Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl
Martins Gauss, airBaltic izpilddirektors11.02.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kāri pēc mantas un jebkādiem labumiem
05.03.2021. 18:12Šo rakstu cien.L.Lapsas k-gam.Vai M.Gausam nebūtu jāpārzina /ilgstošam Air Baltik šefam/latviešu valoda.Ko par to saka valodas centrs.
Dzejdara ķermenis izjūt satraukumu
14.02.2021. 17:22»
Kortizolu ražo virsnieru dziedzeri, un tas labāk pazīstams kā “stresa hormons”, jo lielākā daudzumā izdalās situācijās, kad ķermenis izjūt satraukumu.
Blondīne
14.02.2021. 03:49man biļetes par velti nedod. Es par tām maksāju, kad lidoju, tad kādēļ man viņus jādotē?
Janis
13.02.2021. 13:43Vai beidzot nevajadzetu likvidet so gausu finansu piramidu. Pec tris gadiem Latvijai paliks tuksa caula un miljardi paradu. Meroni paradija ka vajag baurus cakaret.
Atkal pieķēzījis visas vietas
12.02.2021. 18:21»
ASV aviosabiedrības, kas tiek apspiestas valdības palīdzības meklēšanai un nesen un konsekventi izmantojušas lielu daudzumu uzņēmuma skaidras naudas akcionāru dividenžu izmaksāšanai, ir lielisks piemērs tam, kā valdības īstenos šīs izmaiņas sabiedrības attieksmē...
ar savu murgu palagu.
Kāda Tauta-tāda valdība
12.02.2021. 16:20Airboltikam vajag iedot vienu miliardu uzreiz,un peec tam katru meenesi dot pa diviem miliardiem.Un tad juus reszeesiet kaa Airboltic uzplauks.Kaapeec taa?Taapeec ka latwieshi saka ka dots deveejam atdodas.Uz priekshu latwieshi!Un uzdancojoiet pidralalaaa pidralalaaa.
jaajaa
11.02.2021. 18:12...ar lidojošo lūžņu čupu ir cauri...nu vismaz uz gadiem pieciem...cik tur tām bērnu helikopternaudām vajadzēja ?...170 mio ?...nu re...šogad airBaltikam neko, un pietiks, un pāri paliks...un pienesums tieši Latvijas "ekonomikai" ātrāks un uzreiz...:)
E..
11.02.2021. 17:54Gaisais pats šito sacerēja par savu miljona algu jeb kāds no padotajiem bija spiests gudri sacerēt vēstuli masu medijiem?
11.02.2021. 17:13
ASV aviosabiedrības, kas tiek apspiestas valdības palīdzības meklēšanai un nesen un konsekventi izmantojušas lielu daudzumu uzņēmuma skaidras naudas akcionāru dividenžu izmaksāšanai, ir lielisks piemērs tam, kā valdības īstenos šīs izmaiņas sabiedrības attieksmē.
Turklāt nākamajos mēnešos un gados var notikt “režīma maiņa”, kad politikas veidotāji uzņemas ievērojamu daļu no privātā sektora saistību neizpildes riska. Kad tas notiks, valdības gribēs kaut ko pretī. Vācijas glābšana no Lufthansa parāda šāda veida situāciju: valdība injicēja likviditāti nacionālajam pārvadātājam, bet tikai ar nosacījumu, ka uzņēmums ierobežo vadītāju atalgojumu (ieskaitot akciju opcijas) un apņemas nemaksāt dividendes.
Labāka valsts politikas un korporatīvās plānošanas saskaņošana būs īpaša uzmanības centrā, runājot par valdības lielāku iejaukšanos.
Ventilatoru sajaukšana pandēmijas pīķa laikā liecina par to, kāpēc. 2010. gadā ASV ar valdības līgumu bija pasūtīti 40 000 ventilatoru, taču tie nekad netika piegādāti, lielā mērā izskaidrojot valsts trūkumu, kas tik acīmredzami parādījās 2020. gada martā.
Kas izraisīja šo trūkuma situāciju? 2012. gadā sākotnējo uzņēmumu, kas bija uzvarējis piedāvājumā, (nedaudz apšaubāmos un neskaidros apstākļos) nopirka daudz lielāks ražotājs (publiski tirgots uzņēmums, kas ražo arī ventilatorus): vēlāk izrādījās, ka iepirkuma uzņēmums vēlējās novērst sākotnējā pretendenta iespēju lētāka ventilatora uzbūvēšana, kas būtu mazinājusi paša uzņēmuma rentabilitāti. Šis uzņēmums pavilka kāju, pirms galu galā pārtrauca līgumu un galu galā to iegādājās konkurents. Neviens no 40 000 ventilatoriem nekad netika piegādāts
ASV valdībai.
Maz ticams, ka šāda veida situācija atkārtosies pēc pandēmijas laikmetā, jo valsts iestādes divreiz domās par tādu projektu nodošanu ārpakalpojumiem privātiem uzņēmumiem, kuriem ir kritiska ietekme uz sabiedrības veselību (vai patiešām kritiska ietekme uz sabiedrību, drošība vai citādi).
Rezumējot: peļņas maksimizēšana un īstermiņa perspektīva, kas ar to bieži saistīta, reti vai vismaz ne vienmēr atbilst sabiedrības mērķim sagatavoties nākotnes krīzei.
Visā pasaulē pieaugs spiediens uzlabot zemu atalgoto darbinieku sociālo aizsardzību un algu līmeni.
K. Švābe “Covid-19 Lielais restarts”
https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf
2. Mikroekonomikas tendences
Visticamāk, mūsu pasaulē pēc pandēmijas minimālās algas palielināšana kļūs par galveno jautājumu, kas tiks risināts, pieņemot stingrāku minimālo standartu regulējumu un rūpīgāk piemērojot jau esošos noteikumus.
Visticamāk, uzņēmumiem būs jāmaksā lielāki nodokļi un dažādi valsts finansējuma veidi (piemēram, pakalpojumi sociālajai aprūpei).
Sadists
11.02.2021. 12:46Airoflotei vajag ieviest abonēšanas maksu, tāpat kā biržā aizlaistajam latvijenEnergo. 5 jevro rubļi no galvas katru mēnesi, lido kaut nelabi paliek. Nelido, pats vainīgs. Arī dačņiki ziemā nedzīvo vasarnīcā, bet maksā taču par pieslēgumu, kas vainas nahaļavu pelnīt.
PVN
11.02.2021. 12:35Protams vajadzēs vēl, jo tā ir uzbūvēta sistēma. Katrs nopērkot biļeti, pievieno lidmašīnai vērtību (PVN) un ir tikai likumsakarīgi, ka lidojot ar katru dienu dārgāku lidmašīnu arī biļešu dotācijām jāaug. Arī no to cilvēku kabatām, kuriem tiek vienīgi kaitīgie izmeši uz galvas.
gunč
11.02.2021. 12:10jĀ, KĀDI GAN V PARAZĪTI LATVIJĀ SAVAIROJUŠIES! Varbūt derētu šeit 350 mlj vietā izmantot DIHLOFOSU?
Lasītājs
11.02.2021. 10:55Jo drīzāk, šo valsts kompāniju, aizlaidīs bankrotā, jo labāk. Biļetes dārgas, ar taksi brauc līdz Viļņai un lido uz Britāniju. Tā lētāk.
Covidu vēl ievazā caur Rīgas lidostu.
Pārdomas
11.02.2021. 10:41Principā tā ir valsts kompānija, kurai Linkaits&co ir dabūjis cauri īpašu statusu. Nevar noliegt, ka kompānijai ir zināms potenciāls. Ar kompānijas finansēšanu ir saistīta virkne necaurskatāmu, no malas nesaprotamu darbību un lēmumu. Kaut vai lēmums par obligāciju izdošanu kaut kādā Īrijas biržā ar gada likmi pāri 6%. Valsts kompānijai! Latvijas lielās valsts kompānijas bez īpašām grūtībām tepat Latvijā aizņēmās ar apmēram 2% gada likmi. Nesamērīgais lidmašīnu iepirkums, kas, acīmredzot, šobrīd arī iespējams, ka visvairāk ietekmē kompānijas finanses. (Linkaits bija padomes loceklis vai pat priekšsēdētājs!!!) Tagad redzams, ka tā bija kļūda. Vai tik tur nebija paredzētas komisijas maksas? Pārsteidz tas, cik ātri un bez liekiem jautājumiem piešķīra iepriekšējo pabalstu. Un tas par pārsimt miljoniem! Vai tik tur nav iekārtota barotava atsevišķām ietekmīgām personām vai politiskajiem spēkiem?
Viens no investoru zelta likumiem saka, ka slikti ieguldītam EUR otru pakaļ nesūta. Apskatīsimies uz Linkaiša un JKP reakciju. Vajadzētu jau ķērkt no paša rīta, ka Airbaltic neko nedabūs, pašiem jāpelna, vadība netiek galā utt. Kā tas bija ar ceļiem, pasažieru pārvadājumiem un dzelzceļiem par salīdzinājumam pavisam smieklīgām summām. Pagaidām klusums.
Klauss
11.02.2021. 09:02man nepajautaji? Kaada atlabshana?
Atlabshanas nebuus, jo jau saplaanots Rota22.
Bet LV valsts ir stulba kaa zaabaks- ja bija vajadziigs pasazhieru trafiks, bija jaatriec tevi bekaas un jaataisa Ryainair mega baaze. Tas nebuutu prasiijis naudu, bet devis tranzuiitu un tuuristus.
bet tavaa gjiimii stumt - tur pat man, Klausam, nauda beigsies.
lauķis
11.02.2021. 07:33Es varētu pateikt ko vajadzētu tam sistēmas patašoram,bet būs pārāk rupji.Teikšu vienkārši un saprotami,parazītus barot nedrīkst.Tad nu domājiet,ja ir ar ko domāt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
