Iesaki rakstu: 
Īsi pēc Latvijas Krājbankas bēdīgā gala šķita, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot ķērusies analizēt savu darbību gan Parex, gan Krājbankas lietā un centīsies radīt sistēmu, kas nākotnē būtiski samazinās iespēju šādiem gadījumiem atkārtoties. FKTK vadītāja Irēna Krūmane savu amatu atstāja, viņai līdzi it kā aizgāja viens no galvenajiem banku uzraugiem Jānis Placis, FKTK dabūja jaunu vadītāju.
Tomēr tās ir izrādījušās ilūzijas. Vispirms tapa skaidrs, ka Placis nekur nav aizgājis, turpat FKTK Uzraudzības departamentā vien sēž, tikai pamainījis amatu. Tagad laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze interviju ir sniedzis FKTK ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, un no viņa stāstītā diemžēl izriet, ka FKTK nekas nav mainījies un visdrīzāk arī nemainīsies. Jāsaka, visai atklāta un savā ziņā apbrīnojami godīga intervija.
Cilvēks, kas uzturēja pastāvīgus sakarus gan ar Parex, gan Krājbankas vadību, cilvēks, kas apmeklēja kreditēšanas komisiju sēdes, cilvēks, kam bija un ir iespēja iepazīties ar jebkuras bankas jebkuru dokumentu, - šis cilvēks uz jautājumu, vai viņš jau agrāk nav manījis kaut ko aizdomīgu, atbild: „Bankai bija noteikti būtiski ierobežojumi kreditēšanai. Tā kā šis pats svarīgākais bankas darbības aspekts tika sevišķi pieskatīts.”
Ievērojāt? Pirmkārt, Brazovskis lieto ciešamo kārtu „tika pieskatīts”, nevis darāmo „es pieskatīju”. No kurienes tāda pieticība, ja jau tas esot bijis „galvenais iegansts”, lai Krājbankas vadība izdomātu dažādas „shēmas”, pretdarbojoties Brazovska īstenotajai uzraudzībai? Otrkārt, kā zināms, ne jau kreditēšana bija galvenais Krājbankas grūtību iemesls.
Taču visatklātākā intervijas daļa attiecas uz vissvarīgāko: ko banku uzraugs ir paveicis, ko plāno darīt, lai uzlabotu savu darbu un līdz minimumam samazinātu Parex un Krājbankai līdzīgu gadījumu iespēju. Te Brazovska atbilde tik ļoti izbrīna, ka ir vērts to citēt pilnībā:
„Nav citu iespēju, kā prasīt no finanšu iestādēm lielākus ieguldījumus kapitālā, veidot lielākus uzkrājumus nedrošiem kredītiem un darboties atbilstoši savu akcionāru finansiālajai varēšanai, nevis iegribām.
Ar finanšu varēšanu te jāsaprot ne tikai viņu varēšanu, nodibinot banku, bet arī to, vai viņi spēs atbalstīt banku krīzes situācijās. Un vēl viens svarīgs secinājums – ir jāatkāpjas no paradigmas, kas ir valdījusi iepriekšējos gados – ka valstij, uzraugiem pēc iespējas mazāk jāiejaucas konkrētos saimnieciskos jautājumos finanšu sektorā, piemēram, komercbanku biznesa modeļos. Ir aizvien vairāk jāizmanto mūsu administratīvais resurss un jāiejaucas tādās lietās, kurās agrāk nejaucāmies, un pirms 15 gadiem neviens pat nevarēja iedomāties, ka banku uzraudzība ko tādu var darīt. Īsāk sakot, ir vajadzīga aizvien ciešāka regulācija.”
Vai jums tas neatgādina Brežņeva ziedu laikus, kad viss bija „jāpilnveido”, jāattīsta”, „jāievieš”, lai gan realitātē nekas tāds netika darīts? Atvainojiet, Brazovska kungs, vai vajadzība pēc „ciešākas regulācijas” neizrietēja jau pēc Bankas Baltija sabrukuma, kad FKTK vēl pat nebija izveidots? Vai jūs, kopš 2000. gada personīgi nodarbodamies ar banku uzraudzību, tikai tagad esat sapratis, ka visu šo laiku esat darbojies „pa tukšo”?
Ja Brazovskis beidzot ir sapratis, varbūt viņam vēlreiz „dot iespēju”? Atbilde uz žurnālista pamatoto iebildumu, ka no viņa vārdiem izriet: šobrīd būtībā nekas nav mainījies un arī nākotnē diezin vai mainīsies, rāda, ka Brazovska gadījumā dot viņam „vēl vienu iespēju” ir bezjēdzīgi. Banku uzraugs teju aizvainots norāda: „Jau minēju, kas ir mainījies un turpinās mainīties.” Trīsreiz pārlasīju interviju un tā arī neatradu nedz to, kas jau ir darīts, lai nostiprinātu banku uzraudzību, nedz jelkādas norādes par plāniem kaut ko mainīt. Izņemot apgalvojumus par mistiskiem „lēmumiem”, kas tiekot pieņemti.
Brazovskis visdrīzāk paliks savā siltajā vietiņā un turpinās „jāizmanto”, „jāiejaucas”, “jāregulē”. Lai tā būtu. Vismaz viena laba lieta tādā gadījumā paliek – proti, esam ieguvuši lielisku indikatoru FKTK uzraudzības efektivitātes vērtējumam. Kamēr ar banku uzraudzību nodarbosies tādi cilvēki kā Jānis Brazovskis, varam gaidīt regulārus, pēkšņus un nepatīkamus satricinājumus faktiski jebkurā no Latvijas kredītiestādēm. Tā ka priecāsimies vien par to pašu. Bada laikos arī muša ir gaļa.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
