Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zili-zaļi brīnumi
17.04.2019. 21:21Atkal zaļajiem probļems- atkal tie mežinieki izklaides neapmaksā Nu kā tā var? Kas var būt svarīgāks par putniņu labsajūtu mežā? Ja atbilstoši samakša vai tad par cilvēkiem arī ir laiks atcerēties... nu nē tācu. Īsts zaļais
Secinājums
15.04.2019. 18:30No Bolderājas redz, kas ostā, no Imantas un Biķerniekiem to, kas mežā, bet par Rīgas apvedceļu zaļās taures tālāk nav tikušas vēl arvien. Ķerus jau sāk atkārtoties, tik paredzams un garlaicīgs kā mēnešreizes.
Zinošais
15.04.2019. 14:09»
potaps
paskatījos, kas tad ir linkā minētās publikācijas autori viens no tiem P.V. Potapov (петр потапов) pērles no viņa publikācijām...
Nekā pārsteidzoša !
Es to sauktu par "slīcināšanu informācijas plūsmā".
Nav jau problēma salikt kaut kādas atsauces vai saites uz avotiem, jo kuram ierindas lasītājam, kas vairumā aprobežojas ar virsrakstu izlasīšanu, ir laiks pētīt pašus avotus un kur nu vēl analizēt paša avota neatkarību vai angažētību !
Viens propagandists stāsta cik viss labi cits cik slikti, bet dzīve jau nav "melnbalta" !
Ričards
15.04.2019. 12:04Te piesauktais industrijas šeftmaņu un partiju sponsoru apkalpotājs, Zemkopības ministrija Meža departamenta direktors Arvīds Ozols jaunajā LVM apmaksātajā melu kampaņā par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu pat nemaz vairs nerunā. Ciniskie manipulatori visiem spēkiem pūlas mainīt sabiedrības uztveri par mežu kā par vienotu, dzīvu sistēmu. ZM jaunā dziesma ir stāsts par ZEMES efektīvu apsaimniekošanu nevis vairs par mežu kā tādu. Šis vēstījums tagad, mīļie draugi, dažādās modifikācijās tuvākajā nākotnē ar jaunu sparu gāzīsies pār jūsu galvām aumaļām. To nu gan ņemiet vērā.
potaps
15.04.2019. 10:23 paskatījos, kas tad ir linkā minētās publikācijas autori viens no tiem P.V. Potapov (петр потапов) pērles no viņa publikācijām -
Baltijas valstīs, jeb kā viņš raksta Прибалтика meži samazinās jo 1) sabruka Padomju Savienība 2) notika tirgus ekonomikas liberalizācija 3) Latvija iestājās Eiropas savienībā
ierakstiet google meklētājā kirlicā "петр потапов лес природа" un izbaudiet šī zinātnieka- pētnieka pērles tā teikt no pirmavota un viņa dzimtajā valodā.
mulķibas
15.04.2019. 10:00Minētajā pētijumā ir skaidri norādīts, ka ir bijušas problēmas ar satelīta datu atšifrēšanu.
Ja viss būtu tik vienkārši, tad nevienam mežzinim nevajadzētu nekur iet.
visas reizes un pie visiem premjerministriem Latvijā tas nozīmēs vienu un to pašu!
15.04.2019. 09:54Savulaik Ivars Godmanis esot bijis slavens ar saviem "bet". Sava priekšgājēja tradīcijas turpina arī pašreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas gan piešķīrusi savam "bet" papildu rozīnīti. "Es jūs cienu, bet..." no L. Straujumas esmu dzirdējis divreiz, pēdējo no tām - vakardien (8. septembrī) notikušajā Ministru kabineta sēdē, kurā par spīti dabas aizsardzības organizāciju iebildumiem tika apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Abas reizes šis "Es jūs cienu, bet..." ir nozīmējis apmēram vienu un to pašu...
www.vkerus.blogspot
Noziegumi valdībā jau tālajā 2015 gadā
15.04.2019. 09:48"...Ministru kabineta noteikumi man nav svarīgi"
Valdības sēdē norādījām ministriem uz to, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot pamatnostādnes, ir pārkāpusi vairākus MK noteikumus. Par spīti MK noteikumos "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" paredzētajai kārtībai Zemkopības ministrija pie pamatnostādņu izstrādes nepielaida Vides konsultatīvo padomi, kas šādu interesi izteica jau 2012. gadā. Zemkopības ministrija vairākos punktos pārkāpusi arī "Ministru kabineta kārtības rulli", un, kā mums apstiprināja Valsts kanceleja, viens no šiem pārkāpumiem (nepilnīgas informācijas sniegšana) bija pamatā tam, ka pamatnostādnes vispār tika iekļautas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks pārstāv kokrūpniecības nozari, klīst baumas, ka līdzīgā situācijā ir ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Savukārt Zemkopības ministrija ar Jāni Dūklavu priekšgalā vispār ir Kokrūpniecības federācijas marionešu kantoris. No šiem ministriem tad varētu sagaidīt pielaidību pret kokrūpnieku vēlmēm, bet VIENĪGAIS ministrs, kas vakardienas sēdē atļāvās bilst, ka MK noteikumus tomēr būtu jāievēro, bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. "Jums būs īpašais viedoklis, Gerharda kungs?" jautāja premjerministre. Pat es ar savu pieredzi līdzdalības procesos nebiju gatavs tam, ka ministru vidū aicinājums ievērot noteikumus ir īpašais viedoklis.
www.vkerus.blogspot
Zinošais
15.04.2019. 09:21»
lauķis
Iespējams ka Ķerus ir maita,bet tas mani satrauc vismazāk,viņam savs krusts jānes
Nevajag satraukties, no tā nekas nemainās ! Jāklūst par mecenātu - mežu mega īpašnieku un jārāda piemērs kā saimniekot ILGTSPĒJĪGI domājot par mazmazmaz bērniem, vispirms saviem !
Citi ieraudzīs pozitīvo piemēru un partijnieki atsauksies, viņi taču labi jūt konjunktūru !
lauķis
15.04.2019. 06:02»
Grieze
Ķerus reketē miljonus. Tas arī viss stāsts. Melīgs maita
Iespējams ka Ķerus ir maita,bet tas mani satrauc vismazāk,viņam savs krusts jānes.
Mani satrauc meži,naudas vara,partijnieki,augļotāji.Mani satrauc manu mazbērnu nākotne.
100% tasinība!
14.04.2019. 23:32Tieši tā. Latvijā NAV dabas aizsardzība svarīga aboslūti NEVIENAM politiskajam spēkam. Ir tikai vienas grupas ekonomiskās intererses, kam ir pakļauts pilnīgi viss, tajā skaitā mūsu nākamā paaudze.
Tieši tā - kamēr Zemkopības ministrijā būs Ozols ar savu bandu, kurš, kā te ļoti precīzi minēja - barojas gadiem ilgi no LVM, varat būt absolūti mierīgi - pilnīgi nekas dabas aizsardzības labā netiks darīts. Tieši otrādi - kļūs arvien sliktāk un sliktāk. Arvien vairāk un nekaunīgāk tiks sabiedrībai melots, tiks manipulēts gan ar datiem, gan ar zinātni, par vasts uzņēmuma līdzekļiem (kurš jau vairs tikai daļēji pieder valstij) arvien vairāk tiks piebarotas pseido organizācijas resursa īpašnieka - sabiedrības- smadzeņu skalošanai, lai noziegumus pret dabu un sabiedrību uzdotu par ilgtspēju un dabai draudzīgu saimniekošanu.
Cits Ozoliņš
14.04.2019. 22:48Ar mežu izstrādi sen vairs nav kārtības.
Meži tiek vienkārši brutālā veidā izlaupīti, īpaši LVM rīcībā esošie, un šim procesam jau sen vairs nav nekāda sakara ar to ilgspējīgu apsaimniekošanu.
Jau tas vien, ka tiek vērsti skati uz piejūras un citu aizsargājamo mežu platību ciršanu, tikai apliecina šo faktu, un var sabiedrībai stāstīt visādas pasakas, tas lietas būtību nemaina.
Nu jau pat brutāli tiek cirsts arī tajās vietās, kuras uz laiku piesedza iepriekšējās šausmas.
Autors malacis, ka par šo problēmu runā, tomēr, manuprāt, tā ļoti par maz, jo izmaiņu mežu politikā faktiski jau ilgtermiņā nav nekādu.
Zinošais
14.04.2019. 22:16Autors manuprāt apmaldījies trijās priedēs :
LVM ir komercstruktūra kura regulāri "baro" dažādas sabiedriskās organizācijas un valsts budžetu ! Kādi politiskie uzstādījumi (kapitāldaļu turētāja sapratne) tādi arī rezultāti !
Arī privātie mežu īpašnieki acīmredzot vairumā ir audzināti tā ka mežu saprot kā naudas pelnīšanas avotu un tāpēc naivi cerēt ka viņu attieksme būs savādāka. Ja autoram ir kādi piemēri kā tie paši zviedru īpašnieki mežā redz un dara ko citu kā naudu lai klāj vaļā!
Valstī taču ir citas institūcijas kam pēc nosaukuma un būtības būtu jārūpējas par citām meža funkcijām un jāveido attiecīgu politiku un jāpiedāvā instrumentus lai tas nodrošinātu !
Tad kāpēc viņas to nedara??!?!?!?
Mans viedoklis ir tāds ka pie vainas tā pati NAUDA.
Ņemsim kaut vai to pašu Dabas aizsardzības pārvaldi: Institūcija ir taču finansējuma kaut kādām nopietnām darbībām nav ! Nav pat tādām elementārām lietām kā īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzības plānu izstrāde !
Vienkārši sakot dabas un putnu sargātāji vairumā gadījumu nav spējuši tā teikt komercializēt meža "nekomerciālās" vērtības !
tādi esam
14.04.2019. 21:57Latvijā nav politiska spēka, kas iestātos par vides aizsardzību.
Kamēr sabiedrība neiebildīs pret šādu tuvredzību, nekas nemainīsies. Kamēr Zemkopibas ministrijā par šīs nozares tiesisko regulējumu atbildēs Ozols, kas tur sēž jau gadu desmitiem un barojas no LVM, nekas nemainīsies.
h20
14.04.2019. 20:34»
zaza
Šokē drausmīgi brutālās cirsmas šajā ziemā LVM Rīgas rajonā, Plakanciems, Ķekava. Kā pēc atomsprādziena. Par nekādiem sertifikātiem ne runas nevar būt...
Un konkrēti?
Ella
14.04.2019. 20:33Lai taču iedod Brisele tam putnu draugam kārtējo naudu, varbūt cilvēks nomierināsies!
zinātājs
14.04.2019. 20:32Ķerus, tev nešķiet, ka tu esi jau apnicis, dziedādams vienu un to pašu?
Kārtējais visgudrākais specālists
14.04.2019. 19:08Būtu jauki, ja pavaicātu pētījumus Silava institūta zinātniekiem, vai tie arī kārtējie pamuļķi, kas neko nejēdz? Silava.lv palasiet kam interesē, mežu platības viennozīmīgi palielinās un kokus necērt pat tuvu dabiskajam pieaugumam (katru gadu vismaz 1 miljons m3 izaug vairāk nekā nocērt).
Kaut kāda taisnība putnu mīlim ir, katrs īpašnieks vienmēr cenšas no tā tikt vaļā, ja vien nav par vēlu, kompensācijas ir smieklīgas, bet ierobežojumi nesamērīgi. Kaut gan kas var būt labāks par dabas bagātības pavairošanu uz otra rēķina. :)
fakts
14.04.2019. 18:43»
A. Ozoliņš
Kādreiz bija tādi noplēšamie kalendāri. Bieži teksts sākās ar vārdiem: “Britu zinātnieki izpētījuši”. Arī paranormālo parādību pētnieki bieži apgalvo : daudzi pētījumi pierāda. Arī šajā rakstā, lai pamatotu personisko viedokli, cien. autors piesauc pētījumus, kurus nepamato ne ar pārbaudāmiem skaitļiem...
Mežu palicis tikai kādi 12% no visām meža platībām.
Maša
14.04.2019. 18:31Dzīvoju Bolderājā. Agrāk uz ostu veda labus kokus, ne jau ved sprunguļus, viss izzagts
zaza
14.04.2019. 18:30Visa denacionalizācija bija krimināla, bet radīja miljardierus. Mūsu cerība, ka sāksies liels Austrumu-Rietumu konflikts
Teds
14.04.2019. 18:28Ir naivi iedomāties, ka līdz pēdējai vīlei korumpētā valstī ir iespējams likumīgi uzvarēt miljardierus, kas izzaguši Latviju. Uz nelikumībām un nodevību pret valsti te balstīts pilnīgi viss, pašus Latvijas atjaunošanas pamatus ieskaitot.
Jorens
14.04.2019. 17:10Latvijas valsts meži, Zemkopības ministrija, Meža īpašnieku biedrība, sertifikācijas padome un vēl visvisādas industrijas saveidotās pseido sabiedriskās organizācijas skandē un skandē, buras un buras ne tikai par kokiem, bet par pilnīgi visām meža nekoksnes vērtībām, kā tās prasmīgāk un ilgtspējīgāk izzagt.
A. Ozoliņš
14.04.2019. 17:06Kādreiz bija tādi noplēšamie kalendāri. Bieži teksts sākās ar vārdiem: “Britu zinātnieki izpētījuši”. Arī paranormālo parādību pētnieki bieži apgalvo : daudzi pētījumi pierāda. Arī šajā rakstā, lai pamatotu personisko viedokli, cien. autors piesauc pētījumus, kurus nepamato ne ar pārbaudāmiem skaitļiem, ne pētījuma veicēju nosaukšanu. Visu cieņu autora personiskajam viedoklim, bet tas ir tikai viens no daudziem un kā tāds, protams, var tikt apspriests. Tikai nevajadzētu to uzskatīt par patiesu un objektīvu.
zaza
14.04.2019. 16:35Šokē drausmīgi brutālās cirsmas šajā ziemā LVM Rīgas rajonā, Plakanciems, Ķekava. Kā pēc atomsprādziena. Par nekādiem sertifikātiem ne runas nevar būt.
Zaļo mēslu agonija, kas sāk skatīties, kādus līgumus LVM saslēguši uz 50 un vairāk gadiem.
Kāda jēga dod ES struktūrfondus Silavai, LLU un tamlīdzīgiem kantoriem, ja dabas aizsardzība pasliktinās. Visa tā meža zinātne ir suņa sūds
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
