Lūšu medības Latvijā ir jāpārtrauc

Gribat iznīcināt meža nekoksnes vērtību apsaimniekotāju sili? Ozolam un Bāram, kazi, kaptāla uzkrāšanas laiks var beigties.

Atbildēt

»

medības ir saistītas ar dzīvnieka nonāvēšanu. Starp citu, makšķerēšana un tauriņu kolekcionēšana arī.

Atbildēt

»

pierādījumu tev nav un nevar būt. Kārtējā tukšā pļūtīšana.

Atbildēt

»

tev tie netiks uzticēti pārbaudīt

Atbildēt

»

ir runa par medībām, kas ir slepkavošanas izprieca.

Atbildēt

»

Ir pierādījumi, ka pakaļā? Objektīvi pierādījumi, ne no pirksta izzīsti pieņēmumi. Tādi pierādījumi, ko var pārbaudīt.

Atbildēt

»

vai vari nosaukt kādu valsti ES, kur medības ir tādā pakaļā un patvaļā kā Latvjā?

Atbildēt

»

esi dzirdējis, kas notiek, ja pilnībā aizliedz kādas sugas medības vai vispār medības? Varbūt vari nosaukt kādu vietu uz zemeslodes, kur medības ir pilnībā aizliegtas?

Atbildēt

»

slimo Putniņu Mārtiņu paņemt pa piemēru, ja kāda pārbaude uzies, redzēs, ka apkāries čomiņš ar lūsēnu galvaskausiem kā tāds indiānis plikā naba ar skalpiem

Atbildēt

»

sapņo vien savus slapjos sapnīšus:)))

Atbildēt

Kas vienu dienu likumīgs, tas otru dienu vairs nav likumīgs.

Neaizmirsti ka arī Nirnbergas rasu likumi bija likumīgi savā laikā, it kā

Bet vai šādi likumi ir morāli un ētiski atbalstāmi? Noteikti nē

Tā ka arī medības drīzumā būs aizliegtas un medniekiem tiks sarìkots savs Nirnbergas tribunāls

Atbildēt

»

paskat, kā sacepies, nabadziņš, tādu rakstu uzskribelējis :) tikai tas viss pa tukšo, mēs te dzīvojam pēc Latvijas likumiem un tie medīt neaizliedz. Tā kā izpūt gaisu un dzīvo mierīgi savā Potjomkina sādžā un turpini studēt ārvalstu zinātnieku pētījumus un mēģināt tos piemērīt Latvijas vilkiem :) Nav tavā rīcībā nekādu faktu, ka pie mums vilki būtu apdraudēta suga, tā kā medībām būt :)

Atbildēt

»

iedzer nervu zāles un nomierinies, Marek, citādi trieka ķers. Medniekiem būs garlaicīgi bez sava klauna. Pie dirsas visi tie tavi ārzemju zinātnieku pētījumi, šeit ir Latvija un te mums ir pašiem sava medīšanas prakse un savstarpējo attiecību modeļi.

Atbildēt

»

pajautā tam pašam savam killeru apmaksātajam Ozoliņam, vai zinātne vispār kaut kur šajā saulē skaitās zinātne (ko reāli civilizētā pasaulē sauc par zinātni, nevis tevis atpalikušajā korumpētajā Potjomkina sādžā Latvijā), ja ap kādiem datiem slepeni čabinājas viens zinātnieks?
Vēl arvien tu to nevari sajēgt?
Tev tika skaidri iebāzts degunā, ka Latvijā nav zinātnes un zinātnieku, kas pēta lielo plēsēju, konkrēti vilku uzvedību, vilku- cilvēku, vilku – suņu savstarpējo attiecību modeļus. Kāpēc tas tā, tev varbūt, zīdainīt, varētu arī nebūt saprotams. Nu, tas tāpēc, ka aizsagājamas sugas vilki un lūši atpalikušajā Potjomkina tiek vienkārši iznīcināti.

Un nekādas rindkopas tev netika izrautas, lai sajauktu tavas zīdaiņa smadzenītes, bet, tev tika iedotas atsauces uz zinātniskajiem rakstiem un kādi citāti no šo lielo plēsēju pētnieku zinātniskiem rakstiem ar norādēm, kur tos meklēt, lai tu izlasītu visus šos rakstus, ja tev tik liela vēlme diskutēt par tematu, par kuru LV Potjomkina sādžā pētījumu nav, bet apmaksāti bļauri un meļi par vilku masveida uzbrukumiem cilvēkiem un lopiem, ir. Jo dzīvnieku slepkavošanā ieinteresētajiem ir svarīgi, lai šajā Potjomkina sādžā varētu turpināt atpalicību un aizsargājamu dzīvnieku slaktēšanu. Dod naudu savam Ozoliņam, lai nabags tiek kādos ārvalstu pētījumos padarboties kopā ar ārvalstu zinātniekiem, apgūs kaut ko ārpus sava būra, kurā tu šo baro, lai taisa priekš tevis cipariņus.

“Killing wolves to prevent predation on livestock may protect one farm but harm neighbors”.
“The role of the dog in the human – wolf relationship (MACEDONIA, POLAND, BULGARIA.

Tevi uztrauc franču zinātnieka Lescureux pētījums? Speciāli piemeklēju tavai, iespējams, slāviskajai pasaules uztverei tuvāku saprotamāku piemēru, tā kā pētījumi ASV tevi, zīdainīt, stipri satrauc un biedē.
Te ir skaidrojums, par ko tad ir pētījums. Uzsveru, zīdainīt, tas nav nekas no konteksta izrauts.
“In our project, we set out the role of the dog in modulating the human – wolf relationships in the Former Yugoslav Republic of Macedonia, Poland, and Norway. These countries have different practices in terms of hunting and sheep breeding, allowing us to compare different type of human – wolf relationships according to the use of hunting dogs and livestock guarding dogs (LGDs).”
Tātad, Polija, bijusī Dienvidslāvija un arī Norvēģija. Šīm valstīm ir dažādas medīšanas un aitaudzēšanas prakses, kas dod mums iespēju salīdzināt dažādus cilvēku – vilku savstarpējo attiecību modeļus, attiecībā uz medību suņu un mājlopu sargsuņu izmantošanu.

"Warring brothers: The complex interactions between wolves (Canis lupus) and dogs (Canis familiaris) in a conservation context"

Ja par kontekstu, zīdainīt, spārdies, jo nesaproti, tad tas ir tāds priekš tevis jauns, nedzirdēts un atbaidošs jēdziens – aizsardzības konteksts. Bet zīdainītim ir laiks ar to sākt iepazīties.

Atbildēt

»

ja pārkāpj drošības noteikumus, tad arī ofisa darbinieks var izbakstīt sev aci ar pildspalvu, tam nav nekāds sakars ar nespēju atšķirt. Un FB jau ir ļoti ticams avots, no kā gūt informāciju. Visi pilsētas tirliņi tu apgūst zināšanas par vilkiem. Skumīgi, bet tādi kā tu sačakaŗē dabas aizsardzības ideju. Dumji un bīstami zaļie ekstrēmisti.Kā jau visi Tūnbergas sektas sekotāji

Atbildēt

Mednieki pat nespēj atšķirt dzīvnieku no cilvēka. Nedēļas nogalē pat viens esot nogalināts medību laikā. FB esot pat arī bildes ar sašautu mednieka kaimiņa suni , kurš ieklīdis pagalmā un noturēts par vilku.

Skumīgi. Un tādi jūs esat - dumji kā zābaki un bīstami sabiedrībai.

Atbildēt

»

ne jau vilkos ir atšķirība, bet daudzos citos faktoros - barības bāze, apmežojums, klimats, utt. Igaunijā dzīvo arī lāči, kuru nav mūsu mežos.Bet tu jau tik elementāras lietas nesaproti. Un vilku no vilkusuņa arī tu nespētu atšķirt. Atšķirībā no medniekiem, kuri to spēj. Tu esi īsts aunapiere, ar katru tavu komentāru pārliecinos arvien vairāk

Atbildēt

Kas Latvijas vilkos ir tik atšķirīgs no citu valstu vilkiem, tās pašas Igaunijas kaut vai?

Domāju, ka neviens nešaubās par LV zinātnieku un mednieku "kompetenci", kuri pat nespētu atšķirt vilku no vilksuņa.

Atbildēt

»

un kas tur slikts? Ragi, ilkņi un galvaskausi ir mednieka trofeja un viņš drīkst darīt ar tiem ko grib. Kaut vai izmest miskastē vai pārdot. Kāda tev daļa, ko katrs dara ar savu īpašumu?

Atbildēt

»

tas,ka tavā mežā un lauksaimniecības zemē nav vilku pēdu, protams, ir ļoti objektīvs rādītājs, ka Latvijā ir maz vilku. Zini, man ir mežs 1,5ha un tur arī nav vilku pēdas. Dīvaini, ne? Varbūt citur ir tāpēc, ka apkārt ir lielie purvi un meža masīvi un cilvēki nevazājas tik bieži? Madona ari ir Vidzemes augstienē, tur par vilku trūkumu nesūdzas.

http://laukos.la.lv/vilki-uzbruk-madonas-novada-nokostas-aitas-tukstosiem-eiro-vertiba

Saimnieks Armands Kozulis lēš, ka vilku radītie zaudējumi mērāmi piecu līdz desmit tūkstošu eiro vērtībā.

Atbildēt

»

un kā tieši tas viss attiecas uz Latvijas vilkiem un Latvijas aitu audzētājiem? Latvijā ir līdzīgs klimats, reljefs un un dabas apstākļi? Es prasīju, vai tavā rīcībā ir kādi pētījumi par Latviju. Nevajag man te bāzt acīs ārzemju zinātniekus un ārzemju pētījumus. Ozoliņš, ja citē ārzemju zinātniekus, tad neizrauj no konteksta dažas rindkopas, kā tu. Tu pats tagad nodarbojies ar manipulācijām, jo kaut kādi franču zinātnieki NAV bijuši Latvijā un NAV veikuši pētījumus, tā kā viss tevis teiktais ir manipulācija, jeb precīzāk,tukša muldēšana

Atbildēt

»

netaisos braukt uz Aloju, mežs un lopkopības zeme ir Vidzemes augstienē, tur nav ne pēdas, ne nu vēl paši zvēri redzēti.

Atbildēt

Man interesē tie lūšu galvaskausi. Kāds medijs varētu papētīt vairāk. Zināju, ka ir ragu bizness pie mums, pērk, pārdod, zog. Izrādās, ka iet vaļā bizness arī ar lūšu galvaskausiem.

Atbildēt

»

Kas arī bija sagaidāms - tavā rīcībā nav nekādu ticamu faktu vai pētījumu par Latvijas vilkiem un apdraudējumu. Tu tikai atsaucies uz kaut kādu ārvalstu pseidozinātnieku pētījumiem, kam nav nekāda sakara ar Latviju. Tipisks dabas aizstāvis- mežā ir bijis tikai pastaigāties, vilku redzējis pa tv bet ir viedoklis. Un nenorādi, kam man ticēt, to es pats izlemšu.

Atbildēt

»

tad, kad Latvijā būs zinātne, tev parādīšu. Bet ne jau pētījumi tevi interesē, izzadzēju bandas ķipar. Kamēr nav, tev jātic ārzemniekiem. Viņiem ir pierādījumi, daudz pierādījumu, tas nu ir fakts. Atpalikušajai, korumpētajai, izzagatajai Larvijai, šobrīd vēl nav.

Atbildēt

»

slepkavot gan šonakt neej, esi sasmēlies par daudz, būs reidi tavā pusē

Atbildēt

»

hui, ej izguli dzērumu.

Atbildēt

»

re kā iekriti ar saviem meliem! Laidzē, redz, kā slepkavība notika tajā paša dienā, kad tev bija krīze un tu plātījies. Re, kā dzīvnieku killeris nošāva otru killeru. Ko nu?

Atbildēt

»

"Es iepriekš jautāju kur var redzēt vilkus, brīvā dabā, ar binokli visticamāk pavērot kā tūristam? Citās valstīs cik zinu tas ir iespējams."

Atbilde ir: Nekur. Jo Latvijā vilki dzīvo mežā un pirmie ieraudzīs tevi. Vilks tikai pasakās un multiplikācijas filmās ir dumjš, īstenībā viņš ir ļoti gudrs, viltīgs un uzmanīgs plēsoņa un nomedīt viņu nemaz nav tik viegli.

Atbildēt

»

Un parādi man kaut vienu(vienalga, Latvijas vai ārzemju) zinātnieka pētījumu ( ne kaut kādu Mareka Viļķina murgojumu), ka Latvijas vilki ir apdraudēti un samazinās. Uzsveru- LATVIJAS vilki! Man neinteresē Kanāda vai ASV.

Atbildēt

»

ārzemju zinātnieki un pilsētā dzīvojošs mazgadīgs šmurgulis(ja jau nemāk latviski uzrakstīt vilku bars, bet raksta wolf pack un aicina visus medniekus nošaut) ir īstie Latvijas vilku aizstāvji. Tev pašam, puišel, vajadzētu apmeklēt psihiatru, citādi tavas slimās fantāzijas tev nedod mieru. Nebūs tā, ka Latvijā vilki vazāsies pa sētām un kodīs suņus, neceri.

Atbildēt

Vilki ir vilki, vai tā būtu Kanāda, ASV, Latvija. Un vilku skaits samazinās nevis palielinās. Pat vakar iekopētajā mednieku propagandas avīzē LA bija lasāms, ka novēroti vilki pa vienam. Bet vilki ir bara dzīvnieki, wolf pack parasti sastāv no 10-12. Mūs propagandē ka vilku ir daudz jo daudz bet novēro tikai vientuļus vilkus. Tad jau pārējie izšauti. Ja no visas ģimenes novāc 90% locekļu, un beigās arī to vienu atlikušo novāc, to sauc par vilku holokaustu. Un aicināt piesiet suni naktī pie koka, kārtējā mednieku slimo tieksmju piemērs. Psihiatriem arī labi sapiķots ja dod ieroču atļaujas tādiem slimiķiem.

Es iepriekš jautāju kur var redzēt vilkus, brīvā dabā, ar binokli visticamāk pavērot kā tūristam? Citās valstīs cik zinu tas ir iespējams.

Atbildēt

»

rietumvalstu zinātnieki zina visu par Latvijas vilkiem, kā tad...tieši ārvalstu zinātnieki ir visādu grīnpīs u.c nopirkti

Atbildēt

»

Kur tiek runāts par sugu iznīcināšanu? Daži galvā tērēti dabas aizstāvji tikai bļauj, ka vilki tiek izšauti, tajā pašā laika statistika rāda, ka vilku skaits palielinās. Un vilku pēdas nevar ieraudzīt, ieejot katrā meža pudurī vai parkā. Nav jau stirnas vai lapsas, kas dzīvo pilsētā un nebaidās no cilvēka. Lai bezsniega apstākļos atrastu vilka vai lūša pēdas, jābūt vismaz Čingačgukam. Aizbrauc ar savu suni uz Alojas puses mežiem un atstāj viņu tur. Nākošajā rītā redzēsi vilku pēdas vairumā :)

Atbildēt

Kad kāds LV zinātnieks iegūs Nobela prēmiju, tad Latvijas zinātni un zinātniekus varēs uztvert nopietni, bet nu pašlaik LV zinātniekus var salīdzināt ar šarlatāniem un pesteļotājiem + viegli uzpērkamiem. Tā ka ja jāizvēlas ticēt rietumvalstu zinātniekiem vai LV, tad izvēle ir diezgan skaidra.

Atbildēt

»

neliecies nu pats pašgudrs un nekopē te dažādus ārvalstu zinātniekus, kuri ir "zaļo vides aizstāvju" nopirkti un rakstīs to, ko saimnieks liks. Latvijā ir pilnīgi cita situācija, kā piemēram, Norvēģijā kur visus vilkus ir izšāvuši un nu tagad domā, kā atjaunot populāciju.

Atbildēt

»

kad ir lietaina vasara, vai sausa vasara graudaudzētājiem,- viņiem, ko jāšauj pa mākoņiem?Katram biznesam ir garoza, ar ko jārēķinās un jānodrošinās, bet ne uz sugu iznīcināšanas rēķina.Šajos laikos ir dažādas iespējas, kā sargāt savu ganāmpulkus.Protams, ka dzīvot pie meža ir kkas cits, kā pa to dzīvoties,- bet pēdas dzīvniekiem paliek.Ir buku pēdas, aļņu, bet zaķu nav manītas ilgi, par ekskluzīvajām vilku un lūšu nerunāsim.

Atbildēt

»

tu to tekstiņu klabini no savas FACEs vai Русский Охотничий Портал? Ja nelasi angliski, bet tikai krieviski, tad nu pie apgaismības netiksi. Zinātniskā literatūra jālasa, lai būtu kāda nojēga, ar kādām sugām darīšana pirms sāc domāt par tiesībām spriedelēt par aizsardzības statusā esošām sugām. Izlasi, kas tev aizsūtīts. Tur ir pat Linnell autors, skatos. Lasi! Un neliecies pašgudrs.

Atbildēt

»

par tiem vilku uzbrukumiem tak mednieki izdomā, lai varētu šaut, kā citādi, viņi tak slepkavnieki(sarkasms, ja kāds nesaprot)...aizbraukt pastaigāties pa mežu ar suni nav gluži tas pats kas dzīvot meža tuvumā un nodarboties ar lopkopību

Atbildēt

»

vispār ļoti bieži esmu ar savu suni mežā Vidzemes augstienes mežos,- nav pat pēdas redzētas, kur nu vēl pats.Tas pats par lūsi.Reiz redzēju lūša pēdas, pirms 37 gadiem.

Atbildēt

»

Vilku un lāču skaits dažādās Eiropas valstīs pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti strauji pieaudzis. Vilku populācija ievērojami augusi Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā. Nīderlandē vilki jau nodara postījumus lopkopībai, Dānijā nelikumīgi jau nošauts viens vilks. Nemaz nerunāsim par Skandināvijas valstīm, kur lielie plēsēji jūtas ļoti labi.

Interesanti, ka Norvēģijā valdības līmenī pieņemts vilku apsaimniekošanas plāns, kas nosaka maksimālo pieļaujamo vilku skaitu. Tomēr jāņem vērā, ka tur, kur parādās lielie plēsēji, pieaug arī konflikts ar lauku iedzīvotāju interesēm. Lai pasargātu aitas un citus mājlopus, ir jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, kas ne vienmēr ir lēti, ir jāiemācās sadzīvot ar risku, ka, piemēram, lācis atnāks un izdemolēs bišu stropus.

Ne vienmēr ceļš uz sadzīvošanu ar lieliem plēsējiem ir vienkāršs un viennozīmīgs. Pašlaik Eiropas Komisija spriež, ka varētu ieviest kompensācijas par noplēstajiem dzīvniekiem visā ES, kas ir laba ziņa. Tikai Eiropas Komisijai būs jārēķinās, ka ar katru gadu šis kompensāciju apjoms tikai pieaugs un pieaugs. Savukārt lauksaimnieku mērķis nav audzēt aitas, lai tās noplēstu vilki.

Vairs nav Sarkanajā grāmatā
Ņemot vērā dažādos faktorus, nupat Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) publicējusi jaunāko apdraudēto sugu Sarkanās grāmatas populāciju novērtējumu lācim un vilkam. Šīm abām sugām aizsardzības statuss pašlaik tiek definēts kā “Least Concern” jeb zems risks, kas nozīmē, ka sugai apdraudējums ilgākā laika posmā nav paredzams. IUCN definē dažādus aizsardzības statusus dažādām sugām, piemēram: izmiris, izmiris savvaļā, kritiski apdraudēts, izmirstošs, saudzējams, gandrīz apdraudēts, zems risks. Tiek lēsts, ka pašlaik Eiropas kontinentā sastopami ap 17 000 vilku, savukārt lāču skaits tiek lēsts 15 000 līdz 16 000 indivīdu apjomā. Lai gan joprojām šīm sugām paredzēti dažādi aizsardzības pasākumi, tomēr pēdējo gadu pieredze liecina, ka tām pašlaik apdraudējums ir minimāls, tās līdz šim ir lieliski reaģējušas uz dažādiem aizsardzības pasākumiem, un mēs ar lepnumu varam sacīt, ka šīm sugām atkal izdevies Eiropu iekarot.

Arvien vairāk tiek diskutēts par lielo plēsēju atgriešanos Eiropā, kā arī par konfliktiem, kas rodas šo alfa plēsēju klātbūtnes dēļ. Līdzšinējā pieredze pierāda, ka ieviestie aizsardzības pasākumi ir bijuši efektīvi, bet nu daudzas valstis pieprasa pārskatīt vilku un lāču apsaimniekošanas statusu.

Atbildēt

»

ja tas pētījums nav veikts Latvijā, tam par pamatu ņemot Latvijas vilku populācijas blīvumu, Latvijas apstākļus, tad tu vari ar to pētījumu atslaucīties. Atradis ar ko salīdzināt. Varbūt izvelc vēl kādu pētījumu par Jeloustonas lāčiem un mēģini piemērot Latvijas lāčiem. Muļķis

Atbildēt

»

Zīdaiņu barības specmaisījums, 1.burciņa mednieķlītim-nezinītim, slinķītim

1.RESEARCH ARTICLE

"Effects of Wolf Mortality on Livestock Depredations"
Robert B. Wielgus,Kaylie A. Peebles
Published: December 3, 2014https://doi.org/10.1371/journal.pone.0113505
https://journals.plos.org/plosone/article?id 10.1371/journal.pone.0113505

"Why Killing Wolves Might Not Save Livestock
New study fuels debate over how to reduce attacks on cows and sheep."
https://www.nationalgeographic.com/news/2014/12/141203-wolves-hunting-livestock-ranchers-endangered-species-environment/

A new study has found that—paradoxically—killing a wolf can increase the risk that wolves will prey on livestock in the future.

Enter Wielgus. He has a track record for turning conventional wisdom on its head when it comes to attempts to control predators. In 2008 he made news with research that found shooting cougars led to more attacks on livestock. When mature adults were killed, Wielgus said, less seasoned adolescents moved in and were more likely to prey on cows and sheep.


2. "Warring brothers: The complex interactions between wolves (Canis lupus) and dogs (Canis familiaris) in a conservation context"

Lescureux, N., and J. D. C. Linnell. 2014. Warring brothers: The complex interactions between wolves (Canis lupus) and dogs (Canis familiaris) in a conservation context. Biological Conservation 171:232-245., 2014
Nicolas Lescureux
John Linnell
Norwegian Institute for Nature Research, Postboks 5685 Sluppen, 7485 Trondheim, Norway

https://www.academia.edu/6185602/Warring_brothers_The_complex_interactions_between_wolves_Canis_lupus_and_dogs_Canis_familiaris_in_a_conservation_context

3. Mammal Research
October 2019, Volume 64, Issue 4, pp 581–586| Cite as

"Hunting dogs are at biggest risk to get attacked by wolves near wolves’ territory boundaries"

https://link.springer.com/article/10.1007/s13364-019-00444-3

4.RESEARCH ARTICLE

"Killing wolves to prevent predation on livestock may protect one farm but harm neighbors"

Francisco J. Santiago-Avila ,Ari M. Cornman,Adrian Treves
Published: January 10, 2018https://doi.org/10.1371/journal.pone.0189729
https://journals.plos.org/plosone/article?id 10.1371/journal.pone.0189729

Atbildēt

»

Vilku uzbrukumi notiek regulāri un ar katru gadu tie notiek arvien vairāk, aizbrauc uz lielajam aitkopības saimniecībām un parunā ar īpašniekiem. Varēsi papriecēt acis ar vilku uzbrukumu upuriem. Tāpēc arī tiek rīkotas medības lai ierobežotu vilku skaitu. Mežacūkas jau sen visas ir apsprāgušas no cūku mēra, kur tev ir tas milzīgais skaits? Stirnas ir savairojušās tāpēc, ka pedējā laikā nav bijis aukstu ziemu un viņām ir laba barības bāze. Ko tu vari murgot visu laiku par kaut kādu izšaušanu, citām sugām un cilvēkiem? Gribi vilku redzēt? Aizbrauc ar savu suni uz mežu, piesien viņu pie koka un pats uzkāp kokā. Varēsi pavērot, kā vilki saplosa tavu mīluli. Varbūt tad tu sapratīsi, ka vilks nav nekāds mīļdzivnieciņš bet plēsoņa.

Atbildēt

»

pag, sameklēšu priekš zīdainīša:)

Atbildēt

Bet kāpēc jānogalina nevainīgi vilki, kas nav veikuši uzbrukumus aitām u.c.? Kāpēc jāorganizē speciālas medības un jālien iekšā dziļi mežā un jāizšauj veselas vilku ģimenes, kam tur ir mājas un pārtiek tikai no citiem meža dzīvniekiem? Preventīvos nolūkos? Varbūt to attiecināt arī uz citām sugām t.sk. cilvēkiem, jo jebkurš no mums taču var būt drauds nākotnē, ne? Vai arī izplatīsi melus, ka viņu ir nenormāli daudz un apdraud citas sugas? Tik nez kāpēc stirnas joprojām milzīgā skaitā, un katru pa avārijai viņu dēļ. Pa meža cūkām nerunājot, kuru milzīgā skaita un ĀCM dēļ iet bojā cūkkopība.

Starp citu kur tos vilkus var sastapt ja viņu ir tik daudz? Es kā tūrists labprāt aizbrauktu pavērot.

Atbildēt

»

tu pats esi vislielākais pasaku teicējs. Pēc tava teiktā, sanāk, ja vilkus nešaus tad viņi neuzbruks mājlopiem un suņiem? Atļausi uzzināt, kurā zinātniskajā darbā ir minēts šis zinātniskais fakts? Autoru un darba nosaukumu vari nosaukt?

Atbildēt

»

Lūk, šis komentārs pilnībā arī parāda tavu un tev līdzīgo linardu u.c. aprobežotību un zināšanas par dabu un medībām vispār. Par klaiņojošiem suņiem pilsētā tev ir jāvēršas pie pašvaldības, lai organizē suņu izķeršanu, medniekiem tur nav nekādas daļas, pilsētā medības neviens nerīko un suņus nešauj. Laukos visi ir pieraduši, ka meža dzīvnieki uzturas māju tuvumā un neviens neskrien pēc bises, ja ierauga kādu dzīvnieku, nevajag savā slimajā prātā fantazēt, tavi murgi tikai vēlreiz apstiprina to, ka tu laukos nekad neesi bijis. Vilks nav no tiem dzīvniekiem, kurš tāpat vien ienāks sētā. Par to,ka nav uzbrukuši cilvēkiem - pietiek ja vilks uzbrūk manam mājdzīvniekam, ar to pašu viņam spriedums.

Atbildēt

Latvijas nozēlojamie killeri ir profāni plēsēju ekoloģijā. Divu mūžīgo pasaku teicēju, Русский Охотничий Портал apkalpotāju šternas un dombrovskas sacerējumi par vilkiem ir slepkavošanas zinātnes kalngali.
Hei, ieroču un galināšanas sporta fanītes, nu neslinkojiet, un beidzot palasieties kādu zinātnisku darbiņu par plēsēju ekoloģiju, pakonsultējieties ar ārvalstu zinātniekiem (kurus nefinansē mednieki), uzzināsiet, ka vietās, kur notiek visvairāk uzbrukumi vilku ģimenēm, to izšaušana, arī visbiežāk tiek konstatēti uzbrukumi mājlopiem un suņiem cilvēku mājvietu tuvumā no vilku puses.
Tā, ka absolūti nav nekāds brīnums, ka vilks nebaidās un iet tieši vilku nīdējas šternas pagalmā.

Atbildēt

Ja dzīvo mežā vai blakus mežam, ir jārēķinās ka var kāds dzīvnieks iznākt ārā uz kādu brīdi. Tāpēc neviens nav jāslepkavo, bet jau pašā sākumā jāparūpējas par savu mājdzīvnieku drošību, arī man ir mājdzīvnieks un es daru visu, lai viņu neviens neapdraudētu. Un pilsētā ir tādi paši draudi ja ne lielāki, klaiņojoši suņi bolderājā, ķengaragā, šampēterī u.c. kas ir pat nokoduši kādu sētnieci pirms pāris gadiem, to visi ignorē, arī mednieki, kam it kā rūpot cilvēku aizsardzība. Bet vilki un lūši, tie ir ļaunums, tas nekas ka viņi nav uzbrukuši cilvēkiem.

Atbildēt