Suns uz siena kaudzes: Kultūras ministrija un Latvijas simtgades simbolika
Santa Naudiņa, SIA Baltijas Suvenīri04.12.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
...
07.12.2016. 13:50»
aradhana
Jo apzinīgāki cilvēki, jo brīvāka likumdošana iespējama. Protams, būtu jauki, ja Latvijas simtgades emblēma kļūtu par kaut ko, kas palīdzētu cilvēkiem bez ierobežojumiem dalīties svētku priekā. Taču, no otras puses, mums ir arī visai nelāgi precedenti - piemēram, bēdīgi slavenā Didža Melbikša ņirgāšanās...
Un kas šobrīd Melbiksim traucē darīt to pašu? Emblēmu taču internetā var izdrukāt un uz apenēm uzlīmēt, ja ir tāda gribēšana. Ne jau kāda preču zīme viņam to aizliegs.
aradhana
06.12.2016. 16:16Jo apzinīgāki cilvēki, jo brīvāka likumdošana iespējama. Protams, būtu jauki, ja Latvijas simtgades emblēma kļūtu par kaut ko, kas palīdzētu cilvēkiem bez ierobežojumiem dalīties svētku priekā. Taču, no otras puses, mums ir arī visai nelāgi precedenti - piemēram, bēdīgi slavenā Didža Melbikša ņirgāšanās par Latvijas karogu.
Es esmu Latvija
06.12.2016. 11:16»
vcb
Vienā gadījumā pelnīs vieni žuļiki, citā gadījumā citi. Mums pārējiem no tā ne silts, ne auksts, tā ka nav ko cepties
Man ir gan silts gan auksts!Nu nevarēs tāda KM man atņemt šos vārdus.
vcb
06.12.2016. 00:15Vienā gadījumā pelnīs vieni žuļiki, citā gadījumā citi. Mums pārējiem no tā ne silts, ne auksts, tā ka nav ko cepties.
Ervīns
05.12.2016. 16:19Vai tā nav ir vētra ūdens glāzē????Es apdrukāju T kreklus jau 10 gadus,visiem svētkiem Rīgā un Latvijā un neviens man nav norādījis ko drukāt un ko nē.Ja atklati ,tad pirmo reizi dzirdu par kaut kādiem aizliegtiem Latvijas logo.Nu ja tas tā ir,tad es atsakos mīlēt šo valsti.Tad es neesmu Latvija.Pilnīgi murgi-sanāk es gribu izrādīt cieņu,mīlestību, kā arī reklamēt savu valsti ,bet man tas būs jāsaskaņo ar ministriju.Esmu jau daļēji sadrukājis arī T kreklus ar simtgades ķlinģerīšiem-nu ko-metam ārā!Par laimi es tam visam neticu!
Ieva
05.12.2016. 11:02»
jim
No otras puses skatoties, negribētos, ka svētku simboli tiktu tiražēti uz dažādiem "koka sūdiņiem", matrjoškām un vēl sazin kā
Kas tad nu? Kopš kura laika Latviešu lielākā vērtība - koks vairs nav gana labs, lai simbolizētu mūsu valsti?
jim
05.12.2016. 10:56No otras puses skatoties, negribētos, ka svētku simboli tiktu tiražēti uz dažādiem "koka sūdiņiem", matrjoškām un vēl sazin kā...
...
05.12.2016. 10:30Oliņas centība sestdienas rītā ZVANOT uzņēmējam ir pārsteidzoša. Ar kādām tiesībām?
Anonīmais Šakālis
04.12.2016. 23:38Iesaku pārlasīt Autortiesību likumu. Manuprāt, tur bija norma, ka valsts iestādēm autortiesības nevar piederēt principā. Varbūt ar patentiem kas līdzīgs.
Mhm
04.12.2016. 23:26Ierēdņiem un valdībai sava pasaule, likumi un svētki. Pārējiem savējie.
Daiļamata meistare
04.12.2016. 21:56Kad iedomājos par kārtējām komisijām ar uzpūtīgajām LNKC dāmām pie šprices, drebuļi pārskrien. Netaisos ņemt vērā kaut kādus nenormālus aizliegumus. Tas logo jau nav vērā ņemams. Ko tad tur patentēs? Latvija? Ciparu 100? Kliņģeri?
Eva
04.12.2016. 21:40Tas ir nopietni? Turpmāk tikai Melbārde varēs teikt - Es esmu Latvija?
Melbārde, tinies prom no NA!
04.12.2016. 21:35Santa Naudiņa ir NA deputāta Romāna Naudiņa sieva. Gan Naudiņš, gan Melbārde ir no vienas partijas. Partijā briest iekšējais kašķis. Ceru, ka R.Dzintars no partijas izmetīs nekompetento un aprobežoto Melbārdi, kurai vieta ir "Vienotībā" pie Viņķeles un Čigānes grupējuma.
Atiecībā uz patentu - simbolikai jābūt valsts īpašumā, bet ar norunu, ka šo simboliku drīkst lietot jebkurš bez samaksas. Citādi veiklie biznesmeņi simboliku "noprivatizēs" un uz 100gades rēķina labi nopelnīs iekasējot naudu par autortiesībām, īpašumtiesībām un citām tiesībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
