Nebūs kriminālprocesa par "Latvijas Krājbankas" aktīvu samazināšanu par 42 miljoniem latu
PIETIEK29.04.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
TT
01.05.2013. 15:59»
hmh!
Varēt, jau var, bet cik tas ir samērīgi šajā procesā
Kriminālprocesa likuma 373..1.d. paredz, ka
"373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu
(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā,
..."
Savukārt KPL 320.p.6.d. nosākā lēmuma, kas ir pieņemts rezolūcijas veidā, saturu:
"320.pants. Nolēmuma struktūra
...
(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu var uzrakstīt rezolūcijas veidā. Šādos gadījumos lēmumā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu (lēmuma būtību), lēmuma pieņemšanas datumu un amatpersonu, kura pieņēma lēmumu.
..."
Tatād KPL neregulē kādos gadījumos lēmums par atteikšanās uzsākt krim.procesu ir noformējams rezolūciajs veidā.
Manā skatījumā, tas ir pilnīgi nepieņemams jebkurā situācijā, jo nenorādot pamatojumu šādam lēmumam, to nav iespējams rezultātīvi pārsudzēt, jo nav zinams kā tika vērtēti konkrētie apstakļi, kādas pārbaudes tika veiktas, kādi ir loģiskie secinājumi par faktu atbilstību sodāmā nozieguma sastāvam utt. - faktiski tiek izjauktas Satversmes 92.p. un startptatutiskajos dokumentos paredzētas tiesības uz taisnīgo tiesu , proti, ja likumā ir paredzētas tiesības noteiktām personām parsudzēt lēmumu par atteikšanas uzsākt kriminālprocesu, tad šādas tiesības ir jābūt realizējamas.
hmh!
01.05.2013. 12:03»
TT
... lēmumu par atteikšanas ierosināt kriminālprocesu var pieņemt arī rezolūcijas veidā, proti, nenorādot nekādu pamatojumu
Varēt, jau var, bet cik tas ir samērīgi šajā procesā!
cilvēks
30.04.2013. 14:43Apšaubu, ka prasījuma tiesībām pret AirBaltic ir liela vērtība. Kāds ir pašu kapitāls aviokompānijai, vai tik nav negatīvs? Tādā gadījumā viņi nespēj pildīt saistības pilnā apmērā, un tirgus cena prasījuma tiesībām ir zemāka, nekā nominālvērtība. Raksta autors nezin tādas vērtēšanas jomas pamata atziņas?
Bet tas 15 gadu atmaksas termiņš gan izskatās pēc pelnīšanas mašīnas priekš KPMG, tur taisnība.
Prostitūtes !!!
30.04.2013. 14:23Tā taču ir pērkamā mauka Gudermanis. Vai Jūs ko citu gaidījāt !?
TT
30.04.2013. 10:08»
Berta
Dīvaina atrunāšanās, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka "nav pamata...
... lēmumu par atteikšanas ierosināt kriminālprocesu var pieņemt arī rezolūcijas veidā, proti, nenorādot nekādu pamatojumu.
Berta
30.04.2013. 09:07Dīvaina atrunāšanās, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka "nav pamata"...
Kur tad ir pats lēmuma teksts, kurā ir sīki aprakstīts, analizēts, līdz beidzot secināts, KĀPĒC nav pamata?
Starp citu, Lapsa, esi tik labs un izlabo drukas kļūdas apakšvirsrakstā - tur 2 vietās vārdi ir sarakstījušies kopā!
vara rullee
30.04.2013. 08:41Vai tad kads vel Latvijaa saubijas, ka notiks tiesi taa! Latvijaa visas miljonu izzagsanas ir likumiskas. Pilnigi visas. Un zagli tiek godati un viniem vel tiek apmaksati bonusi no valdibas.
Cik
30.04.2013. 08:11labi dzīvot LV, kur visās iestādēs var atpirkties par naudu, un nebūt sodītam par pārkāpumiem! LV ir kā latīņamerikāņu valsts, kur valda tikai "naudas vārds". KNAB vajadzētu reklāmas par pērkamo medicīnu vietā izdot tieši tādu pašu identisku reklāu par pērkamiem ierēdņiem un augsti stāvošām amatpersonām valstī, un pateikt: kādreiz var nepietikt! Bet to jau viņi nekad nedarīs, jo pērkamie politiķi un ierēdņi likvidēs vienā dienā viņu iestādi un KNAB paliks par bezdarbiniekiem.
Edgars
30.04.2013. 07:53Protams, Paulu, RD u.c. viņi apzaga likumīgi, arī aktīvus noslēpa likumīgi, arī pēc bankas darbības apturēšanas nauda ir izņēmta likumīgi, kā jau viss šajā tiesiskajā valstī?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
