Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
lauķis
24.01.2023. 09:09Augstāka vara pieder cilvēkiem,tautai.Tad kāpēc cilvēki atzīst un baro šos parazītus?Kāpēc iet un atdod savas tiesības lemt šiem parazītiem?
Latvija izdevusies valsts
24.01.2023. 08:49jo mums ir varens Prežizstrādājums, pūdelis Levitz!
24.01.2023. 08:04
»
pareizais
Valsts pārvaldē strādā cilvēki bez kauna, goda un sirdsapziņas
Hunta ko idafēras laikā nostiprināja šķiru sabiedrību - huntas algotie politiķi, ierēdņi un mēdiji. Otra šķira - tauta un uzņēmēji.
Daļu no uzņēmējiem ar valsts iepirkumiem atbalsta hunta. Daļu atbalsta un, lai demonstrētu savu varu, dažus “savējos” uzmet un nodod tiesai saplosīšanai, lai svešie bītos un cienītu.
Fēlis
24.01.2023. 07:19Tauta pati vainīga. Kad izsludināja vēlēšanu rezultātus, piedzīvoju šoku- cilvēki, kuri izvērsa savas tautas genocīdu un kuriem bija jākarājas laternu stabos, tika atkal ievēlēti saeimā. Ko tad jūs gribat? Jūs taču mīlat ka par jums izņirgājas un daudzi pat gribēja ķerstīt cilvēkus uz ielām, lai saspricētu. Tad nu saņemiet un mēģiniet atkal noskaņot savas smadzenes uz "pareizā" viļņa.
24.01.2023. 02:20
»
ha-ha
Mūsu gadījumā cūkas nav izsalkušas,bet labi paēdušas,kas netraucē viņu rītgribu.Vienkārši nāksies vairāk ķēzīt un ķēzities,kas arī veido pieradumu un atkarību,kurām pretoties,kā to redzam,objekti pat teoretiski nav gatavi un tādēļ ir visu gatavi
K. Švābes grāmatās bija programma plānotiem ar Covid-19 sociāliem protestiem. Tie faktiski ir politiskie protesti.
Davosas ekonomikas forumā apsprieda pašu žīdu radīto destruktīvismu- IT algoritmu sabrukumu elektroniskajās uzskaitēs un nespējā elektroniski norēķināties ar plānoto elektronisko naudu elektroenerģijas trūkuma dēļ, kas radīts mākslīgi.
Šveca un Vācija brīdinājusi iedzīvotājus turēt skaidru naudu rezervē. Vai Latvijā kādam tāda ir, izņemot ierēdņus un politiķus?
Ja Igaunija un Latvija atsaukusi savus vēstniekus.. vai neesam kara priekdvakarā ar Krieviju?
kjh
24.01.2023. 01:59oo pastalas naak pie prata , varbut beidzot saks iziet ielas, maz ticams mikstie ierednji pilna latvija
Atbilde
23.01.2023. 22:19»
tā viš i
Atšķirībā no autoritātīvām valsts pārvaldes formām, parlamentārai pārvaldei ir viens būtisks trūkums. Valdība (arī parlaments) tiek ievēlēts uz noteiktu laiku. Un ievēlētie, zinot, ka nākošajā termiņā var netikt ievēlēti, tad sava ievēlēšanas termiņa laikā grābj no siles cik vien spēj. Tā, ka apelēt...
viss ir ļoti vienkārši , no katra , kuram ir vara , personīgā un matetriālā un brīvības atbildība.Temīdas kalkpi visi atlaižami ,advokāti sijājami. Tādi saulveži p***rami! :)
Tikai kā to realizēt , ja ir audzējs un metastāzes gandrīz pus Latvija.
ha-ha
23.01.2023. 22:00»
tā viš i
Atšķirībā no autoritātīvām valsts pārvaldes formām, parlamentārai pārvaldei ir viens būtisks trūkums. Valdība (arī parlaments) tiek ievēlēts uz noteiktu laiku. Un ievēlētie, zinot, ka nākošajā termiņā var netikt ievēlēti, tad sava ievēlēšanas termiņa laikā grābj no siles cik vien spēj. Tā, ka apelēt...
Mūsu gadījumā cūkas nav izsalkušas,bet labi paēdušas,kas netraucē viņu rītgribu.Vienkārši nāksies vairāk ķēzīt un ķēzities,kas arī veido pieradumu un atkarību,kurām pretoties,kā to redzam,objekti pat teoretiski nav gatavi un tādēļ ir visu gatavi.
23.01.2023. 21:19
Ļoti būtiski gan ir tas, ka tieši 13. Saeima sagatavoja ar likumu uzreiz 14. Saeimas deputātu algu pieaugumu.
Tas darīts apzināti, jo visos veidos E. Levits grib Saeimas atbalstu 2. VP termiņam.
tā viš i
23.01.2023. 21:00Atšķirībā no autoritātīvām valsts pārvaldes formām, parlamentārai pārvaldei ir viens būtisks trūkums. Valdība (arī parlaments) tiek ievēlēts uz noteiktu laiku. Un ievēlētie, zinot, ka nākošajā termiņā var netikt ievēlēti, tad sava ievēlēšanas termiņa laikā grābj no siles cik vien spēj. Tā, ka apelēt pie deputātu sirdsapziņām, aicināt viņus solidarizēties ar tautu un cerēt, ka viņi iesaldēs savas algas ir vismaz naivi, ja ne dumji. Tas ir apmēram tas pats, kā lūgt izsalkušu cūku, lai tā nerij tik daudz no siles, kurā ielieta garšīga barība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
