Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lemesis
21.07.2016. 15:45»
?
Paldies! Profesors atziņu visticamāk paudis pirms kara, jo pēc tam viņš Latvijā vairs nedzīvoja. Šāda atziņa būtu vietā tajos laikos un tautsaimniecībā. Arī PR un tēla spodrinātāju metodes tolaik izmantoja tikai vēlēšanās un citās reklāmās. Maz ticams, ka profesors būtu paudis atziņu, ka, lai saražotu...
Te Jums atbildēs:
a) http://monitorings.leta.lv/?auth=1
b) [email protected]
?
21.07.2016. 12:38»
Lemesis
Ir tikai loģiski, ka uzņēmuma vai iestādes PR darbinieki pērk profesionāli sagatavotus mediju apskatus par savas nozares aktualitātēm. Tas ir nesalīdzināmi izdevīgāk: ziņu aģentūras "rūpnieciski" tiražēts produkts maksā daudz lētāk nekā PR darbinieka laiks, kas tiktu iztērēts šāda produkta "ekskluzīvai...
Paldies! Profesors atziņu visticamāk paudis pirms kara, jo pēc tam viņš Latvijā vairs nedzīvoja. Šāda atziņa būtu vietā tajos laikos un tautsaimniecībā. Arī PR un tēla spodrinātāju metodes tolaik izmantoja tikai vēlēšanās un citās reklāmās. Maz ticams, ka profesors būtu paudis atziņu, ka, lai saražotu vairāk piena, govs galvai jābūt lielākai par rumpi. Sakiet, lūdzu, kāda ir vidējā cena šādiem pakalpojumiem? Vienai slimnīcai vienā gadā?
Lemesis
21.07.2016. 11:50»
?
Kāds var atbildēt uz manu jautājumu? It kā valsts iestāde pērk pakalpojumu, lai apkopotu ziņas, kas ir publiskas. Maksā naudu, bet uz ārpusi nodot nedrīkst, jo tas ir valsts slimnīcas īpašums. Kur te loģika, ja ņem vērā, ka katrai valsts slimnīcai ir 2-3 preses sekretāri un piāristi? Viņi tik ļoti noslogoti...
Ir tikai loģiski, ka uzņēmuma vai iestādes PR darbinieki pērk profesionāli sagatavotus mediju apskatus par savas nozares aktualitātēm. Tas ir nesalīdzināmi izdevīgāk: ziņu aģentūras "rūpnieciski" tiražēts produkts maksā daudz lētāk nekā PR darbinieka laiks, kas tiktu iztērēts šāda produkta "ekskluzīvai" sagatavošanai & visu tam nepieciešamo mediju abonēšanai.
PR darbiniekam ir jāveido/jāsargā sava darba devēja reputācija (vai arī jāapmierina tā ego), nevis jānodarbojas ar naturālo saimniekošanu. Tikpat labi mēs varētu brīnīties, kāpēc firma pērk veikalā pienu, ko pieliet klāt pie kafijas, nevis tur pati savu govi - "piens būtu par velti"!
Jāpiekrīt prof. A.P.Aizsilnieka atziņai, ka latviešu nelaime ir mūsu neiznīdējamā ticība naturālās saimniekošanas "izdevīgumam" - atsakoties ieraudzīt izniekotos resursus un, galvenais, cilvēku darba izšķērdēšanu.
Lemesis
21.07.2016. 11:27»
agents
Cik sapratu raksts ir par to ,ka meklesim sikas utis . Pa to laiku kads zags miljonus
Tieši vienaldzība pret "sīkām utīm" rada pateicīgu augsni valsts nozagšanai.
?
21.07.2016. 07:30»
?
Sakiet, lūdzu! Kas tas par tādu mediju monitoringu un cik tāds maksā, kāds mērķis un kādi ieguvumi? Cik sen tāds pakalpojums jau tiek pirkts? Paldies
Kāds var atbildēt uz manu jautājumu? It kā valsts iestāde pērk pakalpojumu, lai apkopotu ziņas, kas ir publiskas. Maksā naudu, bet uz ārpusi nodot nedrīkst, jo tas ir valsts slimnīcas īpašums. Kur te loģika, ja ņem vērā, ka katrai valsts slimnīcai ir 2-3 preses sekretāri un piāristi? Viņi tik ļoti noslogoti? Ir zināms, ka privātie tā dara, ja nepieciešamas analīzes, statistikas u.c., bet valsts slimnīca? No pirmā skata izskatās pēc mamedovlīdzīgas parazītiestādes, kas piesūkusies valsts veselības naudai. Kādus ārpakalpojumus vēl pērk valsts slimnīcas? Godātais autors šo varētu aprakstīt!
Maurice >>> OU
21.07.2016. 06:01»
ou
Izcili nesakarīgs raksts. Varbūt autoram viss skaidrs, bet tiem, kuri nav iesaistīti procesā, atliek vien pabrīnīties - raksts diviem
Ja fotogrāfijā pie raksta redzams raksta autors, tad šī ir lieliskā "Svara zuduma Svētā Grāla" reklāma.
ou
20.07.2016. 22:37Izcili nesakarīgs raksts. Varbūt autoram viss skaidrs, bet tiem, kuri nav iesaistīti procesā, atliek vien pabrīnīties - raksts diviem!?
Nesapratu
20.07.2016. 21:33»
pēcis
Nu mana nodokļos maksātā nauda nav nekāda sīka uts ... . Varjaubūt, ka valsts darbā strādājošajiem (lasi BKUS) ir okej pārdot valsts mantu un gūt sev papildus ienākumus. Tālāk sekos šprices, pārsēji, tabletes ... cilvēku orgāni... Veselības nozarei tieši tāpēc trūkst naudas, ka ikviens valsts algots...
Neatradu nekur raksta ka informacija tika tirgota. Izlasiju, pastastiju.
hmmm
20.07.2016. 21:10Rasnačs par valsts naudu ved skapi, Belēvičs par valsts naudu likvidē dzimumzīmes, Čakšas vadītā slimnīca pa kluso tirgo informāciju ... hmmm, nieki vien ...
?
20.07.2016. 20:24Sakiet, lūdzu! Kas tas par tādu mediju monitoringu un cik tāds maksā, kāds mērķis un kādi ieguvumi? Cik sen tāds pakalpojums jau tiek pirkts? Paldies!
tomēr
20.07.2016. 20:09Reizēm jau tā utu meklēšana paliek apnicīga... Tomēr te cilvēki var izteikties par netaisnībām.
Šodien saņēmu vēstuli no Amerikas radinieces. Viņi ar interesi lasa LL grāmatas un atzinīgi izsakās par Pietiek.
pag
20.07.2016. 19:00»
Laventa ārstējošais ārsts
Kā informējis Laventa ārstējošais ārsts un "Linezera" slimnīcas direktors Viesturs Boka, Lavents sūdzējies par sāpēm krūtīs. Tiesas process "Bankas Baltija" krimināllietā tika pārtraukts pagājušā gada 25.septembrī Laventa sirdslēkmes dēļ. Rīgas apgabaltiesā šodien bija paredzēts turpināt pārtraukto ...
vai tas pats Boka,kas vēl Aslimnīcas valdē sēž?
Pff
20.07.2016. 18:57»
dižgars
Secinājums no raksta: ko par valsts resursu izsaimniekošanu sevis iepriekš vadītajā iestādē - Bērnu slimnīcā, saka tagadējā Veselības ministre, Čakšas kundze? Tieši viņai vajadzēja rūpēties, lai slimnīcas darbinieki, par nodokļu maksātāju naudu iegādāto pakalpojumu- mediju monitoringu, netirgotu tālāk...
Nu gan nav par ko rakstit. Pats saka zaudejumi nav raditi. Par ko materials?
pēcis
20.07.2016. 18:47»
agents
Cik sapratu raksts ir par to ,ka meklesim sikas utis . Pa to laiku kads zags miljonus
Nu mana nodokļos maksātā nauda nav nekāda sīka uts ... . Varjaubūt, ka valsts darbā strādājošajiem (lasi BKUS) ir okej pārdot valsts mantu un gūt sev papildus ienākumus. Tālāk sekos šprices, pārsēji, tabletes ... cilvēku orgāni... Veselības nozarei tieši tāpēc trūkst naudas, ka ikviens valsts algots strādnieks, kas var ko nozagt, to uzreiz dara, lai tik uzvārītos un pofig kas notiek ar valsti. Nav tādu "sīkumu", ja runā par visu mūsu naudu.
agents
20.07.2016. 18:35Cik sapratu raksts ir par to ,ka meklesim sikas utis . Pa to laiku kads zags miljonus .
dižgars
20.07.2016. 18:30Secinājums no raksta: ko par valsts resursu izsaimniekošanu sevis iepriekš vadītajā iestādē - Bērnu slimnīcā, saka tagadējā Veselības ministre, Čakšas kundze? Tieši viņai vajadzēja rūpēties, lai slimnīcas darbinieki, par nodokļu maksātāju naudu iegādāto pakalpojumu- mediju monitoringu, netirgotu tālāk konkrētajam Libermaņa kungam. Un ko par to saka KNAB?
Laventa ārstējošais ārsts
20.07.2016. 18:16Kā informējis Laventa ārstējošais ārsts un "Linezera" slimnīcas direktors Viesturs Boka, Lavents sūdzējies par sāpēm krūtīs. Tiesas process "Bankas Baltija" krimināllietā tika pārtraukts pagājušā gada 25.septembrī Laventa sirdslēkmes dēļ. Rīgas apgabaltiesā šodien bija paredzēts turpināt pārtraukto tiesas procesu, taču jau divas dienas iepriekš sākās problēmas, kad sardzes pulks atteicās konvojēt Laventu uz tiesu. Savukārt ārsti paskaidroja, ka cietuma slimnīcā nav iespējams nodrošināt atbilstošu kardioloģisko aprūpi. Uz tiesu Lavents nav atvests, jo viņa stāvoklis atkal pasliktinājies. Slimnīcas "Linezers" ārsts Jānis Skārds Latvijas Radio teica, ka Laventa stāvoklis ir nestabils, tas prasa novērošanu un ārstēšanu.
Fēlis
20.07.2016. 18:01Lai par ko būtu raksts, uzvārds Liberman uzreiz izvilina smaidu. Tas, ka mūsu sabiedrību, kurā dominē ķērciens ,,ķeriet zagli'', pielīdzina ziemeļvalstij, arī izraisa smaidu, bet ne tik ļoti, kā Liberman. P.S. Nemaz tik šķīsti tie ziemeļvalstnieki ar neesot. Paziņa diezgan ilgi nodzīvoja Norvēģijā un izstāstīja, kā viņu bezdarbnieki un nabagi braukā ar bentļiem un jahtām, tā ka čakarē valsti arī tur, un ne mazāk, jo piķis apgrozās lielāks.
Lemesis
20.07.2016. 17:40»
pag
un par ko raksts
Par to, kāda nu turpmāk būs (var būt) "dzīve pēc Rasnača skapja".
lauķis
20.07.2016. 17:13... mēs pietuvojamies ziemeļvalstu godprātības standartiem...
Diemžēl tie standarti ir ar stipru smaku.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
