Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
nnn
03.11.2013. 22:02Ne jau top solisti stāv rindā un piesakās uz "iepirkumu", bet katrai konkrētai izrādei izvēlas attiecīgus solistus pēc vēlamās izpildījuma kvalitātes. Pēc tam noskaidro iespējas: cenu, un vai attiecīgais solists dotajā laika posmā ir brīvs. Ja nesanāk - jāmeklē cits variants. Top solistiem darba pietiek, un līgumi jau saslēgti gadiem uz priekšu.
Mums vajadzētu būt pateicīgiem, ka laiku pa laikam ir iespējas dzirdēt un redzēt pasaulē pazīstamus solistus
nnn
03.11.2013. 19:58»
jautajums
Tu tacu pats raksti, ka cenas ir komercnoslepums, ka viss tatad ir janoslepeno un arzemes teatri ari visu noslepeno! Tad kaa var vispar uzzinat cenu un saprast cik maksat, ja viss ir noslepenots? Pats nesaproti, ko esi uzrakstijis!Cenas rodas no cenu salidzinasanas. Bet taa kaa, tavuprat, visam jabut...
Vispirms izvēlas attiecīgos piemērotos solistus dotajai izrādei, pēc tam noskaidro cenas un vai vēlamais solists šajā laikā ir brīvs, un tikai tad izvēlas, ko var atļauties. Salīdzina jau izpildījumu nevis cenas. Un ja top solistiem nevar maksāt tik, cik viņi prasa, tad jāņem pakāpi zemāk.
Interesanti
02.11.2013. 00:29Nez, vai opera arvien īrē telpas Vecrīgā, lai izmitinātu kurpniekus un glabātu nolietotos kostīmus?
Ojārs
01.11.2013. 23:12»
jautajums
Tu tacu pats raksti, ka cenas ir komercnoslepums, ka viss tatad ir janoslepeno un arzemes teatri ari visu noslepeno! Tad kaa var vispar uzzinat cenu un saprast cik maksat, ja viss ir noslepenots? Pats nesaproti, ko esi uzrakstijis!Cenas rodas no cenu salidzinasanas. Bet taa kaa, tavuprat, visam jabut...
Ej labāk izgulies! Es rakstīju par to, kā būtu rīkojies es. Visu pārējo Tu esi kaut kur nosapņojis.
jautajums
01.11.2013. 20:50»
Ojārs
Paga, paga, beidz taču te tā publiski muldēt - pašam Tev komentārs ir absurds! Kaut ko savā prātiņā esi sadomājies un tad savus murgus piedēvē man. Ja Tev kaut kas nepielec vai pielec ļoti lēni, tad lasi vēlreiz un lēnāk. Ja neproti lasīt - mācies! Nepiedēvē man apgalvojumus, kurus nekad un nekur neesmu...
Tu tacu pats raksti, ka cenas ir komercnoslepums, ka viss tatad ir janoslepeno un arzemes teatri ari visu noslepeno! Tad kaa var vispar uzzinat cenu un saprast cik maksat, ja viss ir noslepenots? Pats nesaproti, ko esi uzrakstijis!Cenas rodas no cenu salidzinasanas. Bet taa kaa, tavuprat, visam jabut slepenam, tad tas izpaliek.
Ojārs
01.11.2013. 20:22»
paga paga
Nekada konkuresana par solistu utt. piesaistisanu nav vajadziga. Makslinieks, ja tas ir brivs, vienmer var piekrist vai nepiekrist. Tas ir tikai vina laika sadalijums. Operdziedataji nav popzvaigznes un vini izmantos jebkuru labu iespeju dziedat
Vai Tu pats sajēdz, ko esi uzrakstījis - izskatās, ka arī Tev ar biznesa pamatiemaņu apgūšanu pagaidām nav veicies. Pat, ja labu labie operdziedātāji būtu čupām uz Rīgu dabūjami, arī tad būtu svarīgi, cik viņiem maksāt vai nemaksāt. Kāpēc pārmaksāt, ja var ietaupīt?! Tā taču galu galā ir valsts budžeta nauda!
Ojārs
01.11.2013. 20:15»
jautajums
Un kaa tad Rigas Opera var zinat cik maksat tam vai sitam maksliniekam, ja arzemes, pec jusu domam, viss noslepenots? Tad jau vini nezin pat kadu cenu piedavat! Redziet, cik absurds ir jusu komentars
Paga, paga, beidz taču te tā publiski muldēt - pašam Tev komentārs ir absurds! Kaut ko savā prātiņā esi sadomājies un tad savus murgus piedēvē man. Ja Tev kaut kas nepielec vai pielec ļoti lēni, tad lasi vēlreiz un lēnāk. Ja neproti lasīt - mācies! Nepiedēvē man apgalvojumus, kurus nekad un nekur neesmu izteicis, tajā skaitā, augstām minētajā komentārā, uz kuru Tu atsaucies!
nnn
01.11.2013. 15:19Citās operās katram iestudējumam solistus izvēlas direktors (intendants) vienpersoniski vai kopā ar diriģentu, vai arī diriģents. Nekur nekādus iepirkumu konkusus nerīko. Pamatojoties uz citās operās redzēto un dzirdēto, starptautiskajos konkursos dzirdēto (uz kurām tad arī brauc komandējumos). Brīvmāksliniekus lielākoties izvēlas caur aģentūrām, kas pārstāv attiecīgos solistus.
jautajums
01.11.2013. 14:54»
Ojārs
Šiem iepirkumiem varētu būt bijis pamats noteikt komercnoslēpuma statusu. Vismaz, es, konkurējot ar citiem Eiropas operteātriem par solistu u.c. mākslinieku piesaistīšanu, tā būtu darījis. Es justos neomulīgi, ja citi zinātu manas cenas, bet es viņu nē
Un kaa tad Rigas Opera var zinat cik maksat tam vai sitam maksliniekam, ja arzemes, pec jusu domam, viss noslepenots? Tad jau vini nezin pat kadu cenu piedavat! Redziet, cik absurds ir jusu komentars!
paga paga
01.11.2013. 14:52»
Ojārs
Šiem iepirkumiem varētu būt bijis pamats noteikt komercnoslēpuma statusu. Vismaz, es, konkurējot ar citiem Eiropas operteātriem par solistu u.c. mākslinieku piesaistīšanu, tā būtu darījis. Es justos neomulīgi, ja citi zinātu manas cenas, bet es viņu nē
Nekada konkuresana par solistu utt. piesaistisanu nav vajadziga. Makslinieks, ja tas ir brivs, vienmer var piekrist vai nepiekrist. Tas ir tikai vina laika sadalijums. Operdziedataji nav popzvaigznes un vini izmantos jebkuru labu iespeju dziedat.
jautajums
01.11.2013. 14:49»
Ojārs
Šiem iepirkumiem varētu būt bijis pamats noteikt komercnoslēpuma statusu. Vismaz, es, konkurējot ar citiem Eiropas operteātriem par solistu u.c. mākslinieku piesaistīšanu, tā būtu darījis. Es justos neomulīgi, ja citi zinātu manas cenas, bet es viņu nē
Kapec jus domajiet, ka citiem operteatriem viss ir noslepenots? Vai jums ir pieradijumi? Noslepenosana ir tikai postpadomju prakse.
Ojārs
01.11.2013. 13:36Šiem iepirkumiem varētu būt bijis pamats noteikt komercnoslēpuma statusu. Vismaz, es, konkurējot ar citiem Eiropas operteātriem par solistu u.c. mākslinieku piesaistīšanu, tā būtu darījis. Es justos neomulīgi, ja citi zinātu manas cenas, bet es viņu nē.
Māris Sprinģis
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
01.11.2013. 13:30Darbi ir tie ,kas parāda kurš ir kas. Vārdiski ir par Latviju,bet darbos tās iznīcinātāji,būtībā šie ļaundari ir Latvijas Valsts un tās iedzīvotāju IENAIDNIEKI. Viņi apzog savas valsts labumu,apzog katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti,apzog bērnus,apzog pensionārus. Viņi ie tie,kuri gatavi iet pāri visam,kaut tikai pašiem labums. EGO,EGO,mans,mans,es,-šada ir viņu būtība. Sakiet lūdzu,kas paliek Valstij un nabadzīgajiem,-labi redzams ,ka tās ir pupu mizas.
Cīnīsimies pret korupcijām pilnīgi visos līmeņos. Neļausim sapūdēt valsti.
:):)
01.11.2013. 13:18man liekas vispāt smieklīgi pielāgot iepirkuma procedūru, piemēram, oriģinālhoriogrāfijas izvēlei...
šis saraksts tikai liecina par birokrātijas visaugstāko (stulbāko) pakāpi...
nemaz nepideru pie Žagara faniem :)
valsts naudu nedrikst slepenot
01.11.2013. 11:08Es vispar nesaprotu kaaa var slepenot darijumus ar valsts naudu?! Ja taa ir tava personiga ok, kas citiem jazin, bet ja tu nem tikai un vienigi no valsts budzeta, tad nekada slepeniba nedrikst but! Ir jaizbeidz sii slepenosanas prakse Latvijaa. Air sii slepenuma plivura ir vienigi korupcija un zagsana paslepta. Vai arii citas valstis valsts naudas teresana ir noslepenota? Vai Pietiek to nevaretu uzzinat? Un tad varetu sodit tos, kas Latvijaa visu noslepeno.
personibas kults
01.11.2013. 11:00Jaa, nu ko, cars paliek cars. Sivereja ar valsts naudu kaa ar savejo. Labi, ka nometa. Tagad lai nu pierada savu genialitati bez valsts siles.
Gvido
01.11.2013. 10:14nesaprotu šito kviekšanu !! Nu, tīri latviska vārds un uzvārds Andris Žagars...artām izreklemētajām patiesi latviskajam īpašībām-melošanu, zagsanu, krapsanos.......... Nu viss tiesi ta kā to šajos 20 gados proklomeja latvija pie varas esošais politmafijas klans VL-TB/LNNK........ par ko brīnīties un klaigat...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
