Tiesā apšauba parādu piedziņas kompāniju darbību likumību saistībā ar pārņemto kredītportfeli no "Latvijas Krājbankas"

es tev teikšu tā .. viņi tikai dara savu darbu un ja tev ir parāds tā ir tava problēma nevis tie kas strādā .. kas dara savu darbu. un, saskaroties ar normāliem cilvēkiem, mainās arī attieksme pret tiesu izpildītājiem. atgustinaudu.lv

Atbildēt

laba diskusija. Es zinu vieglāku variantu. nu tas notiek. Noalgot uzņēmumu, kas nodarbojas ar šādām lietām un paradu piedzina no privatpersonas, notiek bez problēmām.

Atbildēt

»

Man arī sanāca smiekli, ka cietušie un neaizsargātie ir tie, kas paņēmuši aizņēmumu bankā, bet neatdos savus miljonus, jo redz iespēju, ka banku var uzmest, dēļ kādām procesuālām šmucēm. Noteikti, ka blēži ir abās pusēs, tikai interesē, kuram paveiksies ar tiesas lēmumu :)

Atbildēt

Cienijama tiesnese S. Sondare! Savu juristes diplomu pa tiešo varat izmantot ka atkritumu lāpstīņu jebkurā atkritumu tvertnē vai poligonā.

Atbildēt

Сондаре уже отличилась так, что против неё хотят завести дисциплинарное дело. Карьера катится на дно.

Atbildēt

»

Faktus- studijā!?
Nav? Turi muti.

Atbildēt

Ļoti tendenciozs raksts, ko raksta persona, kura negrib maksāt savu kredītu, tāpēc izmanto taktiku, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums. Ļoti rupjš un nekorekts uzbrauciens tiesnešiem. Parādi ir jāmaksā nevis jāmeklē kur kādi komati dokumentos ne tā salikti. Cesiju neviens nav atcēlis arī LV civillikumā.
Vienīgais, kas ir interesanti- kā šo LKB parādu portfeli varēja nopirkt kreisā kompānija un to apstiprināja FKTUK???

Atbildēt

Intrum AB kotējas Stokholmas akciju tirgū ar vārdu INTRUM:SS, kotējas arī Londonā, Vācijā un kādā ASV biržā.
INTRUM pēdējo gadu finanšu rādītāji ir negatīvi: negatīva peļņa (pēdējos 5 gados pa mīnus 10.5% katru gadu), pieaugums utml, uzņēmums ļoti cer uz pieaugumu tuvāko 3 gadu laikā, jo vērtējuma ziņā INTRUM akcijas šobrīd ir zem tirgus cenas. Šī brīža akciju vērtība un uzņēmuma kopējā vērtība nevar nosegt īstermiņa saistības (aizņēmumi 52.193 miljardi kronu/daļas vērtība 22.215 miljardi kronu (-239.4%), un šī brīža tekošie ienākumi nosedz vien 15.9% saistību, tāpēc ilgtermiņā viņiem būtu ļoti sāpīgi, ja būtu kaut kas, kas satricinātu viņu akcijas cenas kritumu, jo tas būtu katastrofiski. Šī brīža investori tiek noturēti tikai un vienīgi ar cerību uz akciju pieaugumu un augstām dividendēm (vienas no augstākajām Zviedrijā). Uzņēmuma CEO Mikael Ericson (59 gadi) ir amatā 4.5 gadus un pēdējā alga (31.12.2019.), kuru viņš saņēma, bija brīdī, kad INTRUM ienākumi jau bija nokritušies par -36 milj. EUR, tāpēc vadība noteikti sagaida lielu pieaugumu, vai algas samazinājumu (jo alga pieauga, kad uzņēmuma ienākumi kritās), ja akciju cenas turpinās iet uz leju. Lielākais akciju turētājs ir Nordic Capital (47.66%) (https://www.nordiccapital.com/).

Atbildēt

Īsāk - tu negribi atdot parādu. Naudu no bankas paņēmi, bet atdot negribi. Un tagad gribi kādam iestāstīt, ka visi ir blēži, tikai tu neesi. Mūsdienās tas būs grūti, ja nu vienīgi kādai puskurlai radiniecei laukos.

Atbildēt

»

tad ko, nav neviena godīga č ??????????????????

Atbildēt

Latvijā jēdzieni tiesnesis un kukuļņēmējs ir sinonīmi , ar retiem izņēmumiem!

Atbildēt

»

Tādi parādu piedzinēji cer tikai un cilvēka likumu nezināšanu un psoholoģisko ietekmēšanu. Nevienā tiesā viņi nevērsīsies. Ja vērsīsies tad tikai parādu ārpustiesas atgūšanas kārtībā, kur uz atnākušo vēstuli jāatzīmē, ka parādam nepiekrīti un ar to viss beigsies. Vai kreditors ierakstītā vēstulē ir jūs informējis par parādu nodošanu parādu piedzinējam? Ja nav, tad droši sūtiet viņus trīs mājas tālāk.
Ja parāds ir cedēts, tad vai līgumā ir norādīti tieši parādnieka personas dati? Visdrīzāk nav, tad ar to līgumu viņi var aiziet uz tualeti.

Atbildēt

Vienīgas šajā afērā nezināmais ir - kurai partijai šīe zēni bija par sponsoriem? Pēc šmucīguma spriežotpatiesā labuma saņēmēj sir JKP

Atbildēt

»

Tev tā sapratne ir limitēta . Nekas, galvenais ir censties . Vismaz tā skolā māca.

Atbildēt

»

Bezsakarīgs vervelējums ar acīmredzamu vēlmi neatdot parādu. Varētu saprast, ja parāds būtu atdots vienam prasītājam, bet tagad to vēlreiz prasītu atdot cita firma, bet tā...

Atbildēt

»

Izlasi rakstu, tad varbūt sapratīsi, kāda nozīme - kam atdot .

Atbildēt

»

Kadrs jau negrib atdot parādu, tāpēc izdomā visādus murgojumus un tiesājas.

Atbildēt

Standarta situācija - parādu nodod vienlaicīgi n-tajiem piedzinējiem. Visos Šlitkes gadījumos ir tieši tā.

Latvijas Civillikums savā būtībā ir Cariskās Krievijas zemnieku likums, taču tais laikos nepastāvēja elektroniskie paraksti, faksi utt.

Šobrīd prasību var sekundes laikā nodot 250 dažādiem cesionāriem, un neviens nevar pateikt, kuram tad ir tiesības piedzīt.

Parāda samaksa vienam piedzinējam nekādi neatbrīvo no cita piedzinēja prasībām, jo Latvijas sapuvušajā Civillikumā nav teikts, ka parādnieks var samaksāt pēdējam viņam zināmam prasītājam.

Latvijā vispār ārpus tiesas parādu samaksāt nav iespējams. Līdz ar to rodas mākslīga un nevajadzīga tiesu pārslodze. Bet tiesneši stūķē kabatā, un viņiem tas ir izdevīgi.

Atbildēt

nu sūds ar to BCSL, mani vairāk int kaa FKT tik ļoti"pareiza"institūcija to atļāva..

Atbildēt

»

Ja jau esi parādā, tad esi. Kāda nozīme kuram? Atdod un nebūsi parādā. Parāds jau jāatdod jebkurā gadījumā. Vai tad tiesāšanās atbrīvos no parāda?

Atbildēt

»

Svarīgākais, ko šī lieta izgaismo - (ne)kārtība, kas pieļauj tiesai neizskatīt kasāciju, apstākļos, kad ir norādes uz likuma un judikatūras neievērošanu, pārkāpj Satversmē noteikto: ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, un Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju: Ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.

Atbildēt

»

Tur tā lieta, ka raksta autors nekad neko nav aizņēmies no Krājbankas, un nav tai neko parādā.
Un cedēšanas manipulācijas ir svarīgas visiem, jo tās pieļaujot, jebkurš var pēkšņi izrādīties parādā kādam naudīgam profesionālim.

Atbildēt

Neiesaku izmantot arī Luminor bankas “pakalpojumus”, kurai arī līgums ar Intrum Latvija. Tā vietā, lai Luminor banka man draudzīgi atgādinātu, ka man no viena konta šajā pašā bankā jāpapildina otra manas kredītkartes konts šai pašā bankā, banka atdeva manu it kā 60 eiro (!) lielo “parādu” Intrumam, kurš sūtīja draudu vēstules un draudēja man ar piedziņu tiesā. Kad Luminor galvenajā birojā ierados pārpratumu draudzīgi noskaidrot, kādēļ neviens no bankas man nav ne piezvanījis, ne atsūtījis sms ziņu vai epastu, man tur pavisam nedraudzīgi paskaidroja, ka no bankas tiešām neesot mani brīdinājuši kā to līgums paredzēja, tomēr man esot jārisina šis jautājums ar Intrum, nevis šo banku, kurā man tobrīd citos kontos glabājās vēl aptuveni 11,000 tūkstoši eiro. Parāda lielums kredītkartei arī izrādījās tikai 6 eiro, ko uz vietas bankā samaksāju. Protams, turpat uz vietas visus kontus un kartes šajā bankā slēdzu un savu naudu šiem krāpniekiem vairs nekad neuzticēšu. Tādas Intrum shēmas ar desmitkārtīgu “parāda” pieaugumu nebūtu iespējamas bez negodprātīgu baņķieru ziņas.

Atbildēt

Rakstā pietrūkst galvenā - vai tā autors ir vai nav kādam parādā? Ja ir, kāpēc nav parādu atdevis? Kāda nozīme tam, kam parādu atdot?
Protams, ja negribas parādu atdot, tad jau visas tās parādu cedēšanas un citas manipulācijas būs stipri ''svarīgas''.

Atbildēt

6.Saeimas sēde 1997.gada 20.februārī
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis izrakstu no Pilsonības likuma izpildes komisijas šīsdienas sēdes protokola nr. 7. Sakarā ar to, ka deputāti Lagzdiņš, Kalviņš un Prēdele ir atsaukuši savus parakstus no lēmuma projekta "Par Ļubovas Kušnires uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", komisija lūdz Saeimas Prezidiju svītrot Saeimas 20. februāra sēdes darba kārtības 62. punktu. Tas, godātie kolēģi, gan ir vēl ļoti tālu, bet komisijas lēmums sakarā ar deputātu parakstu atsaukšanu ir jārespektē. Iebildumu te nevar būt. Darba kārtības 62. punktu svītrojam.

Atbildēt

Un cik likumīga ir Citadeles rīcība, kura līdz šim brīdim pārstāv Parex bankas 2008.gadā izsniegtās kredītkartes, kas ar negodīgas komercdarbības metodēm tika izsniegtas Parex bankas kapitāla nepietiekamības apstākļos. Un šajā Parex bankas kredītkaršu izsniegšanas afērā daudzi cilvēki tika apkrāpti, bet viņi necīnās un klusējot maksā kā vergi. Avīzē Dienas bizbness 2018.gada septembrī bija garš apraksts, kā cilvēkus ar nepārskatāmiem aprēķiniem šmauc Parex banka līdz pat mūsdienām ir cilvēki, kuri tiesājas un mākslīgi tiek padarīti par parādniekiem.

Atbildēt

ar kuras lēmumu cilvēki tiek padarīti par muļķiem. Pat visargumentēto kasāciju var nepieņemt un tālāk nav kam sūdzēties Latvijā.

Atbildēt

par ko ļubovai Kušnirei saeima kādreiz nepiešķīra pilsonību "par sevišķiem nopelniem? tiesnesim taču vajag būt ar labu reputāciju, vai ne tā ??????

Atbildēt