Rimšēvičs nesaprotot, kāpēc kādu var interesēt Latvijas Bankas lēmumi par algām
L. Lapsa21.03.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kāja
24.03.2011. 08:41Nu bet arī bankas darbinieki uzskata, ka banka pati sev pelna naudu, tāpēc pat lietvedes var saņemt pie 1000 mēnesī (tas gan nav bruto)
Ceru,
23.03.2011. 17:55kad sasēdinās pa ķurmīšiem visus korumpantus,
ķersies pie augļotājiem.
Karote
23.03.2011. 14:53Ilmāriņš drīz aizfilosofēsies līdz eksistenciālam jautājumam : a,kas vispār ir sabiedrība? un pārsteigti priecīgs atradīs atbildi : Es!!Es esmu sabiedrība! Nu un vēl daži mani čomaki.. :)
Austra
22.03.2011. 22:44kad beidzot visam būs pielikts punkts.. lasi kuru rakstu gribi.. skaties vai klausies kuru zinu gribi visur zagšana un nelikumības..
werwefds
22.03.2011. 22:02Rimševics un Co ir zagļi caur likumu. Primārais ir piepildīt savas kabatas. Darbība rezultāti knapi viduvēji. Padomes locekļiem CV ir pabāls, krievu laiku izglītība un šādi tādi vadības amati, kaut arī vadītāji ir jau dažādi, daudzi vadītāji ir slikti, tā kā tas nav nekāds rādītājs. algu pamatojuma nav nekāda.
for dummies
22.03.2011. 20:29LB monetāro politiku nosaka I.R. ņemtais kredīts 577 156 EUR apmērā (2010.g.amatpersonas deklarācija). Slikti Swedbank(?), ka turiet amatpersonu un visu valsti atkarībā.
sss
22.03.2011. 20:22Šis kadrs ir sajaucis savu kabatu ar valsts kabatu un domā ,kad banka pieder viņam.
purkšķis
22.03.2011. 19:53Šis āzis iecelts par dārznieku un ļoti daudz ko nesaprot, tāpat kā dauņi valdībā!
RD un VD sirdsdraudzenīte
22.03.2011. 19:35***********************************
...ja "pietiek" noveiksies (ko no sirds novēlu),nemaz arī nebūtu par skādi pēc tam pamēģināt piedzīt no bankas morālo kompensāciju ...par šoku kas jāpārcieš,sastopoties ar valsts iestādes nevēlēšanos ievērot likumu ...
Ojārs
22.03.2011. 15:22Lelle
22.03.2011. 12:14
Ja tik nesaprātīgs, tad bankā un valsts pārvaldē nav ko darīt...jāiet mājās zeķes adīt...
_________________________________
Tur jau tā nelaime, ka arī adīt neprot...
Lelle
22.03.2011. 13:14Ja tik nesaprātīgs, tad bankā un valsts pārvaldē nav ko darīt...jāiet mājās zeķes adīt...
vilis
22.03.2011. 11:34Bankas juristiem arī vajag attaisnojumu par savu esamību un vēl ja tiesas izdevumi nav jāmaksā no savas kabatas.
Ojārs
22.03.2011. 10:08Tas kungs, kurš ir redzams aizmugurē, ļoti rūpējās par to kungu, kurš ir iemūžināts fotogrāfijas priekšplānā. Pusgadu pirms iepriekšējā pilnvaru termiņa beigām, jūtot, ka varētu mainīties politiskā konjunktūra un spēku samērs, viņš atsaucās priekšplānā esošā kunga uzstājīgajam pamudinājumam ātri sakārtot lietas palikšanai amatā nākamajam termiņam. Tā viss ātri un bez mazākās aizķeršanās arī tika noorganizēts.
DD1
22.03.2011. 09:44Pareizi izvēlēta bilde ar abiem „nosing special” līmeņa dārgiem, bet mazspējīgiem finansu „speciālistiem”, kam pateicoties mēs nonācām tur, kur nonācām. Viens jau ir aizmirstībā, bet otrs vēl tur nerimtīgu rūpi par savu algu.
No reply
22.03.2011. 09:30Taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka Latvijas Banka pārsūdzējusi arī šo spriedumu..
***********************************************
Tēma, protams, nopietna, taču pie šī teikuma no sirds apsmējos.:) Tāds izteiksmes dramatisms un tik prozaisks veids, kā procesa dalībnieks tiek pie šādas infas.:)
Bet pēc būtības jau viss ir pareizi. No administratīvo tiesu statistikas (svaigākie dati ir par 9.gadu) redzams, ka administratīvajās tiesās pirmajā instancē apmierina tikai apm. 14% prasījumu (salīdzinājums nav gluži korekts, bet civillietās tie ir gandrīz 50%). Tātad - iespēja vinnēt ir 1:7. Pagaidām ar šo lietu tiešām neslikti iet. Lai veicas arī turpmāk.
jezups
22.03.2011. 03:08ilmāriņš jau sen zaudējis realitētes sajūtu un uzskata ,ka LB ir viņa privātfirma :-)))
jurisx
22.03.2011. 02:24Tam ,kas aizmugurē,vajadzēja atrasties dziļi laukos,lai nedarītu kaunu Latvijai.Bet nē-atkal beržas pie naudas lietām,kaut gan lielāka zābaka naudas lietās nav.Īsts tapiņpuika.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
