SM vērsīsies Patentu valdē par airBaltic preču zīmi, gatava tiesāties
B. Rulle01.12.2010.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
oh
02.12.2010. 17:12nu nav pat smieklīgi, ap-daunītis matīss no gerharda paspārnes prasa patentu valdei juridisko skaidrojumu
bet priekš kam sm juristi - krēslos pirdelēšanai?
fredis
02.12.2010. 16:39Muļķu zemes iedzīvotāji !!!!!
FLIKS,ŠLESERS,ŠĶĒLE - tie ir patiesie AIRBALTIK īpašnieki
Normālā valstī šie zagļi AŠ2 sēdētu cietumā , bet muļķu zemē viņi skaitās biznesmeņi
x-f
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
02.12.2010. 14:44Man ir līdzīgs ierosinājums kā SalaM, tikai vēl gribēju par pretvalstisku rīcību Fliku izraidīt no valsts. Un Šleseri par to pašu vajag tiesāt!
Pti sāls
02.12.2010. 12:09Tas, ka Flikam piederošā BAS pērnā gada nogalē par 13 miljoniem eiro (ap 9,1 miljons latu ) nopirkusi (samaksāta tikai daļa summas) airBaltic zīmolu un ar to saistītās preču zīmes (airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi), kļuva zināms šovasar, pēc airBaltic gada pārskata publiskošanas.
---------
Un vai SM Gerharda kungs - Dombrovska valdības ministrs nav akceptējis BAS pērnā gada nogalē par 13 miljoniem eiro (ap 9,1 miljons latu ) pirkumu (samaksāta tikai daļa summas) airBaltic zīmolu un ar to saistītās preču zīmes (airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi)??????????????????
Te jautājums 2009.gada Satiskmes ministram un Ministru prezidentam, kas notika un notiek viņu pārvaldītās saimniecībās???????????????????????!!!!!!!!!!!!!!!!!!
hmz
02.12.2010. 10:56vienkarshi izdodiet likumu, kura paredz - ja akcionars, kuram ir vairakums akciju >50%, tad neatkarigi no jebkadiem ligumiem vai tml lietam, ir vienpersoniskas tiesibas iecelt, atcelt vaditajus un jebkadi citadi rikoties. nu kau ka ta
SalaM
02.12.2010. 09:21Uzņēmuma valdes loceklis ir ļaunprātīgi izmantojis savas zināšanas un viņa darbības ir vērstas pret uzņēmuma saimiecisko mērķu sasniegšanas. Līdz ar to, valdes loceklis ir jāatsauc un pret viņu ir jāizvirza civviltiesiskā prasība + krimināltiesiskā par darbību/bezdarbību, kas ir pret viņa uzņēmuma darbību.
Šādi ASV biržā esošam uzņēmuma tiktu liegtas tiesības kotēties...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
