Par Datu valsts inspekcijas prettiesisku rīcību no nodokļu maksātāju līdzekļiem jāmaksā 100 eiro kompensācija

Bet, kad par musu tienesu kludam maksajam tukstosus, tas, protams, ir nieks.

Atbildēt

Par kaut kadu telefonu, tada jezga!

Atbildēt

Dzīve 4. maija republikā mums māca, ka ar pie varas esošiem čekistiem un komunistiem jāizrēķinās ar viņu metodēm - fizisku iespaidošanu un slepkavībām. Jo šie bandīti raksta un nostiprina likumus, kas viņus aizsargā.

Atbildēt

Tiesneši un prokurori saskanā ar jauno atlīdzināšanas likumu ir valsts kases likumīgie zagļi un tiek aizsargāta viņu noziedzīgās- pretlikumiskās rīcības, taisot apsūdzības un tiesu nolēmumus. Regresu par nodarītiem zaudējumiem ar pretlikumībām prokuroru un tiesnešu rīcībā var panākt, ja cietušie noskaidro šo neliešu dzīvesvietas un iešķiebj šo regresu fiziskā ceļā.

Atbildēt

»

Neiesaku nevienam tiesnesi Ligitu Gavari.

Atbildēt

с канализационной системой 2013-03-12 17:10:56 46.109.31.234

SERIĀLS. XI SĒRIJA. Latvijas republikas augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam, Brīvības bulvārī 36, [...] sūdzība. 2013.gada 9.janvārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa (Iveta Bērziņa, Ligita Gavare Lauma Volberga) izskatīja civillietu manā prasībā pret SIA „Rīgas Satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kura, ar 2012.gada 19.oktobra Augstākās tiesas Senāta (S.Lodziņa, V.Cīrule. E.Vermuša) spriedumu, bija nodota atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, Dzintras Baltas, Mildas Zelmanes un Silvijas Sēbriņas darba brāķa pārskatīšanai. Šajā tiesas sēdē noraidīju tiesnesi Laumu Volbergu, kurai, izsakot neuzticību, lūdzu atstatīties no lietas izskatīšanas. Kā iemeslu minēju: viņas dalību manas prasības citā lietā (Nr.C28444910; CA_3935/20, 2011.g.) pret SIA „Rīgas Satiksmi” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, kur viņa noraidīja manu prasību, kuru vēlāk pārsūdzēju augstākai tiesai, kā nepamatotu. Teicu: ka Lauma Volberga nav ieinteresēta lietas objektīvā spriešanā. Pamatojumā minēju, ka viņai ir pamatota neieinteresība izskatīt lietu objektīvi, tādējādi rastos situācija, ka Laumai Volbergai būtu radīta iespēja ietekmēt sēdes norisi un pieņemt viņai vēlamu lēmumu. 2013.gada 9.janvāra tiesu informēju, ka: lietā, kur tika izskatīts jautājums par manu atjaunošanu darbā, viena no tiesnesēm Lidija Pliča bija jau kādreiz atstatījusies no šīs lietas izskatīšanas, izsakot iemeslu, ka es - ārpus tiesas sēdes vairākkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo darba lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī bija skatījusi Lidija Pliča. Atstatoties, viņa bija uzskaitījusi arī pietiekamu skaitu atstatīšanās iemeslu: likumu par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu. LR tieslietu ministram Gaidim Bērziņam 2011.gada 28.decembra sūdzībā par Lidiju Pliču apšaubīju viņas „godprātību”, un lūdzu Gaidi Bērziņu noskaidrot, vai Lidija Pliča nav pārkāpusi likumu, vai viņa, atstatoties no lietas, nav melojusi, jo īstais Lidijas Pličas atstatīšanās iemesls bija manā diktofonā fiksētā tiesas sastāva sarunas par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu - ar otru lietas dalībnieku SIA Rīgas satiksme pārstāvi Ervīnu Dakšu un arodbiedrības „LABA” pārstāvi Raimondu Gaili (kurš aktīvi pārstāvēja SIA Rīgas satiksmi), brīdī, kamēr mēs ar juridiskās palīdzības man piešķirto advokāti Inesi Nikuļcevu (prakse: Kaļku iela 7, Rīgā bijām izgājuši no tiesas zāles četru minūšu pārtraukumā, bet tiesas sastāvs zāli nebija pametis. Interesanti, ka tiesa šajā brīdī pārrunāja ar citiem dalībniekiem to pašu jautājumu, kuru mēs aiz durvīm pārrunājām ar advokāti Inesi Nikuļcevu, kaut gan iepriekš ne kādā tiesas sēdē, ne ar tiesu, ne ar SIA „Rīgas Satiksme”, ne Raimondu Gaili par šo jautājumu nebijām runājuši. 2012.gada 21.decembrī Jums biju lūdzis, pārbaudīt vai Laumas Volbergas, (Līgas Blūmiņas un Gvido Ungura) sēdes protokols ir viltots un - ja ir, tad sodīt viņu, jo biju pārliecināts, ka viņas 2012.gada 21.jūnija spriedums (lieta Nr.C28444910; CA-1003/25; 2012) bija balstīts uz nepatiesiem apgalvojumiem, kuri gūti no 2012.gada 13.jūnija tiesas sēdes protokolā sagrozītiem faktu sagrozījumiem. Tādēļ uzskatu, ka tiesnesei Laumai Volbergai bija jāatstatās no lietas. Neatstatoties, pretstatā tiesneses Lidijas Pličas „atklāsmei”, Laumai Volbergai pietrūka godprātības un saprašanas, ka arī viņa pārkāpa tiesneses Lidijas Pličas iepriekš piesauktās pašaustīšanās pārkāptās likuma normas. Man bija pamats uzskatīt, ka Laumas Volbergas piedalīšanās 2013.gada 9.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa sēdē par disciplinārsoda atcelšanu, var ietekmēt tiesas iznākumu prasības noraidīšanai, jo Lauma Volberga bija ieinteresēta negatīvā, neobjektīvā lēmuma lemšanā, tāpēc, ka šis disciplinārsods bija darba līguma uzteikuma viena no sastāvdaļām darba līguma uzteikuma motivācijā, kuru, kā jau iepriekš minēju, biju apstrīdējis, kā nepamatotu. Ja tiktu apmierināta mana prasība par disciplinārsoda atcelšanu, tad Laumas Volbergas skatītajā lietā Nr.C28444910; Nr.CA-1003/25;2012 pieņemtais lēmums par manas prasības noraidīšanu – būtu nepamatots, jo pietrūktu pamatojuma darba līguma uzteikumam. Šīs pašas lietas – par atjaunošanu darbā sakarā, 2011.gada 29.jūnijā, 4.augustā un 4.novembrī Jums sūdzējos par Kurzemes rajona tiesnesi Maritu Šaltu un lūdzu noskaidrot vai Marita Šalta nav melojusi un, pēc mana ieskata, pieņēmusi prettiesisku lēmumu noraidot manu prasību gan par atjaunošanu darbā, gan disciplinārsoda atcelšanu (abas lietas 2011.gada 22.februārī, 7.jūnijā, 25.augustā, 5.oktobrī un 21.septembrī izskatīja Marita Šalta), un lūdzu Jūs sodīt Maritu Šaltu par šo pārkāpumu, bet līdz šodienai Jūs neesat šo lietu izvērtējis pēc būtības, bet 2011.gada 11.jūlijā, 12.augustā un 22.novemrī es saņēmu tikai profesionālus atrakstīšanās piemērus un atteikumus man palīdzēt. 2013.gada 9.janvārī, tādēļ, ka tiesneses Iveta Bērziņa un Ligita Gavare izlēma, ka tiesnese Lauma Volberga nav jāatstata no izskatīšanas, izteicu neuzticību visam sastāvam – arī Ivetai Bērziņai un Ligitai Gavarei, jo man šis viņu lēmums bija pēdējais piliens, lai man zustu jebkāda ticība Latvijas tiesu sistēmai, kam par iemeslu bija jau iepriekš publiski pieejamā ziņa, kur tiesneši: Dace Ābele, Madara Ābele, Inga Akmeņlauka, Dzintra Amerika, Sandra Amola, Ingūna Amoliņa, Ilze Amona, Lolita Andersone, Dzintra Apine, Ilze Apse, Lala Apšeniece, Aija Āva, Ina Baiko, Daina Baltā, Dzintra Balta, Brigita Baltraite, Doloresa Bambere, Alfs Baumanis, Jānis Bazēvičs, Marika Bebriša, Inese Belicka, Svetlana Beļajeva, Kaspars Berķis, Santa Bernharde, Anita Bērziņa, Dagnija Bērziņa, Iveta Bērziņa, Mārtiņš Birkmanis, Intars Bisters, Ingrīda Bite, Maruta Bite, Dace Blūma, Stella Blūma, Olita Blūmfelde, Līga Blūmiņa, Dina Bondare, Tatjana Bormane, Helmuts Brasovs, Sandra Briķe, Iveta Brimerberga, Tamāra Broda, Rita Bruce, Skaidrīte Buivide, Brigita Būmeistere, Ilze Celmiņa, Andis Celms, Dzintra Danberga, Signe Dektere, Uldis Danga, Agita Dmitrenoka, Vilis Donāns, Diāna Dumbre, Imants Dzenis, Anita Dzērve, Diāna Dzērviniece, Aiga Freimane, Gunta Freimane, Ilze Freimane, Ilze Freimane, Juris Freimanis, Viesturs Gaidukēvičs, Ligita Gavare, Boriss Geimans, Sandra Gintere, Solvita Glaudāne, Smaida Gļazere, Inese Grauda, Lelde Grauda, Elita Grigoroviča, Ērika Gulbe, Līga Hāzenfuse, Rihards Hlevickis, Biruta Horuna, Skaidrīte Hrebtova, Aelita Ignatjeva, Baiba Jakobsone, Ināra Janēviča, Dace Jansone, Irīna Jansone, Baiba Jēkabsone, Inta Jēkabsone, Ingrīda Junghāne, Agnese Jurevica, Daiga Kalniņa, Inta Kalniņa, Signe Kalniņa, Kristīne Kalvāne-Radziņa, Irina Kaļiņina, Sanita Kanenberga, Līga Karlsone, Dace Kantsone, Adrija Kasakovska, Karīna Kazārova, Astra Klaiše, Dainis Peteris Kļaviņš, Regīna Knabe, Juris Kokins, Iluta Kovaļova, Renāte Krasovska, Irēna Krastiņa, Karina Krastiņa, Laima Kraule, Iveta Krēvica, Guna Krieviņa, Inga Krigena-Jurkāne, Iveta Kromāne, Sandra Krūmiņa, Agija Kudrēviča, Zita Kupce, Ļubova Kušnire, Ligita Kuzmane, Guntars Kveska, Biruta Ķeire, Dace Ķeire, Zinaida Lagzdiņa, Selga Lapejeva, Gundega Lapiņa, Ilze Lazdiņa, Elmārs Lenšs, Rinalda Liepiņa, Staņislavs Linkevičs, Irēna Logina, Svens Lorencs, Sarmīte Lucava, Irīna Makovska, Valērijs Maksimovs, Svetlana Maršāne, Dzintars Melbārdis, Iveta Meldere, Sandra Meliņa, Sandra Mertena, Rudīte Migla, Anna Mihailova, Una Mihailova, Andrejs Mihaļčenko, Irēna Millere, Maija Miltiņa, Anita Misiuna, Anita Moļņika, Inese Mudele, Aina Nicmane, Margarita Osmane, Ilze Ošiņa, Arvīds Ozerskis, Ineta Ozola, Sanita Ozola, Sigita Ozola, Baiba Ozoliņa, Gunta Ozoliņa, Roze Paegle, Agita Papule, Aija Pāvele, Zane Pētersone, Ilona Petrovska, Lidija Pliča, Kornēlija Poča, Ojārs Priedītis, Viktors Prudņikovs, Inguna Preisa, Solvita Pujāte, Inga Putra, Vineta Ramba, Ieva Reikmane, Silva Reinholde, Aija Reitupe, Gunta Rezgoriņa, Kaspars Rinčs, Normunds Riņķis, Iveta Risberga, Ināra Rozīte, Inta Rubene, Inese Rubina, Sanita Rūtenberga, Silvija Sēbriņa, Rinalds Silakalns, Velta Silamiķele, Vija Siliniece, Inese Siliņeviča, Juris Siliņš, Dace Skrauple, Inese Skudra, Līvija Slica, Santa Sondare, Visvaldis Sprudzāns, Kārlis Stārasts, Elita Stelte-Auziņa, Sanita Strakše, Ināra Strautiņa, Ziedonis Strazds, Inese Strelča, Sandra Strence, Inese Strode, Iveta Stuberovska, Juris Stukāns, Guntars Stūris, Jānis Stūrmanis, Elga Sudāre, Dina Suipe, Mārtiņš Sviķis, Marita Šalta, Ineta Škutāne, Mairita Šķendere, Māris Šļakota, Gatis Štauers, Ināra Šteinerte, Lauma Šteinerte, Marianna Terjuhana, Daina Treija, Aivars Uminskis, Gvido Ungurs, Vineta Vaiteika, Sarmīte Vamža, Ilze Vanaga, Kristīne Vanaga, Aelita Vancāne, Valdis Vazdiķis, Linda Vēbere, Agnese Veita, Linda Vēbere, Žaneta Vēvere, Iveta Vīgante, Aldis Vīksne, Signe Vilne, Daiga Vilsone, Gunta Viļumsone, Linda Vīnkalna, Rita Vīva, Vita Vjatere, Lauma Volberga, Vivita Voronova, Inta Zaļā, Aivars Zāģeris, Zaiga Zaiceva, Sanita Zakrevska, Jolanta Zaškina, Milda Zelmene, Dzintra Zemitāne, Inese Laura Zemīte, Valda Zommere, Antra Zute, Dzintra Zvaigzneskalna-Žagare, Ārija Ždanova, Žanete Žimante (246 gabali.) lūdza palielināt algas. Viņu aizstāvošā pilnvarotais pārstāvis (liekas, ka jau zinātņu doktore) Inese Nikuļceva Satversmes tiesā tiesnešu lūguma argumentācijā, minot tiesnešu algu samazinājuma sekas, teica: „Pieteikuma iesniedzēju ieskatā darba samaksa pēc šiem samazinājumiem vairs nav atbilstoša, tā neatbilst šiem kritērijiem un arī ir pārkāpti vairāki principi, kas izriet no satversmes. Šie principi, pirmkārt, ir tiesu varas neatkarības princips, kas izriet no 83.panta, varas dalīšanas princips . Otrkārt, tas ir vienlīdzības un solidaritātes princips un, treškārt, tas ir tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes princips. Un es arī vēlētos pēc kārtas pieskarties visiem šiem te trim minētajiem principiem. Sākšu ar Satversmes 83.pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes tiesa jau šī gada janvāra spriedumā ir atzinusi to, ka tiesnešu neatkarības jēdzienā ietilpst arī pienācīgas darba samaksas noteikšana. Tāpat ir skaidrs, ka tiesneša neatkarība nav pašmērķis, tas ir tikai līdzeklis, lai realizētu to, ka valsts ir tiesiska, tā ir demokrātiska un ka tiek aizsargātas jebkuras personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir garantētas Satversmes 92.pantā, jo tikai tad, ja tiesnesis spriež neatkarīgi un objektīvi, tiesa var būt taisnīga. Es arī neminēšu visus starptautiskos dokumentus, kuros ir runāts par to, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums un ka pietiekams atalgojums ir viena no ļoti būtiskām neatkarības garantijām. Es nocitēšu tikai vienu no šiem dokumentiem, tas ir, vispārējās tiesnešu hartas 13.pantu, kas nosaka, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums, kas nodrošinātu viņam patiesu ekonomisko neatkarību. Un atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no tiesneša darba rezultātiem un tiesneša pilnvaru termiņa laikā nedrīkst tikt samazināts.” Kas ir finansiālā drošība? To ir arī Satversmes tiesa šīgada janvāra spriedumā izskaidrojusi. Un tā ir teikusi, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka valsts samazina tiesneša atalgojumu tik tālu, ka tiesnesis, kas uzņēmies ar savu darba samaksu samērīgas finansiālas saistības, kļūst maksātnespējīgs. Un tādējādi tiek apdraudēta viņa neatkarība. Šāda atalgojuma rezultātā tiesnešiem rodas stress, pārpūle, psiholoģiskā spriedze, kas negatīvi ietekmē viņu iespējas spriest tiesu. Un pēdējais, kam es gribētu pieskarties — tieši par to darba samaksas samērīgumu, ir par cieņu sabiedrības acīs un par profesionālo prestižu. Pat tajā gadījumā, ja tiesnesis ir vis-visgodīgākais un nekādā veidā viņš nav ne korumpēts, varbūt pat kaut kā viņš ir atradis iespēju apmaksāt šos kredītus... ja puses lietā, piemēram, zina, ka tiesnešiem ir nesamērīgas kredīta saistības, vai ja puses civillietā, kur varbūt izšķiras miljonu liktenis, zina, ka tiesnesim ir 500 latu alga, tad ir gūti iedomāties, ka šīs puses patiešām uzskatīs, ka tiesa ir spriesta taisnīga un ka tiesnesis ir patiešām darbojies neatkarīgi. Un tāpēc ir jāvērtē arī tas, vai šī darba samaksa nodrošina cieņu sabiedrības acīs. Ne tikai tas, kā tas ir, bet arī tas, kā tas izskatās. Es gribu uzsvērt to, ka tiesneši arī gribot vai negribot ir solidarizējušies tāpēc, ka šis pirmais algas samazinājums, kas bija ārkārtīgi būtisks un par kuru lēma Satversmes tiesa jau janvārī, viņš ir atcelts tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Un tas nozīmē, ka gan pagājušogad, gan šogad tiesnešiem jau ir ārkārtīgi samazinātas algas. Un šajā mirklī mēs runājam tikai jau par otro un trešo samazinājumu. Un šis pirmais samazinājums uz pagājušo un šogadu nekādā veidā netiek atcelts, ja vien Satversmes tiesa nedomā pārskatīt janvāra spriedumu.”. (http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/stenogramma_2009_111_01.htm) Pēc Ineses Nikuļcevas Satversmes tiesā teiktā, un manas gūtās pieredzes, tiesājoties ar SIA „Rīgas Satiksmi” par atjaunošanā darbā un disciplinārsoda atcelšanā, sapratu, ka Latvijā man nav cerību gūt objektīvu tiesas spriešanu, un šo iemesla dēļ noraidīju visu tiesas sastāvu, bet tiesneses Lauma Volberga, Iveta Bērziņa un Ligita Gavare neatstatījās, tādēļ man atkal sakrājušies daži jautājumi: 1. Kāpēc Jūs nepalīdziet tiesnešiem tomēr sasniegt tādu algu līmeni, lai viņu iespējamās materiālās nepietiekamības dēļ, nebūtu aizdomas par viņu korumpētību? 2. Vai tiesnese Lauma Volberga nebūtu jāsoda par to, ka viņa uz mana lūguma neatstatījās no lietas izskatīšanas, t.i., nesekojot Lidijas Pličas piemēram - atstatīties, jo biju apšaubījis viņas objektivitāti? 2013.gada 1.martā. (SIA „Rīgas Satiksme”autobusa vadītājs) /.../

Atbildēt

»

No 1. marta 2018. gada stājas spēkā jaunais likums, “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”, kurā starpcitu ir teikts -

28. pants. Pret amatpersonu vērsta regresa prasība
(1) Normatīvajā aktā noteiktā piekritīgā iestāde (26. panta otrā daļa) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radās pienākums atlīdzināt kaitējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.
(2) Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, tā atlīdzības summu samaksā no saviem naudas līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par atlīdzības summas ieturēšanu no sava atalgojuma.
(3) Ja amatpersona nepiekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu vai nav iespējams atlīdzības summu ieturēt no šīs amatpersonas atalgojuma, jo tā vairs neatrodas darba vai dienesta tiesiskajās attiecībās ar iestādi, pret attiecīgo amatpersonu ceļ regresa prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Regresa kārtībā iegūtos līdzekļus ieskaita tās publisko tiesību juridiskās personas budžetā, no kuras budžeta ir izmaksāta zaudējuma atlīdzība.
(5) Šā panta nosacījumi neattiecas uz tiesnešu un prokuroru nepamatotu vai prettiesisku rīcību.

Atbildēt

Vajadzēja, lai Gos to samaksā no savas kabatas, nevis nodokļu maksātāju naudu par Gos kļūdām.

Atbildēt

А судьи кто?

Atbildēt

»

smieklīgām lietām smieklīgas kompensācijas

Atbildēt

Datu valsts inspekcijas direktore daudzu cilvēku acīs tiek uzskatīta par negodīgo tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība)un Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša (līdz ar Andri Guļānu, Ivaru Bičkoviču un Ētiku Kalnmeiieru līdzatbildīgs par mafiozās tiesu sistēmas nostiprināšanos) savu cilvēku.

Atbildēt

totāli stulbeņi, bet ar entuziasmu - tādi var salaist dēlī jebko..

Atbildēt

Smieklīga kompensācija...

Atbildēt