Nesaņemta dokumenta dēļ uzņēmumam tiek apgrūtināta saimnieciskā darbība
Lursoft09.11.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ha ha ha !
12.11.2019. 11:02»
Kurmis
No plaukta - kritis direktors
No irsas izkritis kurmis ! :)))))))))
ļoti atgādina jevreiskuju hītrosķ
12.11.2019. 11:00"valsts" pelna naudu uz pieprasītajām izziņām(vai tik pret uzņēmumu nav kādas sankcijas ?),
kas jādara regulāri, citādi sākas sarežģījumi...
Par konkrēto gadījumu - ir tieši tā !
Ka kaut kur ir kaut kādi apkārtceļi vēl nenozīmē korektu valsts pārvaldi !!!
interesanti
10.11.2019. 20:35»
Jurists
Uzņēmuma vainas gan te nav. No 2018.gada 1.augusta Uzņēmumu reģistrs vairs nepublisko dokumentus, kas attiecas uz uzņēmumu darbību. Dažas Tieslietu ministrijas amatpersonas izdomājušas, ka Bordāna ieceltā UR vadītāja Paidere tika netaisnīgi sodīta par Valsts policijas izziņas pievienošanu kāda uzņēmuma...
Uzņēmums nebija informēts, bet tā klientiem nebija nekādu problēmu iegūt informāciju?
Jurists
10.11.2019. 19:38»
tpk
Par ko ir stāsts? Ka kāds nav spējis sekot līdzi tiešām bieži ziņotajām likuma izmaiņām? Jebkurš normāls uzņēmējs seko tādām līdzi vai tā juristi. Es domāju, ka te var teikt paldies juristiem. Turpiniet ar tādiem sadarboties
Uzņēmuma vainas gan te nav. No 2018.gada 1.augusta Uzņēmumu reģistrs vairs nepublisko dokumentus, kas attiecas uz uzņēmumu darbību. Dažas Tieslietu ministrijas amatpersonas izdomājušas, ka Bordāna ieceltā UR vadītāja Paidere tika netaisnīgi sodīta par Valsts policijas izziņas pievienošanu kāda uzņēmuma reģistrācijai lietai. Izziņā bija pedofila un cietušās personas dati. Jebkurš notārs zina, ka Valsts policijas un Uzņēmumu reģistra sarakste ir ierobežotas pieejamības sarakste un šādi dokumenti netiek pievienoti publiski pieejamām uzņēmumu reģistrācijas lietām. Paidere uzskatīja savādāk, dabūja pamatotu sodu no Datu valsts inspekcijas, un zaudēja arī tiesā šo sodu pārsūdzot. Tāpēc Paidere ar Medinas atbalstu (ir tāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos), taisa grozījumus UR likumā un tiesību aktos, kā izskatās, lai turpmāk viņas varētu pedofilu krimināllietu materiālus nesodīti pievienot uzņēmumu reģistrācijas lietām. Bet lai sabiedrība par to vairs neuzzinātu, visi UR dokumenti jānoslepeno, vienalga, vai tur ir kāds sakars ar pedofiliem, vai nav. Tāda lūk šo ierēdņu loģika. Protams, cieš uzņēmumi, kas netiek vairs informēti par UR darbībām attiecībā uz tiem. UR jau vairāk nekā gadu nav pieejami ne notāru lēmumi, ne statūti, viss ir noslepenots.
tpk
10.11.2019. 19:08Par ko ir stāsts? Ka kāds nav spējis sekot līdzi tiešām bieži ziņotajām likuma izmaiņām? Jebkurš normāls uzņēmējs seko tādām līdzi vai tā juristi. Es domāju, ka te var teikt paldies juristiem. Turpiniet ar tādiem sadarboties.
kādus apgrūtinājumus?
10.11.2019. 18:58»
Tētētē
Droši vien esi pūčveidīgs ierēdnis, kurš barojas uz uzņēmēju rēķina. Pat nejēdz, par ko ir runa. Ka tik uzlikt lielākus nodokļus un apgrūtinājumus uzņēmējiem. Un dēļ tādiem andriem un tādas aprobežotas domāšanas, nav jābrīnās, ka no valsts aizbrauc tās aktīvākie loģiski domājošie cilvēki...
Atklāt savus patiesos īpašniekus? Noskaidrot informāciju, kuru bez problēmām uzzin klienti?
Tētētē
10.11.2019. 18:29»
Andris
Nesaņemta vēstule? "Netradicionāla atkritumu izvadīšana". Tēloja muļķi nepildot likumu - tagad kauc kā mazas kuces
Droši vien esi pūčveidīgs ierēdnis, kurš barojas uz uzņēmēju rēķina. Pat nejēdz, par ko ir runa. Ka tik uzlikt lielākus nodokļus un apgrūtinājumus uzņēmējiem. Un dēļ tādiem andriem un tādas aprobežotas domāšanas, nav jābrīnās, ka no valsts aizbrauc tās aktīvākie loģiski domājošie cilvēki.
Andris
10.11.2019. 17:25Nesaņemta vēstule? "Netradicionāla atkritumu izvadīšana". Tēloja muļķi nepildot likumu - tagad kauc kā mazas kuces.
.
10.11.2019. 17:08Liec muļķim lūgties... Mūsu muļķiem lika cīnīties ar atmazgāšanu, visiem spēkiem šobrīd apdauza galvas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
