Nevajag cīnīties ar padomju kultūras mantojumu, izmantojot padomju paņēmienus
Pietiek lasītājs03.07.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
RP
03.07.2020. 08:39»
Cik tad
lielais oligarhs samaksāja
Nupat kļūst interesanti- liekam likmes, kurš vinnēs, ha-hā!
Šā vai tā, izskatās, ka visai droši var likt uz dižo shēmotāju.
Es atvainojos publikai- nav īpaši korekti ņirgāties par nopietnu tēmu!
Žulis
03.07.2020. 08:30Ļoti labs raksts par doto tēmu. Paldies autoram!
Tā notiek, kad ministru amatos ceļ nevis pēc zināšanām un kompetences, bet pēc partijas piederības (kā padomju laikos). Šie trīsdesmit gadi partiju diktatūras apstākļos Latvijai ir atnesuši postu visās jomās. Cik ilgi vēl?
VB
03.07.2020. 08:17»
Pianissimo
1.Raksts ir pārāk garš...
"Pie tam, mēs, Klusā Centra iedzīvotāji, kas arī vairumā esam klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāji, uz šādiem koncertiem (arī Operu un Nacionālo teātri) labprāt dodamies kājām, pastaigājoties caur parku, gar kanālmalu"
Tad arī celiet (nevis graujiet) ko un kur vien gribat, nolādētā aristokrātija... atradusies.
VB
03.07.2020. 08:15»
Pianissimo
1.Raksts ir pārāk garš...
Vienalga: lauzt / graut / nojaukt NAV tas pats, kas celt!
Pianissimo
03.07.2020. 08:081.Raksts ir pārāk garš
1. Var jau saprast Andi Sīli, jo, sava projekta realizēšanas gadījumā, viņs par uzraudzību varētu dabūt līdz 10 % būvniecības izmaksu. Tikai pastāv jautājums: arhitektūra ir izcila, bet vai ir ieprojektēta tik pat izcila akustika?
3. Par Elizabetes ielu 2. Kā raksta aizstāvošā arhitektu grupa: "Ēkas Elizabetes ielā 2 autori ietekmējušies no Marcel Breuer UNESCO ēkas Parīzē".
Teiksim tieši -tas ir lēnām sabrūkošs plaģiāts, kura renovēšanai nepieciešams līdz 30 mln. eiro. Kas to maksās? Vai paši aizstāvji no savām kabatām?
4.Akustiskā koncertzāle (1400-2000 vietas) NEBŪS "Arēna Rīga" ar 10 000 vietām. Elizabetes ielai 2 jau ir kaimiņos pazemes autostāvvieta ar 200 vietām, ļoti ērti piebraukt ar taksometru, un apkārt -Valdemāra ielā, Eksporta ielā, Pulkveža Brieža ielā - trolejbusi, tramvaji un satiksmes autobusi. Pie tam, mēs, Klusā Centra iedzīvotāji, kas arī vairumā esam klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāji, uz šādiem koncertiem (arī Operu un Nacionālo teātri) labprāt dodamies kājām, pastaigājoties caur parku, gar kanālmalu
lauķis
03.07.2020. 08:07 Paldies par rakstu!
Droši vien ka varēja īsāk,diemžēl vienam otram arī garākais variants nelika aizdomāties.Baidos ka kultūras ministrs šo rakstu neizlasīs,un,ja lasīs tad nesapratīs.Partijniekos cilvēciskā dzirksts ir zudusi,viņi ir pārdevuši savas dvēseles,kļuvuši par parastiem gaļas menedžeriem.
Kaatad
03.07.2020. 07:49Visticamāk, notiek parastais stāstiņš- būvnieki gaiteņos "izbīda" kā tikt pie smukas valsts naudas, un provinces "elite" laimē iespiedzas- "jā, jā, mēs sen esam pelnījuši modernu kultūrceltni". Loģiski, ka centrā. Autora augšminēto iemeslu dēļ- lai būtu gana smalki, gan piebraukt, gan defilēt pēc pasākumiem. Niecīgo intelekta spēju īpašnieks ministrs tikai atskaņo svešas ieceres, un kā kas, ķeras pie dzelžainā argumenta- ļauno krievu pēdas māmuļas Rīgas sejā. :))
03.07.2020. 07:16
Vajag visu jaukt nost, tā kā mērkaķi ASV pieminekļus jauc. Naciķi Ukrainā arī pieminekļus jauca nost, un spriežot pēc rezultātiem, tie no mērkaķiem neatpaliek
Maskačkas pašpuika
03.07.2020. 07:16Aistēts, pļa! Taču par koncertzāli kā kulaks uz acs!!! Tikai īsāk vajadzēja, Skļihasovski, īsāk!
VB
03.07.2020. 07:09»
Ilmārs
Lielisks raksts! Mūsu "kultūras ministram" lēnām būtu jāizlasa KATRA RINDIŅA
Tam tas (šis raxts) stipri par garu un, piem., kas man par daļu ko viņš tur klausījies un kādus diskus pircis.
Ilmārs
03.07.2020. 06:57Lielisks raksts! Mūsu "kultūras ministram" lēnām būtu jāizlasa KATRA RINDIŅA!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
