„Krājbankas” administratora slēgti līgumi tās kreditoriem varētu būt nodarījuši 42 miljonu zaudējumus
PIETIEK27.11.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
bite
28.11.2012. 16:42SHĒMOŠANA tagad pa kluso, jo neviens tak jorojām nezina, ko šie dara ar mazākiem nekustamiem īpašumiem... izprivatiz''es un izšeptēs paši saviem radiem pa lēto ar 2. un 3. izsolēm....
heh
28.11.2012. 11:52Un kam pieder Atlantijas Biroji? Ak vai - izraadaas tai pashai LKB!
Sekojohi visa shii "sensaacija" ir ne vairaak, ne mazaak kaa AirBaltic akriivu paarlikshana no vienas LKB kabatas uz citu. Un jaa, visticamaak, tas ir dariits lai AirBaltic aktiivus pasargaatu no Baardas shakaalijiem. Taatad LKB kreditoru intesees nevis pret taam.
Bet nu iemetam ciparu 42 miljoni, pievienojam "varbuut" lai piesegtu savu pakalju un gudraa publika var saakt shausminaaties ;D
Juris
28.11.2012. 10:58Kas šai valstij ir 42 miljoni?
Atņems atkal pensionāriem, invalīdiem, bērniem un mazāk atalgotajiem dažus latus mēnesī, un skaties nav nekāda roba- ir atkal lieka nauda, ko izšķērdēt.
Alberta ielas bruģis
28.11.2012. 08:50L.L. varbūt, lai iztiktu bez šiem ikbrīža melnā PR viļņiem, būtībā operējot ar vienu un to pašu informāciju, būtu lietderīgi vienkārši apjautāties pašam KPMG- kā viņi skaidro šos darījumus, kas tikuši veikti, vai arī uzjautāt nozares speciālistiem, izņemot Sprūda k-gu vai Lūša k-gu, kas vēlējās Krājbanku arī paadministrēt, kā arī izņemot Gobzemja k-gu, lai nozares speciālisti izskaidro svas domas, kādēļ šādi darījumi veikti. Tas viss krietni vieglāk izskaidrotu šo visu procesu, kas notiek iekš Krājbankas, BAS, Atlantijas biroji. Taču L.L. jau negribēs to darīt, jo tad pie kārtējā iegūtā dokumenta atkal nevarēs cept rakstu par to cik atkal administrators, IESPĒJAMS, nodarījis zaudējumu, un, rakstu atkal nevarēs vēl papildināt ar 3 faktiem.
Kur liela nauda, tur bez melnā PR neiztikt ne, L.L.??
es
28.11.2012. 08:38jenotu uzvaras gajiens turpinas pari likiem. ceru ,ka viniem bus baigais pi.......
tuziks
28.11.2012. 06:29Krājbankas izzagšanas svētki turpinās ,ar jenotībai pietuvinātu ielikteņu palīdzību!
Kā tad
27.11.2012. 21:58Iespēja palaupīt bija īstais iemesls kapec atteica Krājbankas sanāciju.
pauls
27.11.2012. 19:57domaaju ka atlantijas birojiem iestāsies maksātnespēja pirms saistību izpildes.. piem kaadaa 3-5 gadā... tā vajadzētu but...
paija
27.11.2012. 19:45Varetu būt un varetu nebūt nodarīti zaudējumi. Ja prasība nav droša , tad varbūt ir izdevīgak to pardot.Atliktais maksajums var būt tapec, ka kredīts ir izdots uz 15 gadiem un tadēļ to nav iespejams piedzīt uzreiz. DArījumā jau piedalījusies arī Snoras
tng
27.11.2012. 19:17vot, kad airbaltiku valsts pazaudētu, tad gan te visiem būtu lieli prieki. varētu sacerēt sašutuma pilnus rakstus par nemākulīgo valdību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
