Par dzīvokļu tirdzniecību izsolē kopā ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem

Kādas CILVĒKTIESĪBAS???

2020. - Cilvēktiesību nāves gads

Atbildēt

Latvijas gāze darbiniekiem pirms divdesmit gadiem piedāvāja nopirkt Latvijas gāze akcijas par 1 LVL gabalā. Sociālu apsvērumu dēl es toreiz nenopirku šis akcijas. Tagad tās maksā 10 EUR. Lūdzu palīdzēt man nopirk šis akcijas par 1 LVL, t.i. 1,40 EUR.

Atbildēt

»

Pasaki debesu kancelejas konta numuru.Tu taču zini,tikai nesaki!

Atbildēt

»

tieši tā.

Atbildēt

»

Ja reiz pašvaldības ieņēmumi ir sasaistīti ar deklarēšanos (INN), tad nav pamatojuma kāpēc NĪN no īrniekiem nevar iekasēt pa tiešo, bez starpnieka, kāpēc īpašniekam jākļūst par nodokļu piedzinēju un sodu maksātāju.

Atbildēt

»

Kā tu zini, ka tā ir sieviete, ja tekstā nav minēts ???????????????????????????????????????????????????????

Atbildēt

labā padomija sniedz iespēju īrēt uz mūžu bet kapitālisms dod iespēju nopirkt īpašumā un tūlīt pat atņemt ar tiesu izpildītāju, ja cilvēkam gadās bēda un cilvēks paliek bez pajumtes.

lbā padomija nodrošināja jebkuram cilvēkam jumtu / labu vai ne tik labu / virs galvas uz mūžu

Atbildēt

»

Labā padomija piešķir tiesības īrēt, sliktā Latvija piedāvā saņemt īpašumā un vēl iedod līdzekļus par kuriem to izdarīt.

Atbildēt

»

Nopirkt tu vari tieši no īpašnieka,nevis no starpnieka.Valsts vai pašvaldība,ar partijnieku gādību,ir starpnieki.

Atbildēt

tukšas runas.
Ir zemesgrāmata, kurā uzrādīts īpašnieks. Un īpašnieks ar savu mantu var darīt, ko grib.

Atbildēt

kā sanāk -- padomija piešķir dzīvokļus, bet mūsu bālini liek izpirkt. ja neizpirksi - pārdos īpašumu ar tevi onkulim.
visa vara pieder tautai!!!

Atbildēt

Cik seit ļauni komentari pret cilvēkiem, kuri cīnās par savu taisnību.

Indīgi, agresīvi komentari pret cilvēkiem, kuri nedzīvo greznos apstākļos .

Ar kādu naidu un triumfu cilvēkiem, kuri cīnas par jumtu virs galvas, tiek no komentētāju puses doti nelūgti , indes pilni padomi .

Atbildēt

vai tad valsts epidēmijas laikā pret saviem iedzīvotājiem (lai kādi viņi būtu ) rīko izsoles, metot cilvēkus ārā no dzīvokļiem ?

Atbildēt

To var nosaukt īsi un vienkārši - NELIKUMĪGA NAUDAS IZSPIEŠANA NO IEDZĪVOTĀJIEM.
Novērtētājiem ir pienākums fiksēt pastāvīgu iedzīvotāju esamības fakts uz beztermiņa līguma pamata. Šādus dzīvokļus NEDRĪKSTS PĀRDOT KĀ TUKŠUS.

Atbildēt

Kapitālismā viss ir iespējams. Tas juns tāpēc, lai saprastu, kas ir brīvā Latvija. Jūs vēl smagi kauksit pēc valst, kuru iznīcinājāt.

Atbildēt

»

Uz pohām?

Privatizācija — vienveidīgu darbību kopums, kuru rezultātā mainās privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks.

Valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuru privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt, pārdodot visu objektu kopumā, to sadalot pa daļām vai nodalot no tā atsevišķas daļas un pārdodot tās atsevišķi, kā arī pārdodot atsevišķi kustamo un nekustamo mantu.

Atbildēt

»

Ja pa visiem šiem gadiem nevar iemācīties domāt cilvēciskās kategorijās tad cerību nav.
Vai var privatizēt to ko pats neesi radījis?Var nopirkt no īpašnieka.

Atbildēt

Ja pa visiem šiem gadiem dzīvoklis netika privatizēts, tad visdrīzāk dzīvoklis nav nepieciešams. Ne jau vakuumā dzīvo. Toties tagad būs iespēja izbaudīt reālo sociālo dzīvokli, vai arī istabu, kā paveiksies.

Atbildēt

Ja visu šo gadu laikā nevarēja noprivatizēt dzīvokli, paši vainīgi, nav ko tagad čīkstēt.

Atbildēt

»

Tad jau viss skaidrs - pie vainas pašu kļūdainais lēmums, par kuru tagad jāmaksā. Ko tad te daudz žēloties un censties meklēt vainīgos, jo vainīgo var atrast ātri - pieejot pie tuvšakā spoguļa viņš uzreiz ir redzams.

Atbildēt

Pastalas sāk palēnām smilkstēt, jo laimē diešanai vairs nepietiek spēku

Atbildēt

Mēs vislabāk zinām kā jārīkojas ar svešu īpašumu.

Atbildēt

»

Privatizācijai aizsākoties, iepazīstoties ar atbildīgu personu izteikumiem un rakstiem, būdama daudzbērnu ģimene (parādu par dzīvokli mums nebija un nav), mēs nolēmām dzīvokli neprivatizēt, jo dzīvokļa pārdošana mums nebija nepieciešama, un mēs uztvērām to kā sociālu dzīvokli, kas mums deva drošību.

Atbildēt

Kur tad palika sertifikāti, kad citi tos izmantoja dzīvokļu privatizācijai? Tie, kas privatizēja, sanāk ir muļķi bijuši? Vajadzēja īrēt no valsts un cerēt, ka tas mūžam nebeigsies.

Atbildēt

Vai tad tie nebija dienesta dzīvokļi? Kā varēja cerēt, ka īres tiesības piešķirtas uz paaudžu paudzēm. Interesanti, kāda tad ir tā īres maksa? Nav tā, ka valsts šo uztur?

Atbildēt

»

Līgumā nav punkta, kas izīrētājam neļautu mainīt īres maksu!

Atbildēt

Latvāņi gēnu līmenī tendēti uz īpašumu atņemšanu_ ne pirmā reize, bija jau vēsturē kad atņēma baltvāciešiem, ebrejiiim pie bedres pat kurpes lika novilkt.... Atņēmēju gēni....

Atbildēt

Civillikuma 1229.pants. Dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs.
Tu būsi īrnieks tava dzīvokļa pircējam, bet UZMANIES - nemaini līgumu, neparaksti nevienu papīru jaunajam īpašniekam! !!!!!!!! !!!!!!!! !!!!!!!! !!!!!!!
Lasi ST spriedumu:

Atbildēt

Lasi šo Satversmes tiesas spriedumu, ka tavs īres līgums būs spēkā arī jaunajam dzīvokļa īpašniekam. Bez tam lasi Civillikuma 1229. pantu arī, bet ja dzīvoklī nepaliks neviens ģimenes loceklis, tavs dzīvoklis netiks mantots. Zini, ka nav svarīgi ir vai nav īres līgums uz tava vārda, tev ir "īres tiesiskās attiecības"- tev sūta maksas kvītis, tu apmaksā. NEPARAKLSI NEVIENU JAUNĀ ĪPAŠNIEKA LĪGUMU VAI CITU PAPĪRU, tas tev nav obligāti. Lasi arī ST sprieduma izrakstu: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmei-atbilst-norma-par-ires-liguma-saistoso-speku-nakamajam-dzivokla-ipasniekam/

Satversmei atbilst norma par īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvokļa īpašniekam
09.07.2014.

2014. gada 7. jūlijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 „Par likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. panta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.
Norma, kas nosaka īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvojamās telpas īpašniekam, piespiedu izsoles gadījumā nerada personai nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu
Apstrīdētā norma
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. panta pirmais teikums: „Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.”
Augstākā juridiska spēka norma
Satversmes 105. pants: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmās lietas ietvaros ir vērtējama apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. [18]
Lietas fakti
Lietā ir apvienotas divas lietas, viena no tām ierosināta pēc Didža Kalniņa (pirms uzvārda maiņas – Azandas) konstitucionālās sūdzības, otrā – pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pieteikuma. Abos pieteikumos pausta doma, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašuma netraucētu lietošanu. Kā apstrīdētajai normai alternatīvs risinājums citastarp tika piedāvāts – jaunajam īpašniekam par saistošiem atzīt tikai zemesgrāmatā nostiprinātus dzīvojamās telpas īres līgumus.
Tiesas secinājumi un lēmums
Par tiesvedības izbeigšanu
Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību daļā par Didža Kalniņa prasījumu. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs nav atbildējis uz pieprasījumu iesniegt Satversmes tiesai lietas izspriešanai nepieciešamos papildu paskaidrojumus un dokumentus, tādēļ nebija iespējas pārliecināties par viņa pamattiesību aizskārumu. Satversmes tiesa atzina, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāpiedalās lietas apstākļu noskaidrošanā. Ja personas pamattiesības ir aizskartas, no tās tiek gaidīta savu tiesību aizsardzība, ar to saprotot arī ieinteresētību Satversmes tiesas procesā, sadarbošanos ar tiesu un tiesas procesuālo noteikumu ievērošanu. [16.2]
Par pamattiesību ierobežojumu un tā leģitīmo mērķi
Satversmes tiesa, turpinot izskatīt lietu daļā pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pieteikuma, vērtēja apstrīdētās normas konstitucionalitāti gadījumos, kad personas iegūst dzīvojamo māju vai dzīvokli piespiedu izsoles rezultātā. [19] Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma ierobežo šo personu īpašuma tiesības [21], tomēr īpašuma tiesību jomā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm [22]. Civiltiesībās attiecībā uz īres līguma spēku pirkuma gadījumā ir pazīstami divi principi: „pirkums lauž īri” un „pirkums nelauž īri”. Likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties vienu vai otru principu. Dzīvojamo telpu īres tiesiskajās attiecībās likumdevējam ir jālīdzsvaro izvēlētā principa negatīvā ietekme uz tiesību subjektiem, proti, jāpanāk samērīgs līdzsvars starp visām personām, kuras skar attiecīgais regulējums.
Satversmes tiesa atzina, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu un izsludinātu likumu [23] un tam ir leģitīms mērķis – dzīvojamo telpu īrnieku tiesību aizsardzība. Apstrīdētā norma aizsargā īrnieku tiesības uz netraucētu dzīvojamās telpas lietošanu. [24.1]
Par pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam
Satversmes tiesa norādīja, ka izskatāmajā lietā pamattiesību ierobežojuma atbilstība samērīguma principam izvērtējama, ievērojot pirkumam izsolē raksturīgos riska elementus. Dalība izsolē solītāja statusā ir jebkuras personas brīvprātīgs gribas izteikums. Jebkurš solītājs pieņem izsoles noteikumus un uzņemas zināmu risku nopirkt lietu ar ierobežotām iespējām nākotnē celt prasības saistībā ar lietas trūkumiem. [26]
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai – dzīvojamo telpu īrnieku tiesību aizsardzībai. [27]
Satversmes tiesa vērtēja arī to, vai pastāv alternatīvi līdzekļi, kas mazāk ierobežotu īpašnieku tiesības, bet sasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Satversmes tiesa norādīja, ka vienīgi zemesgrāmatā nostiprinātu dzīvojamo telpu īres līgumu atzīšana par saistošiem jaunajam īpašniekam nav uzskatāma par saudzējošāku līdzekli. Dzīvojamās telpas īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā ir atkarīga no abu līguma pušu gribas. Tādējādi mazāk aizsargāti varētu būt īrnieki, kuri nevarēs vienoties ar izīrētāju par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī tādi īrnieki, kuru ienākumi ir nepietiekami reģistrācijas izmaksu segšanai. [28.2] Arī informācijas par dzīvojamās telpas īres līgumiem pieejamība citā publiski ticamā reģistrā, kamēr likumdevējs nav noteicis šāda reģistra izveides un darbības tiesisko ietvaru, nav uzskatāma par saudzējošāku pamattiesību ierobežošanas līdzekli. [28.3]
Visbeidzot Satversmes tiesa vērtēja, vai ar apstrīdēto normu ir panākts taisnīgs līdzsvars starp dzīvojamās mājas vai dzīvokļa ieguvēja tiesībām un dzīvojamo telpu īrnieka tiesībām. [29] Satversmes tiesa atzina, ka dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības ir sociāli nozīmīga joma. Valsts nevar nodrošināt īpašuma tiesības uz mājokli visām personām, taču valstij jānodrošina tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību. Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, norādīja: vērtējot līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un indivīda tiesībām uz īpašumu, jāņem vērā, vai, iegādājoties īpašumu, persona zināja par esošiem vai iespējamiem turpmākiem šā īpašuma lietošanas ierobežojumiem vai arī tai, izrādot saprātīgu vērību, vajadzēja par tiem uzzināt. Konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma pati par sevi jau norāda personām uz to, ka iegūtās īpašuma tiesības var tikt ierobežotas ar iepriekšējā īpašnieka noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu. [29.1]
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir paredzējis mehānismus sabiedrības interešu aizsardzībai gadījumos, kad apstrīdētā norma tiek izmantota ļaunprātīgi. Piemēram, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts, lai kavētu jaunā īpašnieka ievešanu valdījumā un iepriekšējais īpašnieks varētu turpināt dzīvokļa lietošanu, īpašuma ieguvējam ir tiesības celt prasību par šāda līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Tāpat personai, kas vēlas iegādāties īpašumu piespiedu izsolē, ir iespēja iegūt informāciju par īpašuma apgrūtinājumiem no tiesu izpildītāja. Savukārt kreditoram, kas īpašumu ieguvis nenotikušas izsoles rezultātā, jau pirms aizdevuma vai hipotēkas līguma noslēgšanas ir iespēja iegūt vispusīgu informāciju par nekustamo īpašumu un attiecīgajā līgumā iekļaut kreditora tiesību aizsardzības noteikumus. [29.2]
Satversmes tiesa tāpat norādīja, ka tiesību normas iespējama ļaunprātīga izmantošana pati par sevi nedod pamatu uzskatīt, ka šī norma neatbilst Satversmei. [29.2]
Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam, un apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā. Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā.
________________________________________
Relīze PDF formātā: 2013-17-01_PR_par_spriedumu
Saistītā lieta: 2013-17-01'

Bez tam lasi: Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību
(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
.............. ........ .........
13. pants. Līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai jau noslēgto nomas vai īres līgumu reģistrācija valsts un pašvaldību iestādēs atbilstoši līdzšinējo likumu prasībām juridiskā spēka ziņā pielīdzināma ierakstam zemesgrāmatās (2126., 2174. pants).

Atbildēt

»

Mūūūs lāāāt-vāāānīīī-jāāāāā........

Atbildēt

Kā no Marsa nokritusi. Varēja taču pa 140 eiro visu privatizēt pirms 25 gadiem, tas taču tikai 5 privatizācijas sertifikāti! Bet negribējās nekādi naudiņu tērēt vērtēšanai un reģistrācijai, vai ne? Un 5 sertifikātus pa 50 santīmiem notirgojot pat divi polši sanāca!
Kas kaiš tiem īrniekiem, kuri iedomājušies, ka svešā īpašumā dzīvot viņiem ir mūžīgas tiesības? Kāda atšķirība, ja parādu nav, ejiet uz citu īres dzīvokli un dzīvojiet! Ja pēcpusi pakustinātu, iespējams, pat labāku variantu sev piemeklētu.

Atbildēt

Joprojām dzīvoju,dod dievs līdz mūža galam,okupācijas laikā celtā un par darba pajām privatizētā ēkā,kurā ir kopā ar tās īpašnieku padarītā par noziedznieku t.i. bijušo komunistu zemes komisiju perverso izpriecu objektu- ēkā nemaz neparādās apšaubāmi likumīgo vēsturisko īpašnieku un šo zemes komisiju kopveidotajos dokumentos,tā veicot noziegumu pret latvieti,liekot tam dzīvot nepārtrauktā stresā un visai iespējamo represiju gaidās.

Atbildēt

...un priekš kam valsts deva privatizācijas sertifikātus ?...ne jau tāpēc, lai tos notirgotu par 50-to daļu no vērtības...

Atbildēt

»

muļķi muļķiem 'iedeva' dzīvokli kādam piederošā mājā. Jāprasa no tiem 'deputātiem'.

Atbildēt

Kādi tad ir šie sociālie apsvērumi, kuri te minēti, bet sīkāk nav atšifrēti?

Atbildēt

Bet tā ir demokrātija, brīvība, neatkarība.
Dzīvokli piešķīra okupācijas laikā, okupanti. Jums būtu jāatsakās no tā okupantu piešķirtā dzīvokļa jo Krievija kuru katru brīdi var uzbrukt
Tāda ir valsts politika.

Atbildēt

Valsts kase ir tukša.Pie varas esošie visiem spēkiem cenšas sagrabināt naudu. Valsts iestādēs strādājošiem algas ir mēramas tūkstošos. Taisnīgāk būtu ja viņu algas nebūtu lielākas par piecām minimālajām algām.

Atbildēt

"Sociālu apsvērumu dēļ mēs un citas ģimenes pirms vairāk nekā 20 gadiem atteicāmies no dzīvokļa privatizācijas, kas savulaik maksāja vien 120 Ls - vienu mēnešalgu..."


Ko nu tagad? Pareizi! Vainot visus - valsti, valdību, Kariņu, Viņķeli, vēl kādu...

Atbildēt