Iesaki rakstu: 
Premjera amatā jau divarpus gadus aizvadījušā Valda Dombrovska (Vienotība) izredzes pēc ārkārtas vēlēšanām trešo reizi tikt nominētam par valdības vadītāju ir ļoti neskaidras. Dombrovska izredzes apdraud gan valdības nevarība aviokompānijas airBaltic problēmu priekšā, gan reālā iespēja, ka nākamajā valdības koalīcijā piedalās arī Saskaņas centrs (SC), kas gandrīz automātiski nozīmē bezpartejiska premjera kandidāta izvirzīšanu.
"Dombrovskis nebūs premjers," ceturtdien, divas dienas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām Pietiek norādīja kāds ar partijām nesaistīts kompetents avots, vienlaikus atturoties prognozēt, kam Valsts prezidents varētu uzticēt valdības veidošanu.
Cerības uz premjera amata saglabāšanu Dombrovskim nosacīti dotu valdības koalīcija, kurā apvienotos Vienotība ar Zatlera reformu partiju (ZRP) un Nacionālo apvienību, bet arī tikai tad, ja ZRP ar nacionāļiem neizveidotu bloku, virzot savu premjeru. Pēdējais ir maz ticami, ņemot vērā iekšējo noskaņojumu ZRP kodolā, kur tādi jaunie politiķi kā, piemēram, finanšu ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis apšaubījuši sadarbības iespējas ar Nacionālo apvienību. Turklāt, kā atzīst pat ZRP simpatizējoši vērotāji, tai nav spēcīga premjera kandidāta, par kuru būtu iespējams vienoties ar citām partijām. ZRP nosauktais mazpazīstamais uzņēmējs Edmunds Sprūdžs netiek vērtēts kā reāls kandidāts, par kuru partija cīnīsies.
Tāpat tuvāk kā jebkad dalībai valdībā ir Saskaņas centrs (SC), kas jau pašlaik politikas kuluāros premjera amatam liek apspriest kompromisa kandidatūras, kas nāktu no ārpuspartiju vides. Tiek piesaukts gan bijušais ārlietu ministrs, bezpartejiskais Aivis Ronis, gan eksbaņķieris, arī pie partijām nepiederošais Mārtiņš Bondars un bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valda Zatlera laikā Edgars Rinkēvičs. Pēdējam gan reālāk tiek prognozēta ārlietu ministra pozīcija, kurā viņu, spriežot pēc politiķu izteikumiem, varētu atbalstīt ne tikai ZRP, bet arī Vienotība un SC.
Teorētiski tiek pieļauts, ka Dombrovska palikšanu amatā varētu atbalstīt SC, pretī, piemēram, saņemot Saeimas spīkera amatu. Labprāt valdības darbu kopā ar Vienotību, garantējot amata saglabāšanu Dombrovskim, turpinātu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tomēr līdzīgi kā variantā ar S, izšķiršanās par šādu koalīciju ar Aivara Lemberga ietekmē esošajiem zaļajiem zemniekiem pat, ja tai pietiktu balsu (tiek minēts, ka trešais partneris šādā valdībā varētu būt Nacionālā apvienība), būtu grūti paskaidrojama Vienotības vēlētājiem, tādēļ ir maz ticama.
No Vienotības pārstāvjiem izskan, ka tā nesteigsies ar kompromisa kandidātu meklēšanu premjera amatam un centīsies panākt koalīcijas izveidi Dombrovska vadībā. Kā viens no kuluāros izskanējušajiem piedāvājuma variantiem, lai to sasniegtu, minēta vienošanās ar ZRP, tās līderim Valdim Zatleram atdodot Saeimas priekšsēdētāja amatu. Izskanējis arī, ka premjera amata saglabāšana Vienotībai dārgi maksātu, jo ZRP vēlēsies ietekmīgu ministriju vadībā redzēt savus cilvēkus.
Aktīvāku lomu kā iepriekš premjera kandidatūras izvēlē šoreiz varētu spēlēt Valsts prezidents. Ceturto mēnesi prezidenta amatā esošais, Andris Bērziņš jau ir publiski izteicies, ka pieļauj kāda premjera kandidāta diskvalificēšanu. Trešdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā paziņoja, ka nacionālās lidsabiedrības airBaltic pašreizējās problēmas ir rezultāts divu pēdējo valdību bezdarbībai. Divas pēdējās valdības, kā zināms, ir strādājušas Valda Dombrovska vadībā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, valdības bezdarbība airBaltic problēmu priekšā varētu būt krietni sašķobījusi Dombrovska izredzes un atbalstu viņam prezidenta Bērziņa acīs. No informētiem avotiem zināms, ka neapmierinātību jau 17. augustā izraisīja Dombrovska apzinātais vai neapzinātais žests izmantot Rīgas pils sienas, lai paziņotu par gatavību pieprasīt satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) demisiju, kad atklātībā nāca airBaltic finansiālās problēmas. Par to, ka šādu soli apsver, Dombrovskis paziņoja, iznākot no iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, premjera un prezidenta sarunā šāda tēma nav skarta, lai gan Dombrovska izteikumi radīja iespaidu, ka viņš to saskaņojis ar prezidentu Bērziņu. Pēdējam nav patikusi šāda priekšvēlēšanu retorika, netieši izmantojot prezidenta autoritāti.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
