„Darbā esošie” ierēdņi – piehalturētāji saņēmuši ministrijas atļauju piepelnīties
L. Lapsa16.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divi Ekonomikas ministrijas ierēdņi, kuri ceturtdien saskaņā ar ministrijas sākotnējo skaidrojumu bija darbā, kaut patiesībā tajā laikā piepelnījās kādas privātfirmas rīkotā seminārā un skaidroja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un Dzīvokļa īpašuma likuma normas, ir saņēmuši oficiālu ministrijas vadības atļauju, - kā liecina Pietiek rīcībā nodotie dokumenti, atšķirībā no citām iestādēm Ekonomikas ministrija pat nav uzskatījusi par nepieciešamu, lai konkrētajā dienā ierēdņi dotos bezalgas atvaļinājumā.
Kā Pietiek jau ziņoja, aizvadītajā nedēļā seminārā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi: kā rādīja šī semināra sludinājums, ikviens interesents par 40 latiem darba laikā varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Kad Pietiek ceturtdien jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ilzei Ošai un Mārtiņam Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums, un tikai darba dienas beigās nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Faktiski identiskie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces lēmumi par atļaujas došanu Auderam un Ošai darba laikā piepelnīties privātfirmas seminārā pamatoti šādi (saglabāta oriģinālā rakstība):
„Izskatot Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera 2011. gada 23.septembra iesniegumu Nr. 41-7-1648 ar lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar, SIA Funditus un Latvijas tiesnešu mācību centrā, secināju:
1. Likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 7. panta sestajā daļā ir noteikts, ka vispārējā valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi;
2 1) amatu arodbiedrībā;
3) citu amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;
4) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.
2. Ekonomikas ministrijā M. Auders ir Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs un viņa uzdevumi ir: vadīt nodaļas darbu, nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi mājokļu politikas jomā, piedalīties mājokļu politikas attīstības plānošanā, organizēt sūdzību par mājokļu jomā pieņemtajiem administratīvajiem aktiem izskatīšanu, kā arī fizisko un juridisko personu iesniegumu mājokļu jomā izskatīšanu.
3. M. Auders vadīs lekcijas SIA Funditus un Latvijas tiesnešu mācību centrā četras stundas vienu reizi ceturksnī Ekonomikas ministrijas darba laikā un šo darba laika kavējumu kompensēs ar četrām papildus stundām virs noteiktā darba laika attiecīgajā nedēļā.
4. Izvērtējot iepriekšminēto, lekciju vadīšana četras stundas vienu reizi ceturksnī Ekonomikas ministrijas darba laikā SIA Funditus un Latvijas tiesnešu mācību centrā, neradīs M. Auderam interešu konfliktu ar valsts amatpersonas pienākumiem, kā arī nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, kā arī saskaņā ar likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 8.1 panta piektajā daļā noteikto, nolēmu:
atļaut Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājam M. Auderam savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu SIA Funditus un Latvijas tiesnešu mācību centrā četras stundas vienu reizi ceturksnī darba laikā, šo darba kavējumu kompensējot ar papildus četrām stundām virs noteiktā darba laika attiecīgajā nedēļā.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
