas "izvilkšanu",lai tā nebūtu uz iznīcības robežas.

Iepriekšējā Silavas "medību zinātnieka" Ozoliņa radītajā un VARAM akceptātejā Sugas aizsardzības plānā lūšu saglabāšanas mērķi bija noteikts - nodrošināt Baltijas populācijas nepārtrauktu areālu Latvijas teritorijā. Saglabāt AUGSTU VIDES BIOLOĢISKO IETILPĪBU un sugas dabiskās ekoloģiskās funkcijas ekosistēmās.

Šis mērķis ne tikai netika Latvijā izpildīts, bet tas minētajā periodā pilnīgi ticis nograuts!
Tagad, 2017.gada Sugas aizsardzības plānā mērķis apzināti pazemināts.

Atbildēt

Ir jau pavisam oficiāli konstatēti vienotās letālās "apsaimniekotāju" struktūru ZM un VMD pārkāpumi

"Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Dzīvotņu direktīvai Eiropas Savienības dalībvalstis reizi sešos gados apkopo un iesniedz Eiropas Komisijai vienotas formas ziņojumu. Jaunākajā 2019.gada Latvijas ziņojumā[102] iekļauts vērtējums par 112 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām sugām. Valsts meža dienesta lūšu un vilku populāciju stāvokļa novērtēšanas dati ziņojumā norādīti kā oficiālie dati. Papildus ziņojumā ietverta piebilde uz populācijas novērtējumu eksperta vērtējumā[103].
[103 Zinātniskā institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.]

Saskaņā ar Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai norādīto eksperta vērtējumu Latvijā nav vairāk kā 600-800 lūšu un 200-300 vilku.

Vēršam uzmanību, ka lūša un vilka sugu aizsardzības plānos nav ievērota vienota pieeja, jo novērtētais lūšu skaits norādīts pirms, savukārt vilku skaits pēc medību sezonas. Zinātniskais institūts “Silava”, kura vadošais pētnieks ir ziņojumā norādītais eksperts, revīzijā papildus skaidroja[104] [104 Zinātniskā institūta “Silava” 2020.gada 20.janvāra e-pasta vēstule.

!!!!!! Vēršam uzmanību, ka vēstulē revidentiem minētais novērtējums norādīts pēc medību sezonas, savukārt Eirāzijas lūša sugas aizsardzības plānā šāds dzīvnieku skaits norādīts pirms medību sezonas.]

2019.gada 14.maija revīzija Nr.2.4.1-16/2019) Atbilstības/lietderības revīzija “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”

Atbildēt

Ilgvars Zihmanis, Valsts meža dienesta Medību daļas referents 2018.gada 16.maijā ziņo Letai, ka esot uzsākta vilku un lūšu pēdu uzskaite, ko veikuši mednieki.
„Zihmanis piebilda, ka konkrēti no medniekiem saņemti 169 ziņojumi, tostarp par vilkiem – 110 ziņojumi, bet par lūšiem – 59 ziņojumi.”
TIKAI!

Šis nepatīkamais uzdevums galinātājiem tika uzdots veikt tikai sākot no 5.marta līdz 31.martam!

Te nu Zihmanis nedaudz atklāj, kā tiek taisīti VMD "skaistie" populācijas uzskaites dati. Medību sezonas laikā, no 5.līdz 31.martam. Tiem pašiem, kuri vilkus un lūšus šauj, dienests uzdod skaitīt viņu pēdas un tajā pašā laikā tos šaut. Tad dati tiek nogādāti VMD Zihmanim un Lūsim. VMD ierēdņi saliek kopā nošauto un nenošauto datus, un te jums būs dienesta dati VMD gaumē.

Atbildēt

»

Ļoti sakarīga un kompetenta mežzine. Tiem it kā dabas sargiem būtu ar likumu jāaizliedz pat tuvoties dabai. Lielāko postu dabas aizsardzībai ir radījuši tieši pseidozaļie noziedznieki

Atbildēt

»

Šitā asinskārā mātīte ir paspējusi slepkavot dzīvniekus Āfrikā,daudzos žurnālos ir bilžuki.

Atbildēt

»

tieši tā tas ir

Atbildēt

Lasu VMD mājas lapā, ka Valsts meža dienests rīko apspriedes ar medniekiem. Palasiet VMD sadaļu "Medības", es sapratu tā: cik izšaut konsultē paši mednieki. Tur jau nav ko brīnīties, ka VMD strādā mednieku interesēs

Atbildēt

Latvijas dabas resursu izlaupīšanas apmērs mežos ir milzīgs. Šobrīd mēs uzzinām, kā tas notiek. Ar kādiem meliem, kuras institūcijas šo izlaupīšanas sistēmu organizē.

Atbildēt

»

Dzīvnieku slepkavošana Latvijā ir uztaisīta par ļoti īpašu biznesu. Medību sistēma LV radikāli atšķiras no citu ES valstu medību sistēmas.

Atbildēt

Persona, kas to noziegumu paveica bija nevis kaut kāda vienkārša, neizglītota lauku sieviņa, bet Valsts meža dienesta darbiniece Gunita Kaņepe. Kaņepe joprojām strādā par mežzini Ziemeļaustrumu virsmežniecības Bejas nodaļā.
Tel. 29349350

Atbildēt

Šāda tippa slepkavas,kas var noslepkavot Lūšu māti ar maziem bērniem karma vnm ATGRIEŽAS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

»

visus medniekus! Bez veselības pases nedot medību atļaujas!

Atbildēt

Visu cieņu, Tev, Vinter, un visām dabas aizsardzības oragnizācijām un visiem normālajiem cilvēkiem par to, ko esat paveikuši sabiedrības interesēs. Jūs esat parādījuši, ka valsts institūciju meli nav ilgtspējīgi.

Atbildēt

»

Nav zvērīgāka dzīvnieka par cilvēku.

Atbildēt