Nez kur Saeima pazaudēja manu priekšlikumu, kas tieši attiektos uz Anša Ataola situāciju...
Pietiek lasītājs25.03.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
tajā pantā vārdu kārtība teikuma vispār ir nonsenss
30.03.2018. 14:29bet ja 9 klasē runā tikai čangaliski.........diplomu iedot un dragā dialektā bez pareizrakstības likumiem. Valodu izkopt spēj tikai ĻOTI gudri cilvēki.
www.govlawyer.lv
29.03.2018. 23:26NIKNAJAM:
>Ja reiz kritēriji ir "aktīva piedalīšanās", kad >kā jūsuprāt ir jāraksturo šiem kritērrijaiem >atbilstošie subjekti?
Vai nevariet uzrakstīt šo jautājumu citiem vārdiem?
Subjekts ir cilvēks, kas izdara pārkāpumu,
objekts - tas, pret ko vērsts pārkāpums.
Pantā nav kļūdu.
Tiesas spriedumā ir arī teorijas apraksts.
Hei
29.03.2018. 22:41Hei, Autor, apskaties savu pēdējo teikumu - dēļ kurām pasākums ieguvis masu grautiņa statusu. Kas ir, gudrīt, nezini, ka latviešiem nav "dēl vienas rozes", - ir "vienas rozes dēļ". Tā tev iet ar to burta, likuma, utt. izpratni.
www.govlawyer.lv
29.03.2018. 02:21A. A. Bērziņa lietas spriedums:
http://ansis.lv/13j/apelacija/13j_spriedums_20141230.pdf
NIKNAIS
27.03.2018. 23:00»
Joņs
1) Autor tu ar kazuistiku nodarbojies
Fakts ka Ansis meta ar akmeni pa logu ir nenoliedzams, sods jebkurā situācijā ir saņemams, runa šeit nav par to, ka ka var nesodīti mest ar akmeņiem pa logiem, bet par šī nozieguma kvalifikāciju, pantu.
Joņs
27.03.2018. 17:051) Autor tu ar kazuistiku nodarbojies;
2) Ansis sēdētu pēc abām redakcijām, jo viņš tiesā godīgi atzina - akmeni pa logiem meta.
jojo
26.03.2018. 22:02»
Ja tev nav sapratnes, autor!
Tad tevi nevar ņemt nopietni. Saeima " uz aklo"'nobalso 20 reizes gadā kriminālprocesa un krimināllikuma grozījumus, ka pat spicākie juristi nespēj tit saprašanā. To visu dara, lai rastos juceklis un tiesneši, prokurori var pieņemt lēmumus un taisīt faktisko rīcību patvaļīgi un nesodāmi. To haosu taisa...
Un kāpēc tad saeimai jāreklamē sabiedrības līdzdalība priekšlikumu sadaļā? Var dzēst šo sadaļu, jo pēc tevis teiktā tai nav nekādas nozīmes. Atbilde bija jāsniedz, vismaz tas , kam šis priekšlikums ir nosūtītīts, vai arī jāinformē ka šī priekšlikuma izskatīšanai nav vajadzības
NIKNAIS
26.03.2018. 21:58»
tātad
Autors piedāvā sodīt tikai par nekārtību laikā veiktiem grautiņiem un postījumiem, bet par dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu un pretošanos varas pārstāvjiem nesodīt
Runa iet par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, nevis par to nesodīšanu, par dedzināšanu demolēšanu un citām darbībām ir citi panti, to piemērojums atkarīgs no personas rīcības motivējuma (Piemēram mantkārība, vai vienkārši huligānisms utl) . Pantu par logu dauzīšanu ir pietiekami daudz, bet 255 panta piemērojumam ir nepieciešama politiska motivācija
Ja tev nav sapratnes, autor!
26.03.2018. 17:06Tad tevi nevar ņemt nopietni. Saeima " uz aklo"'nobalso 20 reizes gadā kriminālprocesa un krimināllikuma grozījumus, ka pat spicākie juristi nespēj tit saprašanā. To visu dara, lai rastos juceklis un tiesneši, prokurori var pieņemt lēmumus un taisīt faktisko rīcību patvaļīgi un nesodāmi. To haosu taisa speciāli, lai cilvēkus pieradina pie beztiesiskuma.
tātad
26.03.2018. 11:26Autors piedāvā sodīt tikai par nekārtību laikā veiktiem grautiņiem un postījumiem, bet par dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu un pretošanos varas pārstāvjiem nesodīt?
NIKNAIS
26.03.2018. 09:34»
www.govlawyer.lv
Masu nekārtības...
Ja reiz kritēriji ir "aktīva piedalīšanās", kad kā jūsuprāt ir jāraksturo šiem kritērrijaiem atbilstošie subjekti? Nu Segliņš protams atbilst novērotāja statusam, jo sēdēja mašīnā lūrot kas notiek, bet kā ar tiem kas ņema mikrafonu un runāja, tie it kā atbislst šim kritērijam, tāpat šim kritēriijam atbilst organizātori.
Dedzinātāji grāvēji un pērējie huligāni šajā pantā ir nodalīti atsevišķi, līdz ar to tie neietilpst šajā kritērijā, bet bija vienīgie nodalībniekiem kas tika sodīti.
NIKNAIS
26.03.2018. 09:29No šī panta noprotams ka pie KR atbildības ir saucami arī organizatori, nez kāpēc neviens organizātors netika atrasts?
Attiecībā uz priekšlikumu, izskatās ka tas ir visai loģisks, jo konkretizē subjektu
lauķis
26.03.2018. 06:58»
Viedoklis
Sen jau ir zināms, ka Drošības policija organizēja un rīkoja 13.janvāra grautiņus, tāpēc nekāds tiesiskums un veselais saprāts nav no varas elites sagaidāms, kas sen jau kā nomainījusies vismaz daļēji un arī jaunatnākusī ir iebaidīta, jo DP vāc uz jebkuru dosjē. Šo sistēmu izstrādāja Solvita Āboltiņa...
Tur jau tā problēma ka 13.janvāra grautiņu organizatori paliek ēnā.Piemēram , Mareks Segliņš tos novēroja no savas automašīnas.
Un tagad notiek darbības imitācija lai imitētu tiesiskumu.
jibiorio
26.03.2018. 05:12Tātad par grautiņiem sodītu, bet par dedzināšanām nē? Jur tādi "juristi" rodas?
brīvais radikālis
26.03.2018. 01:27Nu bet vispār - ko gribējāt, to dabūjāt.
Vismaz krievi vairs nenāk?
www.govlawyer.lv
26.03.2018. 01:21Masu nekārtības.
Par
tādu masu nekārtību
organizēšanu,
kuras saistītas ar
grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem,
vai par
aktīvu
^^^^^^^
piedalīšanos tajās,
kritēriji ir
1) (aktīva)
piedalīšanās
2) masu nekārtībās
^^^^^^^^^^^^^^^^^^,
vērotāji un
aktīvi vērotāji
neatbilst šiem 2 kritērijiem
Viedoklis
25.03.2018. 20:04Sen jau ir zināms, ka Drošības policija organizēja un rīkoja 13.janvāra grautiņus, tāpēc nekāds tiesiskums un veselais saprāts nav no varas elites sagaidāms, kas sen jau kā nomainījusies vismaz daļēji un arī jaunatnākusī ir iebaidīta, jo DP vāc uz jebkuru dosjē. Šo sistēmu izstrādāja Solvita Āboltiņa, īpaši nikni pēc tam, kad pa logu šai nācās ierāpties atpakaļ Saeimā. Strādā vesels SAB un DP tīkls, kas no vienas puses sola jaunajiem politiķiem atlīdzību par iesaisti koruptīvās shēmās, no otras - savāktais kompromats neļauj viņiem izdarīt savādāku izvēli. Valsts šobrīd ir specdienestu rokās, kas var diktēt dienasskārtību pat Ministru kabinetam, Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai tiesai, Eiropā sen par to cirkulē informācija, tā kā Rimševičs ne tuvu nav vienīgqis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
