Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
hmmm
26.02.2017. 20:45Apinis manās acīs nupat nolaidās līdz prānprātiņa līmenim, atbalstot Fūrmaņa kandidatūru.
Arī es nesaprotu>Nesaprotu
25.02.2017. 14:02Kā vispār iespējams strādāt ar pilnu slodzi un saņemt arī attiecīgu atalgojumu kā par pilnu darba dienu,vienlaikus trijās dažādās darba vietās? Kā to saprast?!
es teiktu
24.02.2017. 18:19»
Nesaprotu
Es patiešām nesaprotu kāpēc fakts, ka cilvēks kas strādā farmācijas nozarē pēc definīcijas nozīmē, ka viņš nespēs vadīt slimnīcu. Vajadzēja izvēlēties ārstu? Tiem ir lielāks potenciāls šajā amatā? Vai arhitektu? Varbūt žurnālistu? Vai jūs, Pietiek, zināt pārējo kandidātu, kas piedalījās konkursā vardus...
1. farmācijas nozare ir ļoti sakārtota, veselības sistēma ir totālā haosā, nav pārliecības, ka cilvēks, kurš strādājis sitēmā, kas ir uzlikta uz sliedēm, spēs strādāt vulkāna tuvumā.
2. farmācijas nozarē ir daudz naudas- vajag, pierādi, paņem, slimnīcā visu laiku būs jāizšķiras- nieres, aknas utt.
3. Farmācijas nozarē strādā cilvēki, kuri pārdos jums dajebko, lai tikai jūs pirktu. Viņus neuztrauc rezultāts. PAskatieties, kas nptiek aptiekās, jautā , ko gribi, viss irr labs utt. Slimnīcā laikam ir jābūt tādai īpašībai kā cilvēcīgumam, iejūtībai, izpratnei. No farmācijas to nesagaidīt. Jūs tak redzat , tue ir kaut kas no plēsoņas.
Sise
24.02.2017. 16:51»
Gribu būt ārsts
Protams, praktiskais mediķis noteikti māk labāk lasīt bilanci, saprast peļņas un zaudējumu aprēķinu un citas tikpat medicīniskas lietas, kas vajadzīgas uzņēmuma vadītājam. Vai nav pienācis laiks ārstiem pievērsties pacientiem? Varbūt tieši ārstu līšana veselības aprūpes un slimnīcu administrāicjā ir...
Nu šim kadram nav tās pieredzes arī bilances lasīšana un personāla vadība. Šie argumenti nav vietā. Pie tā jau ir novests,ka VM vadīja vetarsts,lauksaimnieks,privātā biznesa pārstāvis. Bērnu slimnīca labam vadītājam ir jāzin kā strādāt uzņemšanas nodaļā,kā poliklīnikā. Vadīt no grāmatas nesanāks. Te jau mums ir ministre,kas prot tikai gudri runāt.
me
24.02.2017. 16:31»
Gribu būt ārsts
Protams, praktiskais mediķis noteikti māk labāk lasīt bilanci, saprast peļņas un zaudējumu aprēķinu un citas tikpat medicīniskas lietas, kas vajadzīgas uzņēmuma vadītājam. Vai nav pienācis laiks ārstiem pievērsties pacientiem? Varbūt tieši ārstu līšana veselības aprūpes un slimnīcu administrāicjā ir...
Pilnīgi piekrītu. Tur jau sākas tā problēma, ka ārsti bīda ārstus, pie tam ne jau tos labākos, bet tīrās kantora žurkas. Ja gribētu tiešām ārstu, kas pazīst drēbi, pierunātu kādu no privātslimnīcas. Tādu, kurš slimnīcu uztaisījis no nulles.Tad patiešām nebūtu žēl lielā atalgojuma šim cilvēkam.
Gribu būt ārsts
24.02.2017. 16:10»
Ārsts
Universitātes slimnīca pēc nosaukuma vien prasa augstas raudzes profesionāli un ne jau zāļu tirgotāju. Citi kandidāti vienkārši neiet,jo Čākša ir parādīijusi,ka ieceļ tikai tos,ko pati uzrunā,kuram tad nav ko darīt un piedalīties tai farsā. Cilvēks,kurš nevienu dienu nav strādājis kā praktiskais mediķis...
Protams, praktiskais mediķis noteikti māk labāk lasīt bilanci, saprast peļņas un zaudējumu aprēķinu un citas tikpat medicīniskas lietas, kas vajadzīgas uzņēmuma vadītājam. Vai nav pienācis laiks ārstiem pievērsties pacientiem? Varbūt tieši ārstu līšana veselības aprūpes un slimnīcu administrāicjā ir izraisījusi pilnīgu katastrofu visā sistēmā? Arguments "nav un nevar būt labs vadītājs" ir tik tiešām neapgāžams, ļoti tipisks ārstu lietotajai argumentācijai. Patiesība pēdējā instancē.
Ārstiem Latvijā arī ir DAUDZ labāka slava attiecībā uz korupciju. Medicīna - vienīgā nozare brīva korupcijas! Urrā biedri!
zose
24.02.2017. 15:35»
Mutenburgs
Galvenais ir īstais skapis no kura paveras skats uz dzīvi
Izskatās very blue
interesanti
24.02.2017. 15:03un te re kādu balīti viņš uztaisījis. Tagad Farmācija rullē, jo par Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktori kļuvusi Diāna Arāja. Interesanti, kādu ballīti viņa taisīs.
Ārsts
24.02.2017. 13:00»
Nesaprotu
Es patiešām nesaprotu kāpēc fakts, ka cilvēks kas strādā farmācijas nozarē pēc definīcijas nozīmē, ka viņš nespēs vadīt slimnīcu. Vajadzēja izvēlēties ārstu? Tiem ir lielāks potenciāls šajā amatā? Vai arhitektu? Varbūt žurnālistu? Vai jūs, Pietiek, zināt pārējo kandidātu, kas piedalījās konkursā vardus...
Universitātes slimnīca pēc nosaukuma vien prasa augstas raudzes profesionāli un ne jau zāļu tirgotāju. Citi kandidāti vienkārši neiet,jo Čākša ir parādīijusi,ka ieceļ tikai tos,ko pati uzrunā,kuram tad nav ko darīt un piedalīties tai farsā. Cilvēks,kurš nevienu dienu nav strādājis kā praktiskais mediķis nav un nevar būt labs vadītājs,jo pats nesaprot,kas notiek. Pie tam glaxo ir firma ar sliktu korupcijas slavu,ko labi zina arī latvijas mediķi,vado;sie gan. Čākša speciāli izvēlējās cilvēku,kas neko daudz nesaprot un vadīs slimnīcu tik pat slikti kā pati,navajg novitātes un uzlabojumus. Bērnu dakterīšiem u māsiņām tapat nav kur citur strādāt,piecietīs.
Nesaprotu
24.02.2017. 11:51Es patiešām nesaprotu kāpēc fakts, ka cilvēks kas strādā farmācijas nozarē pēc definīcijas nozīmē, ka viņš nespēs vadīt slimnīcu. Vajadzēja izvēlēties ārstu? Tiem ir lielāks potenciāls šajā amatā? Vai arhitektu? Varbūt žurnālistu? Vai jūs, Pietiek, zināt pārējo kandidātu, kas piedalījās konkursā vardus un profesijas? Kāds izcilnieks ir atstāts aiz borta? Piemēram, kāds, kurš vadījis Latvijā veiksīmgāko lokālo vai regional slimnīcu? Kā tieši Dina Šmita spēja/nespēja vadīt Stradiņa slimnīcu var raksturot jauno Bērnu slimnīcas vadītāju?
nu Tu gan glupības runā
24.02.2017. 09:00»
Monnmahh
Jā, vēl aizmirsu pieminēt nebeidzamos stulbeņus LV Saeimā un valdībā. Tas, kurš tam visam ir izgājis cauri un dzīvs, ir vislabākais krīzes menedžeris pēc noklusējuma
tam vnk ir kaķa mugurkauls, lokans. Pieļīšanai un gara trulumam nav nekādas sastības ar krīzes vadību.
Troļļu gans
23.02.2017. 18:06»
Troļļu gans
Cien.ministrei ir daudz rakstura problēmiņu un dēmoniņu. Daudziem būs daudzi viedokļi, kuri ir svarīgākie un kuri mazsvarīgākie. Cien.ministre nav pārāk strādīga, jo skraidīt apkārt pa pasauli nu nav strādīgums, tāpat strādīgums nav slimnīcu apmeklējumu skaits vai sēdēšana darbā pēc darba laika. Strādīgums...
...ar gudru sejas izteiksmi pārstāvēt ministriju...
Troļļu gans
23.02.2017. 18:02»
nepiekrītu
ministre ir psihiatre un izcila diplomāte, izcila!!!! Tur no krīzes menedžera ne smakas. Štāla kgu nezinu, tik atceros, ka kompetences bija saistītas ar gultas lietām...
Cien.ministrei ir daudz rakstura problēmiņu un dēmoniņu. Daudziem būs daudzi viedokļi, kuri ir svarīgākie un kuri mazsvarīgākie. Cien.ministre nav pārāk strādīga, jo skraidīt apkārt pa pasauli nu nav strādīgums, tāpat strādīgums nav slimnīcu apmeklējumu skaits vai sēdēšana darbā pēc darba laika. Strādīgums ir rezultāti, piemēram, otrdienās MK sēdēs. Cien.ministre nav līdere un komandas vadītāja, apšaubāmas reputācijas "draudzeņu" bariņš nav komanda. Cien. ministre nav mērķtiecīgas karjeras cilvēks. Protams ir labās puses - nav tik bezkaunīga kā Belēvičs, nemāk ar sūd... reputāciju un Latvijas karodziņu pie žaketes aploka ar gudru sejas izteiksmi pārstāvēt ministru vai ar viduvēja padomju kolhoza priekšsēdētāja manierēm gudri pamācīt savus kolēģus ministrus. Tā kā ir arī baltas puses.
Hi hi
23.02.2017. 17:16»
Monnmahh
Krīzes menedžeri vajag? Da mums tādu ir daudz. Paņemiet kādu mazā uzņēmuma vadītāju, kura firmiņa ir pārdzīvojusi BB krīzi, Krievijas defoltu, Parex krīzi, Krājbankas krīzi, 2008. - 2009. gada NĪ burbuļa plīsienu, treknos gadus un vēl kko, ko esmu piemirsis, apskaidrojiet, ap ko lieta grozās, un būs...
Pēc Čakšas vadīšanas Bērnu slimnīcā krīze?
Monnmahh
23.02.2017. 16:44Jā, vēl aizmirsu pieminēt nebeidzamos stulbeņus LV Saeimā un valdībā. Tas, kurš tam visam ir izgājis cauri un dzīvs, ir vislabākais krīzes menedžeris pēc noklusējuma.
Monnmahh
23.02.2017. 16:41Krīzes menedžeri vajag? Da mums tādu ir daudz. Paņemiet kādu mazā uzņēmuma vadītāju, kura firmiņa ir pārdzīvojusi BB krīzi, Krievijas defoltu, Parex krīzi, Krājbankas krīzi, 2008. - 2009. gada NĪ burbuļa plīsienu, treknos gadus un vēl kko, ko esmu piemirsis, apskaidrojiet, ap ko lieta grozās, un būs jums tāds krīzes menedžeris, kāda nav nevienam.
Ārsts
23.02.2017. 13:41»
xxx
nevar piekrist rakstā teiktajam, ka Dins Šmits bija vājš vadītājs. Viņš vienkārši bija citas līgas spēlētājs- viņa līga- labi sakārtots ārvalstu kompānija, kur viss notiek izcili un tad tiešām var spēlēties vadībā esot. Stradiņus bija jāvada krīzes menedžerim
Šmits ir Vienotības biers,kurš vēl nesen slavēja Vienotības frakcijā kā izcilu ministri,tā tagad ir samaksa. Šmita sieva strādā Bērnu slimnīcā pie Gardovskas,gan jau arī būs lielāka cieņa un vara. Gardovskim arī beidzās termiņš,gan jau arī viņu dinastijai gatavo maiņu.
nepiekrītu
23.02.2017. 12:55»
Troļļu gans
Var piekrist D.Šmita vērtējumam. Nav skaidrs kādām ir jābūt krīzes menedžera īpašībām. It kā gam cien.bij.ministrs, gan N.Štāls, gan cien.ministre un bij. Stradiņu valdes locekle sevī pozicionēja kā krīzes menedžeri. Vai tāpēc veselības nozarē un konkrēti Stradiņos tagad viss ir tip-top...
ministre ir psihiatre un izcila diplomāte, izcila!!!! Tur no krīzes menedžera ne smakas. Štāla kgu nezinu, tik atceros, ka kompetences bija saistītas ar gultas lietām.
Krīzes vadība – stratēģiska plānošana, vadība, process, kas novērš iespējamos riskus, negaidītu, negatīvu domu parādīšanos, nodrošinot, ka organizācija ir lielākais noteicējs par savu nākotni ar plānotu vadību, par kuru vadība uzņemas PILNU atbildību.
Es te baigi neizplūdīšu, bet es pie kļūdām redzu- nevis plāna izstrāde veselībā, bet mēģinājums pa kluso likvidēt slimnīcu, nekomunicējot, nepierādot, ne.....
histēriska uzstāja, ka rūgušā problēma ar e-veselības sistēmu ir ģimenes ārstu negribēšana augt;
diskusijas uzsāk abos gadījumos tad, kad jau putras katls iet pāri palām;
krīzes menedžerim būtu jāveido sava komada, bet ne jau uz draudzības principiem, pārbīdot tantas no viena sačakarēta nama uz citu, būtībā, būtu savējie vispirms jāizķidā un jāatlaiž, lai parādītu, ka ir krampis un darbs ir darbs, družba kas cits utt.
Troļļu gans
23.02.2017. 12:23»
xxx
nevar piekrist rakstā teiktajam, ka Dins Šmits bija vājš vadītājs. Viņš vienkārši bija citas līgas spēlētājs- viņa līga- labi sakārtots ārvalstu kompānija, kur viss notiek izcili un tad tiešām var spēlēties vadībā esot. Stradiņus bija jāvada krīzes menedžerim
Var piekrist D.Šmita vērtējumam. Nav skaidrs kādām ir jābūt krīzes menedžera īpašībām. It kā gam cien.bij.ministrs, gan N.Štāls, gan cien.ministre un bij. Stradiņu valdes locekle sevī pozicionēja kā krīzes menedžeri. Vai tāpēc veselības nozarē un konkrēti Stradiņos tagad viss ir tip-top?
xxx
23.02.2017. 11:52nevar piekrist rakstā teiktajam, ka Dins Šmits bija vājš vadītājs. Viņš vienkārši bija citas līgas spēlētājs- viņa līga- labi sakārtots ārvalstu kompānija, kur viss notiek izcili un tad tiešām var spēlēties vadībā esot. Stradiņus bija jāvada krīzes menedžerim.
Troļļu gans
23.02.2017. 08:49Galvenais, ka cien.ministres acīs ir gaišo spēku pusē un ir paslinks, viss pārējais ir mazsvarīgs, jo cien.ministrei ir melnbaltā redze.
protams ka varētu
23.02.2017. 08:20Protams ka varētu, jo mafija ir nemirstīga - vismaz šeit.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
