„Prudentia" un nodokļu maksātāju nauda: atklāta vēstule Kārlim Krastiņam un viņa vadītajai "Prudentia"
Edgars Abrams04.04.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Starp citu
06.11.2015. 18:12Prudencija Šķēle- Andra mamma. Vai pirmsākumos vai tagad netieša saistība?
08.04.2015. 23:46
»
demgpis
milzīga summas ripot naudas labākajam finansu ministram vikam jāaizņem lai varētu nodrošināt rungaiņu jaunpupu repšes drauģeļu veiksmes stātsu garantiju rāviens
dumš kā zābaks.
demgpis
07.04.2015. 22:05milzīga summas ripot naudas labākajam finansu ministram vikam jāaizņem lai varētu nodrošināt rungaiņu jaunpupu repšes drauģeļu veiksmes stātsu garantiju rāviens ... ``
demgpis
07.04.2015. 22:05milzīga summas ripot naudas labākajam finansu ministram vikam jāaizņem lai varētu nodrošināt rungaiņu jaunpupu repšes drauģeļu veiksmes stātsu garantiju rāviens ... `
demgpis
07.04.2015. 22:04»
Vērotājs
Abrams esot kā dadzis acīs reģionāļu Liepiņam un Bondaram. Viņa asumu var manīt arī no vēstules.Godīgi un taisnīgi, bet bezjēdzīgi un nevienam nevajadzīga darbošanās
milzīga summas ripot naudas labākajam finansu ministram vikam jāaizņem lai varētu nodrošināt rungaiņu jaunpupu repšes drauģeļu veiksmes stātsu garantiju rāviens ...
vērojums
07.04.2015. 16:06Velti jūs te rakstat,jo PRUDENTIJA ir Vienotības labā roka,jeb kabatasportfelis,sauc kā gribi,nekas no tā nemainīsies.
Lalo
07.04.2015. 06:04Sen jau bija redzams un saprotams kas tā par sistēmu-draudzību starp ''prudentia'' un Vienotība,saistība,kas prudentiju iesaista visos projektos,kur no valsts var nosmelt lielas naudas un iespējams padalīties,taču nevienam tas neliek pat ūsas pakustināt par šīm nelietībām.
Zinātājs
06.04.2015. 10:22»
Vērotājs
Abrams esot kā dadzis acīs reģionāļu Liepiņam un Bondaram. Viņa asumu var manīt arī no vēstules.Godīgi un taisnīgi, bet bezjēdzīgi un nevienam nevajadzīga darbošanās
Nav miera Abramam.
Savulaik nojauca Bondara & Liepiņa "laulību" ar Repši, tagad sāk jaukt Liepiņa rebes ar Rungaini.
Abram, atslābsti! Tāda ir reālpolitika.
elementāri
05.04.2015. 22:35»
???
Varat sīkāk, kas ar to Reiru un korupciju tur ir
No J.Reira CV :
Darba pieredze privātajā sektorā
2001. gads – 2002. gads A/S ķīmiskās rūpnīcas „Spodrība” valdes priekšsēdētājs
1999. gads – 2002. gads SIA „Prudentia” partneris, direktors
1996. gads – 1999. gads A/S „Trasta komercbanka” valdes loceklis, viceprezidents, Administratīvās daļas vadītājs
1993. gads – 1996. gads Latvijas – Vācijas banka, Kredītdaļas nodaļas vadītājs
===== :-)
Vērotājs
05.04.2015. 14:19»
Kukū
KādsTV medijs var pacelt augšā tēmu - cik ilgi, cik miljonus turpinās Prudentia kāst jo skaidrs ka Vienotība saņem un konkursa nebija. Un izpētiet stāstu par Reiru, jo tam skeletu skapī cik vajag
http://vienotiba.lv/janis_reirs
KĀ KRIEVU SAKĀMVĀRDĀ:"REIRS UN RUNGAINIS - ODNA SATANA"
Hi hi
05.04.2015. 13:27»
hehe
Reira firmas Veiksmes Stāsts
Viņa padomnieks Dambītis ir Vienotības bagātības veiksmes stāsts. Ja vajag kaut ko, ar viņu jārunā. FM, VID utt.
Kukū
05.04.2015. 13:26KādsTV medijs var pacelt augšā tēmu - cik ilgi, cik miljonus turpinās Prudentia kāst jo skaidrs ka Vienotība saņem un konkursa nebija. Un izpētiet stāstu par Reiru, jo tam skeletu skapī cik vajag.
Vērotājs
04.04.2015. 23:11Abrams esot kā dadzis acīs reģionāļu Liepiņam un Bondaram. Viņa asumu var manīt arī no vēstules.Godīgi un taisnīgi, bet bezjēdzīgi un nevienam nevajadzīga darbošanās.
???
04.04.2015. 20:21»
hehe
Reira firmas Veiksmes Stāsts
Varat sīkāk, kas ar to Reiru un korupciju tur ir?
Ruņģainis
04.04.2015. 20:21Prudentia 50% atdod Vienotībai? Kāpēc vēl tāds līgums ir spēka, cienītie mediji????
asre
04.04.2015. 18:51Labs, Retoriski jautājumi, uz kuriem īstenībā var neatbildēt.Atbildes redzamas jau jautājumā. Vienīgais piebilstamais - man liekas, ka Prudentia pati arī ir sile, kur urkšķ mums neredzamas cūciņas, ne tikai tās, kas veido kompānijas publisko tēlu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
