Kāpēc Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs patiesībā atteicās no savas zemnieku saimniecības?
Pietiek lasītājs11.07.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Anderss
12.07.2019. 13:21»
finanšu palīdzība nabaga lielindustriāļiem
Kā rāda zemnieku saimniecības pagājušā gada darbības pārskats, tā pērn strādājusi ar apgrozījumu, kas no 1,539 miljoniem eiro sarucis līdz 1,454 miljoniem eiro. Norādīts, ka lauksaimnieciskā darbība devusi 1,36 miljonu eiro apgrozījumu, bet citi pamatdarbības veidi – 94 tūkstošus eiro...
Jā, ir atkarīga. Viņa un gandrīz visu zemkopības produktu ražošanas saimniecības. Un šādu vai ļoti līdzīgu situāciju mēs varētu ieraudzīt ne tikai Latvijas, bet dominējoši lielākās daļas Eiropas lauksaimnieku uzņēmumu gada darbības rezultātos. Peļņu, īpaši, ja uzņēmuma ir nodarbināts algots darbaspēks, galvenokārt nodrošina ES lauksaimniecības subsīdijas - bez subsīdijām liela daļa strādātu bez peļņas vai pat ar zaudējumiem. Nav godīgi šo mucu velt specifiski uz parlamentāro sekretāru. Ne lauku dienests lemj par subsīdiju izmaksas noteikumiem, bet MK to dara. Iespējams, LV politika nav baigi pareiza, bet tā nav viņam veidota. Un viņš tās veidošanā līdz šim gada vispār nav piedalījies, atšķirībā no virknes spēcīgu un ietekmīgu nevalstisko organizāciju līderiem.
finanšu palīdzība nabaga lielindustriāļiem
12.07.2019. 09:27Kā rāda zemnieku saimniecības pagājušā gada darbības pārskats, tā pērn strādājusi ar apgrozījumu, kas no 1,539 miljoniem eiro sarucis līdz 1,454 miljoniem eiro. Norādīts, ka lauksaimnieciskā darbība devusi 1,36 miljonu eiro apgrozījumu, bet citi pamatdarbības veidi – 94 tūkstošus eiro.
Taču ir vēl arī tāda pozīcija kā „pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi”, kas 2017. gadā devuši 296 tūkstošus eiro, bet pērn – jau 371 tūkstoti eiro. Savukārt no šīs summas lauvas tiesu nodrošinājušas ES subsīdijas un valsts atbalsts – kopā 271 tūkstoti eiro.
Vēl iespaidīgākas summas minētas gada pārskata sadaļā „Nākamo periodu ieņēmumi”, kurā kā „Finanšu palīdzība” uz 2018. gada beigām, summējot ilgtermiņa un īstermiņa finanšu palīdzību, fiksēti vairāk nekā 595 tūkstoši eiro.
Visu šo finanšu palīdzību Grasbergu ģimenes zemnieku saimniecība pēdējos piecos gados saņēmusi no Lauku atbalsta dienesta, - te ir gan skābbarības uzglabāšanas tvertņu un remontdarbnīcu būve, gan meliorācijas sistēmas ierīkošana un piena pārstrādes ražotne, gan dažādas tehnikas iegāde un piena mājas rekonstrukcija.
Tas nozīmē, ka tagadējā Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra zemnieku saimniecība, kas 2017. gadā strādājusi ar 55 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet pērn – ar nepilnu septiņu tūkstošu eiro peļņu, ir atkarīga no ikgadējas simtos tūkstošu eiro vērtas Lauku atbalsta dienesta finansiālās „piešprices”.
Anderss Beverens
11.07.2019. 19:44»
Zinošais
Autoram un iepriekšējo publikāciju autoriem acīmredzot ir kāda īpaša nepatika pret amatpersonu...
Pievienojos domai par īpašo nepatiku.
Vēl vairāk - tā izskatās pēc mērķtiecīgas šīs personas nomelnošanas kampaņas, visticamāk, politiskas cīņas ietvaros.
Ievērojot, ka tagad nav vēlēšanas - ļoti ticami, ka tā ir iekšpertejiska cīņa, kur ministrs vai viņa atbalstītāji (vai varbūt kādas ministram piederīgas politbiznesa grupas biedri?) apkaro savu parlamentāro sekretāru, kurš šajā grupā nav iekļāvies?
fakts
11.07.2019. 18:37Autors reāli stulbs! Vispirms raksta, ka neviens likums neesot licis Grasbergam atteikties no savas zemnieku sainmiecības, bet pēc tam pats pamato kāpēc viņam bija no tās jāatsakās interešu konflikta dēļ.
P.
11.07.2019. 15:30Ir trīs veidi, kā pa***st naudu.
Ātrākais - azartspēles.
Patīkamākais - sievietes.
Drošākais - lauksaimniecība.
Zinošais
11.07.2019. 15:04Autoram un iepriekšējo publikāciju autoriem acīmredzot ir kāda īpaša nepatika pret amatpersonu.
Ir taču acīmredzami, ka saimniecības nodošana notikusi tieši lai no vērstu interešu konfliktus un ievērotu likumus.
Ja jau autoram ir kāda informācija par to ka tā ir tikai formāla un amatpersona turpina faktiski vadīt saimniecību vai dod norādījumus padotajiem pieņemt sev labvēlīgus lēmumus, tad jāvēršas KNAB !
Jebkādas publikācijas taču pievērš uzmanību un nesekmē iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
