Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
paga paga
16.03.2019. 17:28Grieta ir muļķe, tāpat tie jaunieši, kas maršē pa Eiropu klimata demonstrācijas. Lielāko piesārņotību pasaulē rada Indija un Ķīna, bet grietām tas nepielec, tās brēc tikai par Eiropu. Eiropa piesārņo ļoti maz. Eiropa var būt ideāla atkritumu pārstrādē, tik un tā pasaule pildīsies ar atkritumiem, plastmasām , ko rada Āzija. Grietai tas nepielec, jo viņa bļauj bez konrēta plāna vai idejas. ko tad īsti darīt klimata labā, tikai lai valdība dara un domā, bet mēs zinām , ka lielākai daļai varas nav smadzeņu, sooo, tas labi priekš tiem klimata uzraugiem, kas peldas naudās rīkojot neskaitāmas konferences, izklaidējoties tajās. Jo klimatu jau nevar izmainīt! Tikai izmantot savā labā, savai kabatai, Bet muļķe Grieta un citi jauniešu robotveidīgie to nesaprot. Vai arī nezin, nav mācījušies, ka daba attīstās ciklos. Bija Ledus laikmets, tad tas beidzās. Ledus izkusa, tad nebija neviena dabas piesārņotāja, bet tik un tā auskstums atkāpās. Tā arī tagad, Bet Grieta brēc, bet pašai nav nekāda plāna, ne idejas, Vienkārši darbojas "kilmatistu"mafijas vārdā.
Kika
16.03.2019. 17:17Vel viens vaimanalogs- viss slikti... Taču, ko paši latvieşi darijuši, lai nebutu viss slikti? Cik nav nodzeruşies, cik nav aizbraykyşi uz Grietas dzimteni, lai tikai pabalstus dabūtu..
Latvija maza valsts, taču, ja tikai vaimanăsim, no globālăm klimata părmainam neizbēgsimp
Zāģis
16.03.2019. 17:14Apsiesim tautu jostas un prievītes uzvilksim pastalas un pie robežas sadosimies rokās, lai tos ļaunos zviedrus nelaistu iekšā mūsu valstī!
enchante
16.03.2019. 16:34raksts tiešām ir pamācošs un vēl pamācošāk ir nepīt savā rebēs iekšā bērnus, kuri vispār nejēdz lietas būtību. Kā švaks scenārists palaiž uz skatuves sunīti, lai luga pēc kaut kā izskatītos, tā šādi aktīvisti izmanto bērnus popularitātes gūšanai.....
Bezceris
16.03.2019. 16:33Raksts jau labs,bet...Saucēja balss tuksnesī. Un ja nu arī kāds sadzirdētu,tad saucēju stingri nokauninātu par atpalicību, jaunās pasaules ideoloģijas noliedzēju un tamlīdzīgi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
