Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Bobis
24.02.2017. 14:17Ļemešonoka k-gd aizdomīgs rakstiņš, kuru lielbūvnieku ar šo Jūs aizstāvāt un lobējat?
prostamol uno
24.02.2017. 09:49Ir jāsaprot, ka par šo projektu maksā valsts budžets, jeb katrs Latvijas iedzīvotājs, tad kāpēc tiek pieļauta tāda zagšana un shēmas???
Kapēc mums jāmaksā kaut kādam BAO 30 miljoni? Par ko??
Kapēc ir sajūta ka tiek muhļīts konkrētu darboņu uzdevumā, lai viņiem makā iekīt garantētais piķis bez konkursa?
???...
24.02.2017. 08:48Domāju, ka pašlaik tiek gatavota dažu figurantu nomaiņa, kas, iespējams, kaut ko traucē. Ne par velti trešdien VARAMā notika sanāksme, kurā tika spriests par Valsts vides dienesta (VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP)reorganizāciju. DAP ir tikai līdzeklis. Ne par velti nesen atkāpās DAP ģenerāldirektore un šobrīd par pienākumu izpildītāju ir iecelts VRAA direktors Aigars Undzēns, kurš pazīstams kā bijušais VID Pētersones vietnieks un kļuva slavens ar savu pulksteni. Šobrīd tiek mēģināts sagraut DAP, lai tas būtu iemesls arī VVD reorganizācijai. Mēs vēl redzēsim kurā virzienā aizplūdīs gudrona nauda.
jans
23.02.2017. 23:38Pa šiem 25 gadiem =cik n-tās reizes šo indes dīķus ir bēruši ciet ??? Cik MILLJONUS (simtos) ir izzzaguši no valsts un ES naudas???Cik miljonāru ir
kļuvuši no "ZELTA ĀDERES"? Un VISS- LIKUMĪGI!!!Un uz
šodienu- dīķi nav likvidēti.Cik tūkstoši putnu un citu radību gājuši bojā, zeme, pazemes ūdeņi saindēti,... . Pateicība par to ZZS- par NEKO darīšanu, skaitot ļimonus uz saviem kontiem
vv
23.02.2017. 22:07ja vairs nededzinās, tad kaut kur taču liks.gan jau iztaisīs, ka viss būs likumīgi un lec kaut gaisā???
Nacionālās apvienības ministri:)
23.02.2017. 18:55Iepriekšējā Nacionālās apvienības ministra Romāna Naudiņa pilnvaru laikā Inčukalna dīķu attīrīšana noritēja „garlaicīgi” – samērā raiti un bez īpaša sabiedrības satraukuma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
