Pietiks mētāties ar vārdiem, Strīpnieka kungs: mēs jau samaksājām

»

Tev jāpiesakās Latvijas Mednieku asociācijā pie Haralda Barvika un Latvijas Mednieku savienībā pie Jāņa Baumaņa. Viņi par abiem aizpildīs vajadzīgās ailes un tad dosies pie Jāņa Dūklava un Arvīda Ozola uz Zemkopības ministriju, lai sarunātu ES finansējumu šo tavu nezināmo lielo krāsaino putnu izšaušanai. Tad visi dosies uz Lietuvas pierobežu pasēdēt kādā medību tornītī, un še ku, re ku finansējums izšaušanai būs 5 gadiem uz priekšu pilnīgi droši!

Atbildēt

»

Vai varat iedot galus, kam jāpiesakās Aizsardzības ministrijā, lai dabūtu naudu putnu pētīšanā?Ap manu māju dzīvo daudz putnu, arī tādi lieli , krāsaini, kas izskatās pēc pupuķiem. Varbūt jāaicina talkā kaimiņš zemessargs? Gan putni būtu saskaitīti, gan zemessargs nodarbināts, gan Aizsardzības ministrijas naudiņa labi patērēta.

Atbildēt

Vai tam cilvēkam, kas bildē, nieres nav slimas? Vai ņem uz krūts tā pavairāk?

Atbildēt

"Kas ir meža resurss? Tradicionālā atbilde – tie ir kubikmetri,.." - Strīpnieks

Atbildēt

»

tad jau jūs sodu par zagšanu Kriminālkodeksā esat labi izpētījis:)

Atbildēt

»

Nu re, atkal tikai runāšana, neviena fakta, lai gan Kriminālkodeksā ir pants par zagšanu un konkrēta atbildība par to.

Atbildēt

ar ziņošanu policijai jānodarbojas Tavam no valsts uzņēmuma dāsni apmaksātajam detektīvu birojam, kuru Robčiks šad tad mēdz pieminēt savās tautas apmļķošanas paskvilās

Atbildēt

»

valsts resursa izsaimniekošana(lasi:izzāģēšana kailcirtēs) pretēji sabiedrības gribai ir brutāla izzagšana. Sabiedrība ir šī resursa īpašnieks nevis Latvijas valsts meži!

Atbildēt

»

Lūdzu iedod informāciju par Tavā rīcībā esošājiem faktiem, attiecībā uz meža izzagšanu. Vai policijai esi ziņojusi?

Atbildēt

Paldies Viesturam Ķerus par visu, ko viņš dara dabas aizsardzībā. Raksts, kā atbilde mūsu valsts resursa lielākajam izzadzējam, ļoti labs.
Dabas sargātājiem beidzot ir jāapvieno savi spēki pret šiem apmaksātajiem zāģēšanas fanātiem.

Atbildēt

Kerus - mani neaiztieciet: PUPUĶI MILJONĀRI. No 2006. līdz 2009. gadam Ādažu novadā tika īstenota programma Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un «Natura 2000» teritorijā «Ādaži», iztērējot vairāk nekā 905 tūkstošus eiro. Vēl pirms tam AM finansēja projektu Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā. Pupuķu pētniecība toreiz izmaksāja mazāk par 14 tūkstošiem eiro. Par šo naudu tika saskaitīti 16 pāri.

Jaunajā projektā pupuķi un viņu aprūpētāji tiks apdāvināti ar vēl nepieredzētu vērienu – kopējā summa ir 1 537 988 eiro

Atbildēt

»

Skaidrs, ka Statoil un Neste ir 100% labāki par Latvijas valsts mežiem. Viņu biznesam vismaz ir starptautiskie standarti un prasības, par kuru neievērošanu viņus soda, bet LVM savus standartus "piekārto" savai "vietējai izpratnei" par mežu pareizu apsaimniekošanu. Un nu jau gudro kaut kādus FSC vietējos standartus. Manipulētāju bars, nevis uzņēmums!

Atbildēt

»

šito laikam pajocīgais un plintnieku angažētais rupors no LATMAs sakompilējis. Nereaģēt nedrīkt. Ja nav argumentu, jāpalaiž vismaz smaķele:)

Atbildēt

Ir jau vēl viens virziens, kurā netraucēti profilējas mūsu valsts galvenie mežacirtēji. Zināms fakts, ka tieši LVM “mežabrāļi” ir aktīvākie medību biznesa lobētāji mūsu valstī. Tā teikt – likumu piekārtotāji savām vajadzībām. Pašlaik vērojamā atklātā savu izvirtību virzīšana apmaksai, t.i. aizvien lielākai valsts un ES finansējuma iegūšanai šai nozarei, arvien vairāk pārvērš mūsu valsti par atvērtu "lopu kūtī" slaktēšanas izpriecām ES valsts pilsoņiem.

Atbildēt

Dūmus putniem - projekts Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā beigsies nākamgad līdz ar 823 243 eiro, ko saņem ornitologi un biologi. Tomēr kaut vai pavisam drusciņ tā īstenotājiem padedzināt gribas. Varbūt tāpēc, ka bez dedzināšanas naudas būs mazāk. Parasti visos projektos, kur tiek piesaistīta Eiropas fondu nauda, plānotais darbs ir jāizdara, pretējā gadījumā saņemtā nauda jāatskaita atpakaļ.

Atbildēt

Ķerusaprāt Statoil, Neste un Gāze maksā vairāk kā Latvijas meži, tad fosīlo kurināmā ievešana un izmantošana ir labāka nekā vietējo atjaunojamu resursu izmantošana. Kas apmaksā visus šos Ķerusa rakstus?

Atbildēt

Ķerus kungs, kam Jūs ko samaksājāt??? Vai Jums rūp slimnīcas? Trūcīgie? Nē! JŪS piepildījāt savas kabatas no valsts un ES fondu naudas!

Atbildēt

Es kā Latvijas iedzīvotājs, gribu pajautāt Ķerusam, kāpēc nav sertificēti Dabas aizsardzības pārvaldes meži ar izcilo FSC sertifikātu?
Cik no mežu ciršanas, dezināšanas nonāk valsts budžetā salīdzinot nodokļu un dividenžu veidā salīdzinot ar LVM? Cik nokļos ir nomaksājusi Latvijas ornitoloģijas biedrība no saviem daudzmiljonu projektiem? Cik Jūs esat nomaksājis nodokļos no sava vairāk kā miljonu vērtā pupuķu pētījuma? Vai esat šim pētījumam saņēmis naudu no Aizsardzības ministrijas?
Ja uz šiem jautājumiem neatbildēsiet , visi šie jūsu raksti ir plika propaganda.

Atbildēt

Meži jāsargā, bet šis nu ir klasisks populisms LV izpildījumā. Raksts par neko, daiļliteratūra. Besī, ka raksta pie budžeta pupa piezīdies pseidonevalstiskā sektora ierēdnis patērētājs.

Atbildēt

it kā ar Rotbergu viņam atiecības.

Atbildēt

Man,gan,nav skaidrs,kā Latvijā vēl ir upes,meži,jo gadu tūkstošus meži netika izcirsti,-vien,cik pašu vajadzībām.Daba pati visu prata saregulēt.
Noliecu galvu Ķerus k-ga priekšā par izturību nevienlīdzīgajā cīņā par Dzimtenes pastāvēšanu!
Paldies!

Atbildēt

»

Upju krasti, kurus agrāk noganīja, pamazām apauguši ar kokiem, pamatā baltalksni. Tā kā slapjainē baltalkšņa mūžs ir īss, koki gāžas upēs, veidojot pūstošus, smirdošus sanesumus, pat salas, kas pamazām apaug ar krūmiem. Upes kļūst seklākas, lēnākas un siltākas. Tās vairs nav piemērotas ne laivošanai ne lašu nārstam.
“Kādreiz Rūjā bija vēži un dažādas zivis, te brauca laivotāji, bet tagad ar laivu pabraukt nav iespējams. Ir vietas, kur sanesumi ir kādus desmit metrus gari, tur sanāktu vesels kokvedējs. Bet Sedā ir tādi sagāzumi, ka laiva krietnu gabalu jāvelk pa pļavu un tad atkal jāceļ upē”, stāsta meža īpašnieks Madars Kalniņš, kurš saimnieko Rūjienas pusē un kura īpašumā ir arī aizsargjoslas gar upēm un grāvjiem. Aizsargjoslas ir arī gar grāvjiem, kuros nav ūdens, bet tās skaitoties upes. Meža īpašniekam ir divdesmit piecu gadu pieredze un viņš secina, ka situācija ar katru gadu kļūst drūmāka, sanesumi papildinās, jo arī pavasara palos upes nespēj iznest kokus uz malām, kur vairs nav līdzenuma. “Tā ir īsta paradīze bebriem, kas saceļ tik daudz dambju, ka nav iespējams visus nojaukt. Un ūdens līmenis ceļas, appludinot gan mežu, gan pļavas,” secina M. Kalniņš. (LA 20.04.2015)

Atbildēt

metodes, ar kādām ir uzrakstīts raksts - ir populistiskas.
salīdzināt tirgotāju iemaksas bu`dzetā ar nozares iemaksām kopumā(t.i ne tikai LVM, bet arī visu pakalpojumu veicēju un apkalpotāju iemaksas) ir vairāk nekā nekorekti.
apzīmēt ar vārdi īpatsvars aizsargājās platības, neliekot akcentu ne uz kopējo platību, ne uz mežu platību, ne uz LVM apsaimniekojamo mežu platību ir nekorekti.
minēt vispārējās populistiskās frāzes par procentiem no iedzīvotāju skaita par visāda veida aizsardzībām arī nav korekti, kurš uz ielas aptaujātais atbildēs, ka nē, putni nav jāaizsargā
kurš pateiks no aptaujātajiem, ka ligzdošanas laikā ciršanu aizliegt nevajag, līdz tam, kad viņam tiks izskaidroti jau esošie ierobežojumi un putni ligzdošanas īpatnības.
daba ir jāsarga, neviens neiebilst, taču tādi sargi kā Kerrus ir posts LV mežsainmiecībai - viss mežs kļūs par vienu lielu aizsargājamu objektu. nekad neviens zaļais projekts nedabūs nekādu atbalstu no manis, un pret to aģitēšu visu pazīstamos, kamēr būs tādi zaļie kā populists Ķerrus.

Atbildēt

Lai kā komentos pūlas attaisnot LVM rīcību, tomēr tas, kas notiek Latvijas dabā, liek domāt par pretējo.
Intensīvai mežu un apauguma izciršanai ap mazajām upītēm, grāvjiem sekas ir šo upīšu izsīkšana, ūdenslīmeņa pazemināšanās lielajās upēs, bet ne tikai tur. 2015 - 2016. gados bija novērojama ūdens izsīkšana daudzās lauku rajonu akās, kas vairs nav uzskatāma par lokālu parādību un vieš nopietnas bažas par mūsu gruntsūdeņu resursu samazināšanos. Un var pietiekami droši apgalvot, ka savu lielāko artavu šajā procesā ir ielicis tieši LVM. Par to nu gan paldies šim kantorim neteiks neviens.

Atbildēt

Ķerus būtu labāk gājis strādāt, tomēr pieaudzis vīrietis(tas nekas ka minoritāte-gejs) darbu tak var atrast tik gudrs vīrs.

Atbildēt

Zaļā lieta jau sen ir bizness. Jo tu skaļāk bļausi, ka Latvijā viss slikti, jo vairāk naudas no Eiropas dabūsi. Nu i bļauj.

Atbildēt

autoram par don kihota apņēmību 5+ ! Noķer kādu mežinieku pārkāpuma brīdī un noskaidrosi visu ko gribēsi.

Atbildēt

putnu chalja vaavuljoshana jau saak bik krist uz nerviem!!! ar ko shis biotopu guruu-ornitologs ir izpelniijies briivo mikrofonu Pietiek.com. Te driizaak FB klejoja interesants raksts par 16 paaru plashi izplatiitas putnu sugas aizsardziibu Adazhu poligonaa par niek 1,5 milj ja nemaldos. Noteikti tik pat kvalitatiiva informaacija kaa shie punkji un asaras?! ;D :D :D

Atbildēt

Vai putnu draugs pats ir nopelnījis kaut vienu eiro? Vai tikai visa nauda no projektiem? Un viņam jau nu noteikti nav mantots mežs kurā jaunlaiku putnudraugu Latvijā neko nevar darīt, bet valsts atmet smiekligus grašus - mazāk kā putnu vērotājam un citiem plānā galdiņa urbējiem.

Atbildēt

God. Ķerus gungs,
Augstu vērtēju jūsu aktivitātes dabas sargāšanā, diemžēl jūsu argumenti reizēm robežojas ar populismu. Nodokļu aprēķināšanā ir tāda īpatnība, ka lielākos nodokļus nomaksā lielākie preču importētāji t.i degvielas tirgotāji mazumtirdzniecības tīkli un arī jūsu pieminētā Latvijas gāze. Lielāko maksātāju sarakstos parasti neatrodas lielākie eksportētāji tai skaitā kokrūpnieki un jūsu nīstie mežistrādes uzņēmumi, tie eksportējot prasa atmaksāt nomaksāto PVN un bieži pat VID uz tiem skatās ar aizdomām, bet tautsaimniecībai kopumā tieši eksportējošie uzņēmumi ir tie, kas baro lielāko sabiebrības daļu! Ja Jūsu vēlme dot savu artavu Latvijas izaugsmei ir patiesa, tad daudz lielāku labumu dotu cīņa lai Latvijas mežus novērtētu kā vērtīgu CO2 izmešu samazināšanas rīku ne tikai dabas aizsardzības pārvalde, bet šos 200 eur par kubikmetru mums pieskaitītu pie izmešu kvotu norēķina! Latvija kā mežu lielvalsts dod skābekli arī tiem, kas mūs uzrauga, kontrolē un pamāca kā vidi sargāt!

Atbildēt