VID nenoliedz, ka dažādās mājas lapas sadaļās norādīts atšķirīgs ienākuma nodokļa apmērs
PIETIEK08.01.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
garmdis
10.01.2015. 09:46raita iznāk taisni kreatīva pieeja ko grib drukā jo tāpat viņiem taisnība šajā parauga iestādē fascinē ...
garmdis
10.01.2015. 09:46»
Alfred
Un tās cilvēciskās kļūdas saņem algu no mūsu maksātajiem nodokļiem. Vēl viens iemesls to nedarīt
raita iznāk taisni kreatīva pieeja ko grib drukā jo tāpat viņiem taisnība šajā parauga iestādē fascinē ...
Buratino
09.01.2015. 23:52»
TT
kas tas par KRETĪNISMU, ka 15.panta grozījumi stājas spēkā, bet tos nav jāatspoguļo panta teksta
Tas mūsu "gudrās" Saeimas nopelns, kas šādus pārejas noteikumus un grozījumus ir noformējusi, nevis pieņēmusi 3 grozījumus ar 3 dažādiem spēkā stāšanās datumiem. likumi.lv ir pat izdarījuši vairāk nekā prasīts (parādīt likumus, kādi tie ir) un pielikuši paskaidrojumu, par ko pelnījuši uzslavu (reti, kad valstiskas struktūras padomē, kā ērtāk lietotājam).
VID nekad nav izcēlušies ar informācijas atainošanu vienkāršā un saprotamā veidā. Lai arī nevar noliegt, ka zināma loģika viņu skaidrojumā ir, uzreiz nomainot uz 23%, tā kā daudzi "neprofesionāļi" arī algas iesniedz, tur daudzi sajauktu, ka jānvārī jāmaksā vēl pēc decembra likmes, nevis tās, kas rakstīts VID. Tikai to varēja izdarīt paskaidrojošā veidā: jaunā likme + vecā likme iekavās).
TTT
09.01.2015. 20:28»
TT
kas tas par KRETĪNISMU, ka 15.panta grozījumi stājas spēkā, bet tos nav jāatspoguļo panta teksta
Tā ir likumrakstīšanas tehnika, kādu to māca mūsu juristiem. Tātad - šo spēj saprast tikai paši juristi, kas formulē grozījumus. Ja tie būtu vienkārši un saprotami, ko tad tie juristi darītu ?
vispār nonsens
09.01.2015. 15:15par to ir informatīva norāde šī panta parindē...(C)
----------------------
Sviestainas un slinkas Saeimas brāķis, epta!
vienkārši lieliski!
09.01.2015. 12:26likuma patieso spēku un aktuālo redakciju tagad veido piezīmes iekavās, turklāt ar mikroskopiskiem burtiem! lietām, kurām būtu jābūt elementārām un saprotamām ikvienam nodokļu maksātājam, ir saprotamas vien pašiem likumu drukātājiem!
forši rullējam!
KUKU
09.01.2015. 10:43»
līkais
VID vienmēr taisnība
Bet derētu taču veikt revīziju sabiedriskā kārtā gan VIDā, gan Valsts kontrolē.
Pieredzējuši auditori noteikti pieteiktos.
Un kas tad būūūtu!!!.
Pietiek jau ka vienreiz VID darbinieki anonīmi pasūdzējš Valsts darba inspekcijā par nostrādātajām virsstundām.
Ar ko tas beidzās? VIRSSTUNDAS PALIKA, PRĒMIJAS NOGRIEZA
līkais
09.01.2015. 10:04»
KUKU
Derētu painteresēties kā VID aprēķina kavējuma naudu ieturētajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim...
VID vienmēr taisnība!!!!
KUKU
09.01.2015. 09:05Derētu painteresēties kā VID aprēķina kavējuma naudu ieturētajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Ja alga par š.g janvāri tiks izmaksāta 31.01.2015 (internets un internet bankai ierobežojumu nav), tad EDSā parādīsies paziņojums, ka algas izmaksa parādīta brīvdienā. Loģiski, ka komersants atskaiti labos un janvāra algas izmaksas datums būs 2.februāris. Taču VID EDS sistēma to uztvers kā 02.janvāri. Līdz ar to soda naudas aprēķins būs ar 02.01.2015. Protams, VID aizbildināsies par to, ka VSAOI atskaiē iedz.ien. nodoklis ir par iepriekšējo mēnesi. Taču VSAOI atskaitē nav norādīts par kuru mēnesi jāparāda algas izmaksas datums. Bet soda naudas ieturējumu makroeknomiski skatoties sastāda miljonus.
Alfred
09.01.2015. 01:42Un tās cilvēciskās kļūdas saņem algu no mūsu maksātajiem nodokļiem. Vēl viens iemesls to nedarīt
TT
08.01.2015. 21:38kas tas par KRETĪNISMU, ka 15.panta grozījumi stājas spēkā, bet tos nav jāatspoguļo panta teksta???
tas ir iespējams tikai MUĻĶU ZEMĒ!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
