Levita kungs, atceliet nepareizos Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus adopcijas sakarā!
Kaspars Briškens*26.04.2023.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais valsts prezidenta kungs, Saeima ceturtdien, 20. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tostarp nosakot papildu prasības adopcijas procesam. Konkrēti - Saeima atbalstīja divus Nacionālās apvienības deputāta Aleksandra Kiršteina izstrādātos priekšlikumus.
Pirmais atbalstītais priekšlikums paredz likumu papildināt ar jēdzienu "ģimeniska vide", ar to saprotot apstākļu un priekšnosacījumu kopumu, bērnam dzīvojot savā bioloģiskajā ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, - aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai adoptētāja ģimenē, kas atbilst Latvijas Satversmes 110. panta un Civillikuma 35. panta izpratnei.
Otrs atbalstītais deputāta Kiršteina priekšlikums paredz, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Adopcijas tiesiskie pamati ir atrunāti Civillikumā, nevis Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Turklāt Satversmes 110. pants paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta ģimeni, proti, arī viendzimuma partneru veidotu ģimeni. Savukārt Civillikuma 35. pantā ir rakstīts, ka laulība nedrīkst būt starp viena dzimuma cilvēkiem, taču tajā nav atrunāts ģimenes jēdziens. Ņemot vērā izklāstītās pretrunas, var secināt, ka Saeima ir pieņēmusi juridisku brāķi.
Likuma grozījumi šādā redakcijā būtībā liedz adoptēt bērnus viena vecāka ģimenēm vai arī ģimenēm, kur vecāki nav laulāti, neatkarīgi no to dzimuma, tāpat arī vientuļam vecākam. Tas nozīmē, ka arī heteroseksuāli pāri, kuriem nav noslēgta laulība, nevarēs adoptēt bērnus, jo adopcija (ņemot vērā veiktos likuma grozījumus) tagad ir atbalstāma tikai tad, ja ir nodrošināta ģimeniska vide, kuru veido laulāts pāris. Citiem vārdiem sakot, valsts dod priekšroku tam, lai bērnu ievieto aprūpes iestādē, nevis atbalsta iespēju bērnam atrasties radinieka ģimenē, ja radinieks nav laulībā. Valsts grib liegt bērniem dzīvot tādā ģimenē, kāda Latvijā diemžēl ir visizplatītākā.
Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes izpratnē ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa (lieta Nr. 2019-33-01). Mūsdienās nav pieņemamas iniciatīvas, kas diskriminē un aizvaino lielu sabiedrības daļu. Vai ģimene, kurā neietilpst vīrietis un sieviete reģistrētā laulībā, nav pilnvērtīga sabiedrības daļa?
Jau 2021. gada izskaņā Saeima ievērojami sarežģīja adopcijas procesu uz ārvalstīm, nosakot, ka ārvalstu iedzīvotāji var adoptēt tikai bērnus, kuriem ir grūtības atrast adoptētājus Latvijā:
1) 3 un vairāk vienas ģimenes bērnus - brāļus un māsas;
2) bērnus, kuri ir vecāki par 9 gadiem;
3) bērnus, kuri ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības (garīgās vai fiziskās attīstības) traucējumiem.
Pieņemot jebkurus likuma ierobežojumus, primāri ir jāvērtē bērna intereses. Priekšlikuma autors nav vērtējis datus par to, cik bērnus adoptē arī vecāks, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, un kā tas var ietekmēt bērnu.
Pieņemot šos likuma grozījumus, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek samazinātas iespējas dzīvot ģimeniskā vidē.
Ņemot vērā minēto, aicinām valsts prezidentu izmantot LR Satversmes 71. pantā norādītās tiesības - neizsludināt šos likuma grozījumus un nosūtīt likumprojektu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
* Saeimas frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
